tidlī- bums!

Saniezējās kāju pēdas te ko iemest.

Lūk, pēdējā nedēļas nogale dzimtenē. Nu nav jau tā, ka uz neatgriešanos. Sazin. Varbūt pēc mēneša nākšu crawling back, haha.

Nezinu, šitāda bloga uzturēšana nav tomēr tas, kas patīk, jāsaka kā ir.

Esmu sasodīti vecmodīga, man patīk papīra smarža un pildspalvas trauslais pieskāriens lapai.

Apsolos pati sev nepazust un kaut kādu mazu notebook`u no šitā pārtaisīt, zini kā, kā kulīti, kur tirgus siļķes samest- ātri un ērti.

Šobrīd gan galvā ir tāds karš, ka ne mierīgi gulēt aiziet, ne pamosties.

Es šodien, rīt par jums visiem. Priekā!

...

Jums, Skolotāj. Paldies, par to, ka bijāt ne tikai priekšmeta pasniedzēja un liela entuziaste, bet arī bezgala sirsnīgs cilvēks.

Šodien Jūs būtu varējusi mūs iedrošināt, es zinu. Droši vien turējāt īkšķus.

Es aizbraukšu pie jums ciemos šovasar.

ru-de-ni!

:) Nevaru vien sagaidīt rudeni. Un tā ir pirmo reizi mūžā. ĻOTI forši, tik forši, ka nespēju nociesties.

Lielisks ieskats.

viens viens viens

jo vairāk ar viņiem sarunājies, jo dīvainākas lietas nāk laukā

priekā par to,

kas ir

omg

TIK ļoti! pa visu seju! ojā.

zebra strādā, vecīt.

šitās pārejas un strīpas var uzraut tik augstu un nosist tik zemu, bet man kopumā ir pohuj, ka jāiziet cauri mēslainai peļķei ik pa laikam, lai varētu pasēdēt zaļā zālītē ar kolas bundžiņu un dūmu.

kopumā es saku paldies, jo ir piepildījuma sajūta.

pāri visam, man vairāk nekas nav vajadzīgs. vairāk nekas!

smaids! (pamēģini!)

tā

Tas viss ir vienkārši ODD.

Piektdien rezultāti. Šī nedēļa brīva; ļoti daudz ievakēto darbu.

sestdiena, ojā, visi kopā, rokas augšā

Baigi grūti ir sakārtot, ja ilgi nav kārtots. Tādēļ derīgi ir kārtot ik pa laikam, vislabāk uzreiz.

Dzīvi vispār vajadzētu turēt kārtībā.

Es (vakar) uzņēmos 365 dienu pašportretu projektu iekš flickr.com.
Tikai tā, interesei varu iemest linku- http://www.flickr.com/photos/ikreiz/sets/72157623791213851/
Redzēs kā nu ies, man jau ar tām apņemšanām ir kā ir. Un slinkumu arīdzan.

kroksis

šogad pirmie. baigi jauki.
priecīgi!

ejot skatieties, starp citu

SH

`Silent Hill`
Nekas citādāks. Cenšos, bet sanāk pretēji. Ai, ai.

debesis un bruģis

Kur jāsteidzas? Visi pilsētā tik steidzīgi.
Arī Rīga ir skaista, interesanta.
Arī augstāk par veikalu vitrīnām. Ēkas ir tik skaistas! Debesis.
Arī zemāk par veikalu sliekšņiem. Kas par bruģi, ko tu kājām mīdi! Kāda dzīva, zaļa zāle.

Jāsāk pavasara uzkopšanas- istabām, drēbēm, kurpēm, aprakstītām lapiņām. Pa maziņam jāsāk.

Šodien apjēdzu, sasodīts, beidzot apjēdzu. Tik ilgs laiks jau pagājis. Tas mazliet izniekots. Dažas durvis ir jāaizver uz visiem laikiem.
Uz priekšu, kur citur.

P.S. ♥ Sen jau gribējas pateikt. Cilvēkam/-iem, kuri uz Kr. Barona ap 160.-tajiem, 170.-tajiem numuriem sapūtuši Boba Mārlija portreta tagus- es jūs varētu sirsnīgi sabučot. Un pa alam izmaksāt.

ananāss

Kas ir tie cilvēki, kam pieder tās sejas, kuras stāv mums pretīm, otrā pusē ielai, kamēr gaidam zaļo gaismu pie krustojuma?
Skatieni satiekas. Kas ir viņu galvās?

Dažreiz priekam vajag maz. Jaunas, zili un sarkani svītrotas futbola zeķes, pērlītes un pāris lupatas.

`Tie Man Neapnīk
Tie Man Patīk`

Dzimtene. Dzimtā valoda. Īpaši, vienmēr.
Iegādājos lentes ar latviešu ornamentiem. Sarkana un dzeltena. Ļoti skaisti, patiesībā. Aplikšu ap roku un turēšu tur.

Viss turpinās.

Iesākta liste ar lietām un darbiņiem, kurus būtu jāizdara pirms aizbraukšanas. Jāatrod būs un jāpapildina.

Iedvesmojies!
no visa tā, kas tev ir apkārt

Vai tu lieto
AUSIS?
ACIS?

5 no 7

Hei, kur nenovalkājamo zoļu kedas, kur matu lentas, kur ..

Ek, jāsāk pieteikties.

Un rīt ir lielā diena, pulksten 9:00 Reval Hotelī, IELTS darīšana. Es vēl neuztraucos. Bet tam noteikti vēl atliks laiks. Kaut gan ceru, ka ne.

Viss mierīgi, jāsāk tēja vārīt pasēdēšanai. Un cepšanai maize.

35 dienas līdz vizītei. Diezgan aizraujoši varētu būt.

viena diena ceturtdienā

Ah, nedēļas nogale nebeidzas!
Vai tu re, satikts sen nesatikts paziņa. Bezgala forši turēt sev apkārt cilvēkus, kuri ir patīkami. Ko tik šodien.. biju Šūplādē (ok, pa ceļam mani gandrīz (10 cm jautājums) notrieca balts Audi, uz gājēju pārejas (atcerēšos to zīmējumu uz kapota vēl labu laiku), kad man bija zaļā gaisma, tas tā.. mutes sausumam. man šķiet, ka rokas palika aukstas un notirpa), biju Pankūkās uz pankūkām, tālāk uz, amm, aizmirsu to folkloras ūķi (piedodiet), labs gaišais Brengulītis, labs, pasaulīt mīļā, cik labs. Protams, daudz jaunas informācijas, filmas, kuras jānoskatās. Nu, rezumē- informācijas un palīdzības apmaiņa ir ellīgi laba lieta! Sarakstā lietas, kuras jāpadala, lietas, kuras jāaizņemas. Feini! Beigās vēl izvadāja pa Vecrīgu ekskursijā. Kas tik tur nav, vajag tikai paskatīties uz augšu, pa labi, pa kreisi un šo to zināt par vēsturi.
Nu, bet.. mēģināja mani pierunāt palikt te. Iet uz vēsturniekiem. Visu pirmā kursa vielu bezmazvai teiks priekšā, eksāmenu atbildes, papildstundas. Eh. Nedomāju, ka kaut kas var mainu izvēli vairs mainīt. Es tā izdomāju.

Tagad bez spēka, ņemt tos Zālītes dzejoļus un grupēt pašizdomātās tēmās patiesībā nemaz neprasās. Varētu tagad iekrist gultā un aizmigt, līdz rītam.

Āāā, un šodieniņ atkal pierādījās paradokss- kad esi aizņemts- visiem vajag, visiem gribas satikt. Un tā vienmēr. Mērfij, tas esi tu no mākoņa maliņas, kas tur smejies?

Pozitīvas emocijas ir visapkārt, tikai ņem un ķer, ņem un ķer. Smaids.

1/4

Šodien pagāja pirmā daļa eksāmenam, patiesībā ļoti dīvaini, jo man ļoti patika! Varbūt tas ir īpatnēji, bet es patiesi labi jūtos runājot tajā angļu valodā. Tā bija 1/4, pārējais sestdien, deviņos no rīta. Svētdien toties solās būt darbīga diena, tāpat kā visa nākamā nedēļa. Bet neskriesim tik tālu, āi, āi.
Pēc eksāmena bija baigi laba sajūta, aizdevos uz Jāni Rozi Čaka ielā, jo tas bija pa ceļam, tur jauks lietoto grāmatu stends. Pēc tam Otrā elpa- sen nebija būts un priecīgi. Tur daudzas angļu grāmatas par 0,40 ls. Mājās braucot manā somā bija piecām grāmatām vairāk. Sasodīti feini. Dabūju prieku, kā teikt.
Score!

vienā elpā

Brīvdienas bija pilnas pozitīvisma, pāru pārēm. Šitik labas izdarības var novest pie nopietnas pozitīvisma atkaības.
Tikko atgriezos mājās no pirmdienas matemātikas. Dīvaini tas, ka šodien divas reizes biju galvaspilsētā. Nu tā, lūk, interesanti vai ne pārāk, bet man ir ļoti maz spēka, lai izklāstītu jelko no tā, ko iedomājos.

Visas maliņas sāp. Bet tā jauki, vai ne.

I saw saw

Baigi gribētos tādu mierīgu, tumši lillā kostīmiņu, apakšā mazu pelēku vestīti un baltu blūzi ar krāšņu apkakli un kārtīgi, kārtīgi saķemmētus matus. Tādus īsus, nogrieztus mazliet zem ausīm. Iztaisnotus. Vēl ļoti apburošu pulksteni, iespējams brūnu. Imitētas ādas, labas kvalitātes, varbūt Šveices. Garas, tumšas, biezas skropstas, vieglas aveņkrāsas lūpukrāsu. Nesamērīgi dārgus auskarus, melnus un apaļus. Cik vien lielus var atļauties, lai tikai neliktos nepieklajīgi un piederētos klāt. Klasiska piegriezuma svārkus, tādā pat tumši lillā krāsā, līdz celim. Īpaši smalkas zeķubikses, kas pēc izskata neatšķiras no visparastākajām, taču atšķirību var sajust uz ādas. Melnas kurpes, vidēju papēdi, ērtas un mežonīgi elegantas. Viegli zīdainu šallīti gaišās krāsās, tumši zaļu mētelīti. Iespējams arī harmonijas zīmi uz manas ādas, kas paliks mūžam.

Ai, sapņi, sapņi.
Pēc četriem ar pusi gadiem redzēs, kas no tā iznāks. Būšu garlaicīgs cilvēks? Ikdienišķs?

Interesanti vispār, nespēju vairs izteikties garākos tekstos, jo varbūt nav ko teikt.

Iet feini; bite your fucking toungue, ir dažas atziņas.
Mani spēj satracināt lēnīgi cilvēki. Lēni domājoši, lēni daroši vai vispār nedaroši un kūtri. Nē, tiešām. Tas ir neizturami, sakari ar tādiem. Un tad, protams, nāk neizlēmīgie, nerunājot par tādiem liekuļiem un riebekļiem vispār.
Pietiks nelabu domu un burtu, jau stipri ar daudz.

Šodien tomēr nevajadzēja ēst tos ķīnas ābolus tajā aizdomīgajā šķidrumā.

Pēdējās divas dienas guļu pievakarēs. Tas ir feini patiesībā. Un vēl sauļojos uz balkona. Forši, citiem ziemas mēteļi, man peldkostīms. Baigi silts.


Būs jau muldēts gana, turpinu koncentrēt uzmanību uz SAW piekto no sešām sērijām. Drīz būs visas cauri izskatītas, bagāžā daudz iekšu un citu atziņu.

sv. 5h

Lieliska bija svētdiena. Patīkama. Daudz labu sarunu. Ja tās varētu nosvērt, tad būtu kādi 9 kilogrami. Kādam laikam pietiks, ko.
Tagad sākas diezgan intensīvs mācīšanās maratons. Nē, nu nopietni. Šim un tam. Un IELTS`am arīdzan. Nezinu, kā to var savienot. Jā mēģina, ko. Kāds jāmēģina- jādara.

komercionāli

Čau.

Ir ieguldīts mazliet, mazliet darbiņš.
Un manus pašgatavotos nieciņus no šī brīža var aplūkot sekojošā vietnē:

http://buttonwars.blogspot.com/

Priekā.

Pārmaiņas.

Kas ir pārmaiņas? Ko nozīmē `mainīties`?
Var aizbraukt uz Keniju, pārvākties tur dzīvot un neko nemainīt. Kā? Vienkārši. Iekšēji nekas nemainās. Cilvēks var ticēt, ka viņš mainās, bet neko nedarīt. Būtībā nemainīties. Un tiešām ticēt tam, ka notiek milzīgas pārmaiņas iekšēji. Bet tas jau ir arī tas process. Tas viss ir galvā. Maini stilu, maini augstpapēžu zābakus pret kedām, maini popu pret roku, maini kūkas pret ūdeni- tas nelīdzēs, tie visi ir tikai mazi nieciņi, kuriem ar patieso mainīšanos nav diža sakara. Vai vajag mainīties? Vai tas maz ir iespējams? Kāpēc mainīties? Domāju, ka patieso mainīšanu veic laiks, nevis ārējie faktori, nevis cilvēks iekšēji. Protams, tie ir palīgi. Tas notiek kopā, mijiedarbojoties.

Vakar ejot gulēt tā izdomāju. Nu, tas ir šorīt. Nejau tā, ka kādam interesētu. Vairāk pašai, lai neaizmirstos. Tāpat nenāk vārdi nepieciešamie galvā. (Vāu, tikko man bija deja vu, interesanti)

priekšvasaris

Tāds nu te pavasaris.
Tā tam ir jābūt.

lietus vampīrs

Izdomāju, ka vajadzētu kādu fotogrāfijas projektu. Nebūtu slikti. Jāizdomā tik. Un mazliet arī jāapstrādā ideja. Vai arī mazliet jāpagaida.

Jēziņ, 14. datumā jau būs runāšanas daļa eksāmenam. Divas nedēļas. Jāmēģina pie katras izdevības. Jārunā, sasodīts. Tas laiks ātri paiet!

He, šodien bija fotosesija. Dikti feina, tikai lija lietus. Un atmiņas karte sadusmojās un izdzēsa pēdējās 150 fotogrāfijas. Nu, nav jauki. Domāju, ka derētu iepirkt jaunu.
Nē, nekāds sneak peak nebūs.

uz bodi

Tieši viens gājiens uz veikalu man ļāva šo un to skaidrāk saprast.
Viens. Cilvēks ir viens. Pasaulē. Visur. Viens.
Var sevi muļķot, kādam laikam tas strādās. Labāk to laikam ir neapzināties.

+++

Viss ir viens. Radies no viena. Piedzimis viens un lielākoties arī atstāj šo pasauli viens. Viens plus viens - rodas vēl viens.
Un tie visi, un mēs visi esam vienīgi. Unikāli, jo vieni.
Viens ir visa pamats.

Un dzīve ir tikai punkts


+++


Priekā. Izvēlieties kā redzēt un pieņemt pasauli, zinot patiesību. Es, personīgi, iesaku izbaudīt.

PĒDĒJO REIZ

Tas ir dzīīīvs!
Jā, ellē, pavasaris ir dzīvs. Visur. Lietū, piemajos bezbailīgajos sniegpulksteņos, zildzeltenajās un ziemas miera pieradušajām acīm pārāk spilgtajās debesīs, apavos, apģērbos, matos, pat vilcienos un autobusos, šoferos un pasažieros, lēnajos un ātrajos, uz ielas un jūrmalā, mežā un lielveikalā. Visur!
Man bija bail no pavasara, tagad man ir bail no tā, ka es to varēju palaist garām.

Vēljoprojām turpinās veco šausmu filmu seansi pie mana datorgalda. Ar nelieliem atelpas starpbrīžiem, tas tiesa. Nevar jau visu labumu uzreiz, vai ne.

Vakardiena Tukumā. Ai, cik jauki, visas grāmatnīcas, visi kancelejas preču veikali izstaigāti, lēni un nesteidzīgi. Forši, centra laukumā tāda Lieldienu dekorācija un saule tāā silda, mm. Nekas, ka tad, kad atbraucām, lija kā pa Jāņiem.
Man taču nav nekas Lieldienām! Mana māja un mana istaba nemaz nezina, ka nāk tādi svētki. Pēdējo reizi, tādēļ būs kas jāuzmiestaro.

Man ļoti patīk teikt "pēdējo reizi", jo es zinu, ka šoreiz tas tā droši vien arī būs. Tas liek novērtēt to, kas ir apkārt. To skaistumu. Būtībā to, kas tepat visu laiku ir bijis, tikai nav pamanīts. Nav bijis laika vai vēlēšanās pamanīt.
Pēdējo reizi es redzēju un izdzīvoju visu ziemu, no Ā līdz Žē šeit. (Vai, nē, es izbēgu uz 10 dienām, bet tas neskaitās.)

Tukums, -20, ziema, 2010. 17. janvāris

par spīti

Give the land back to people!

Tagad, long story short, es centīšos ar savu fotogrāfiju palīdzību nogādāt kādu ziņojumu. Vēlreiz mēģināšu. Dublis divi. Nenolaidīšu rokas.
Ķer, es metu!

Nu, flickr`ā, es domāju.

Šodien gāja interesanti. Satiku sen neredzētu draudzeni. Cilvēks, ko es nevaru nesaukt par savu draugu. Tāpēc es saucu. Runas par nākotnes plāniem. Par pagātnes biedriem, kuri tagad sākuši jau iet savu ceļu vai nogājuši no tā jau nost. Patīkamas sarunas, patīkamas sajūtas. Nosaigājām kādus apmēram 13-15 kilometrus. Kājām tagad atpūta. Lēnām tādēļ turpinu savas filmas izskatīt. Jāpaspēj to izdarīt, datorā dikti daudzas sakrājušās. "Zeitgeist Addendum" (2008) tagad. Ļoti patīk. Ceru, ka viņi vēl ko ceps augšā.

apavu slavinājums

APAVI.

Ikdienā jau nevar pamanīt, cik svarīgs ir tas apģērba gabals, kas ir uzvilkts uz pēdām. Bet- vai tu re!- tas ir bezgalīgi svarīgs. Ja nu pēkšņi tev, nu, teiksim, piemēram, ceļā uz ilgi gaidītu pasākumu kādā netipiskā kultūras namā pēkšņi atdalītos zābaka zole? Neērti? Jā, bet ja nu tālāk šajā elpu aizraujošā koncerta laikā tev (pēc abu zoļu noplēšanas) sāktu atdalīties zemzoles zole un zābaki sāktu izjukt? Nu, teiksim tiešām tad, kad vairs mājās nevar tikt, priekšā vesela nakts un puse agrā rīta. Izbaudīt uzstāšanās tas netraucē, bet tad, kad uzstājas kāds mazāk aizraujošs mākslinieks, gribot negribot ir atkal jāatceras. Vai tad, kad iešaujas prātā doma, ka jāaiziet arī padancot, izstaipīt kājas. Patiesi. Un, izejot laukā ap pulksten trijiem, jo telpas ir tik piesmēķētas, ka metas nelabi, var lieliski izjust ikkatru betona muguras auksto pieskārienu pēdām. Nav nemaz tik patīkami kā varbūt izklausās.
Jā, tādēļ vajag novērtēt apavus. Ikdienā droši vien tas neienāk prātā, bet tie mūs labi pasargā. Un tiem nevajag taupīt naudu kā skopulim. Silti iesaku.
Un... Vienmēr jau neienāk prātā, bet mūsu biedri jebkurā pārgājienā, jebkurā izbraucienā- apavi- ir ar mums vienmēr kopā. Visas takas kopā izstaigātas. Visas mājas iztaigātas. Visi gadalaiki sagaidīti un pavadīti.
Novērtējiet tos.

Un tagad klusuma brīdis maniem vismīļajiem, labajiem zābakiem, kas nu jau diemžēl atgulstas konteinerā. --- Paldies. Kopā bija īsi, bet jauki.

SHOES ARE MADE FOR WALKING

sketchbook

Šodien darbību diena. Ieradās idejas ciemos. Jau kādu laiciņu taisu sketchbook priekš fotogrāfiju idejām. Pareizāk- papildinu, saliku kopā, salīmēju, sarakstu.. un šitā te. Nu, tagad jāgaida silts laiks un bildēties griboši modeļi- cilvēki. Jā. Vēl nebūtu slikti mazliet interesantas gaismas. Bez kostīmu un grimma māksliniekiem gan var iztikt, man pašai patīk ķēmoties. nē, bet tā forši, nevis neforši.
Nu, lūk.

Izdomāju, ka flickr`ā arī jāsamet bildes, kas nav liktas kādu laiciņu (no rudens sākot) slinkuma pēc. Bet tieši tad Bitīte izdomāja sākt niķoties un internets arī lēnīgs kā ēzelis.

Vēl arī rītdienu varētu izaugsmei noziedot, tieši pāris auduma činīšanas idejas bija. Un pazīmējos ar kaut ko jau aizvakar, vakar. Varbūt pie auduma ar otu arī jāpieķeras, ja būs vēl dvesma.

Nu, un pabeidzu visas sezonas no How I Met Your Mother. Jauki. Pozitīvi, tas taisnība.

Un tad vēl.. vēstuļu rakstīšanai ir ļoti, ļoti īpašs šarms. Cik jauki, ka ir kāds vēstuļu draugs. Jā, mūsdienās ir retums tādi cilvēki, kas to vēl vēlas piekopt. Un ne tikai vēlas, bet arī ar patiesu prieku dara. Bet nu- ja ir, tad ir un tie ir jāsargā. Jo pasta baloži nes lielus priekus.

Priekā!

vismaz viens H

Labrīt!
`HH no LV 2`. Paturēšu atmiņā, noteikti. Atcerēšos ļoti skaidri. Nu, tāds koncerts, tādas performances, ka a-a-āā-ā-ā-a-āā! Aizrāvās elpa varbūt pat.
Zābaki driskās, bet tomēr tiku mājās, nemīdot ar zeķēm sasalušo zemi. Nezinu vai mest laukā vai kārt pie sienas kā trofejas.
Koši, atmiņās būs ko paturēt. Paņemt līdzi projām.

Un tagad 11 brīvas dienas. Jāmācās IELTS`am. Nekas cits neatliek.

Āā, tik satriecoši. Rajonā atvērās rekonstruētais RIMI. Tagad tas ir hipermārkets. Ieejot iekšā, nemaz nav sajūta, ka tas ir manā pilsētā. Viss jauns, tīrs. It kā interesanti.

zaļais punkts

Nu, lūk. Pavaicāju zīmētāja kungam- cik varētu izmaksāt mūžīgā zaļā punkta simbola iegravēšana manā ādā. Viņš teica, ka ap 15 latiem. Nav jau tik daudz, vai ne? Stulbi, tagad nedaudz naudas iekrājies- ņemšu un izmetīšu, nevis taupīšu septembrim, vai ne. Bet kad tad, ja ne tagad? Vasarā to darīt nevar, tas nav iespējams mēnesi nepeldēties, nesauļoties un nelietot % dzērienus, nu, kamōn. Tiešām. Tādēļ jāizdomā. Un tad jāpārdomā vēlreiz.

Ak, jā. Liktenis (ja nu tāds ir) šķiet ļoti samērīgi taisnīgs. Zeme ir apaļa. Lietas iet, noskaidrojas. Un!- tas ir laiks, kas to padara skaidru. Ojā. [Bet nekas vēl nav beidzies.]

Ir dažas idejas, kas nav pieminētas. Pieķertas uz mazām lapiņām skolā:
1) Ir vesels lērums vārdu (tieši mūsu valodā), kurus neesam dzirdējuši. Parastā, produktīvā darba dienā mēs uzzinam kādus 1-7 jaunus. Tā, vidēji. Nav brīnums, ka cilvēks nekad nevar pārstāt mācīties un smelties zināšanas. Mūžu dzīvo, mūžu dzirdi jaunus vārdus.
2)Karā (un striktās politiskās sistēmās) cilvēks nebūt nav vērtība. Būtībā cilvēkam nav nekādas vērtības. Cilvēks (kā suga) ir tas, kas to organizē un met savus ciltsbrāļus tieši uz naža asmens, tieši pretim lodēm. Tas ir absurds!
3) 3. februārī bija mirgojošas zvaigznes, visa debess mirgoja. Kāds laikam bija mazu īsavienojumiņu uztaisījis sistēmā. Un pilns mēness. Interesanti.
4) Tikai pieklauvē pie nepareizajām durvīm un visu turpnāko dzīvi ... liktenis is a tricky thing, you know.

1

Kas ir vientulība?

Dienām skatīties seriālus datorā, neizejot no mājas?
Iet vienam uz kino?
Vienatnē stundām lasīt grāmatu augšstāvā? Dzerot tēju, zem segas?
Dziedāt dušā un nekaunēties, ka kāds cits no kopmītnēm to dzird?
Nu, tad varbūt gulēt vienam?
Vienam ēst kafejnīcā?

Tas notiek ar tevi tikai tad, kad esi viens? Vai tikai vienīgs tu vari būt vientuļš?
Nē.
Ak, neļauj lai tas tevi piemuļķo, mans draugs.
Tu vari būt vientuļš arī pūlī. Mājās, ar ģimeni, ar draugiem. Ar suni gan nē.

Vai nav vienalga. Visi reiz ir vientuļi. Agri vai vēlu, ilgi vai neilgi. Vai nav vienalga.

161

Vēl 161 diena.

Es nezinu kādēļ esmu atmetusi radošās pašizpausmes. Fotografēšana ir mazliet nolikta maliņā. Klau, varbūt esmu slinka tagad, varbūt visā var vainot ziemas miegu.
Tas ir jālabo, laiks runā tam par labu.

Un par mākslas tumšajiem gaiteņiem- tas man ir ļoti nesen tapis skaidrs. Kādu laiciņu vajadzēja, bet nu tas ir kristāldzidrs. Laikam jau vairāk `diemžēl` fakts.

Arī rakstīšana iet stūrītī pastāvēt. Nē, šeit tas lāga neskaitās.

Beidzot var just vasaras soļus, tā tuvojas, tagad to var arī just! sajūtas, sajūtas, sajūtas, tas viss ir par sajūtām.

Vēl 161 diena.

JL

‘Cause Everybody Knows That,
Nobody Really Knows
How To Make It Work,
Or How To Ease The Hurt

John Legend

RHL

Jā, Reval Hotelī uzzināju ko jaunu, labi, ka tādas izstādes ir. Ir jauni aspekti. Izrādās.. ah, nestāstīšu. Tagad ir kāds kontakts.
Šovakar mierīga pasēdēšana.
Jā. Žēl, ka 11. klasē nepacentos.

Baigi foršais laiks laukā. Plānā jaka un mēteli es laikam iesviedīšu skapī ar baigo labo sajūtu.

Klasisko filmu seansi tagad uzstādīti. Vakar "The Exorcist" un šodien "The Scanners". Doāmju, ka vēl ko. Klusi saulainā sestdiena.

mugura

Šis un tas jāatstāj aiz muguras. Nē, tas nebūt nav vienkārši. Bet pareizi gan.

Pilnībā aizgriezties pagaidām es nespēšu, tā es domāju, esmu tam par vāju, bet sānu pagriezt gan varu. Pēc laika- es apcirtīšos aši apkārt, aizgrieztu muguru skriešu prom cik ātri vien spēšu, vēja spārniem. Jā, es būšu gļēva, bet es skriešu savai nāktonei pretī.

larm

Enerģijas nezūdamības likums.

Šodien mazliet paslinkoju, bet rīt būs jāraujas bez elpas. Tik tipiski. Atlikt.
Nu, a ko darīt.

Dabūju no pasta baloža vēstuli, ak, cik priecīgi, ar Eifeļa torni, tik priecīgi.

Ak, un vēl `Ikdienas pieraksti` nogrāba pirmo vietu pilsētā. Tā, tīri feini. Nav slikti.

spieto

Beztam- visvienkāršāk ir aizbēgt no visa. Tik tālu, lai nespētu pasniegt roku atpakaļ. Tik ilgi, lai neatcerētos kā ir atskatīties.
Es nespēju vairs skatīties uz kāzu fotogrāfijām, uz vasaras sajūtu pielietām fotogrāfijām. Visvairāk uz tām, kurās jūtama filmiņas garša, nevīžība un tikai vasaras vakaram piemītošā nokrāsa.
Jā, es varbūt esmu gļēvule. Varbūt. Bailes ir ļoti dabiskas, to dēļ mēs vēl (vēl) neesam izmiruši. Es neattaisnojos. Āh, nē, sasodīts, attaisnojos gan.
Bet tas nav pareizi. Vajag ko tīru. Kas notiek pats no sevis.
Un es jūtu, ka prom būs labāk. Egoistiski- man, reālistiski- arī tev.
Ja pavisam godīgi- es pagājušo nakti nevarēju aizmigt. Vingroju, lai domas ietu citur. Lasīju. Nekas neizdevās, pēc tam es vēl labu laiku nevarēju iemigt. Es domāju. Tagad es tik tiešām zinu ko nozīmē teiciens domas kā bites spieto. Tas nebūt nav patīkami. Neliek mierā. Un kādas domas! Kur tik neaizdomāsies.
Zane teica- pavisam vienkārši- paņem divus čemodānus un ņem visu, kas salien. Kā!? Divi čemodāni?! Divi?! DIVI?! Kur fotogrāfijas, zīmējumi, pērlītes, tās visas lietas, kurām es esmu piedēvējusi milzīgu atmiņu un sajūtu gūzmu?! Kur?! Pasaulīt mīļā, palēnini domas, apstādini prātu.
Bet varbūt arī ne...

150 +

Esmu tik ļoti nogurusi. Lielā pilsēta apēd enerģiju kā King Kongs. Galva sāp, jau atkal. Laikam piepūle par lielu, skolā varbūt. Sen kā nekā nav būts. Un vēl citais aspekts.
Bet šodien iesniedzu dokumentus eksāmenam, samaksāju! jēi. Iegādājos arī trenniņu grāmatu, tāda branga, būs katru dienu pa pusstundai tam jāvelta.
Ak, jā, tur bija trīs jaunas Boba uzlīmes, grāmatnīcā, iegādājos, atļāvos iegādāties visas. Mm, cik jauki, tāds mīļš zaķītis, tagad kaut kur būs jāsalīmē. Vai mazuliet jāpataupa. Ah.
Kakls tagad sāp. Sasodīts. Diezgan nejauka pašsajūta.
Es domāju, ka šodien es saņēmu tik daudz zvanus un īsziņas, gandrīz it kā man kāda jubileja būtu.

Bija dažas domas transportā, bet tagad tās nu nekādi nav pierunājamas nākt laukā. Un vēl jāmācās, sasodīts. Ai.

tikapt labs kā kōla!

JĀ! ŠĪ SARUNA IR BIJUSI, NOTIKUSI! ZAĻĀ GAISMA manai nākotnei!
Es esmu tik laimīga, TIK!!
Vairs nav atpakaļceļa, es eju uz to, vairs neskatos atpakaļ. Visi spēki tam. Viss.


ELLĒ JĀ!!

astoņi

Ļoti jauks, mierīgs sestdienas vakars. Bezgala mierīgs, omulīgs (es ceru, ka šī vārda pārmērīga lietošana ikdienā neliecina par šūnu novecošanu). Astotā Jūdze un daudz, litriem tējas, kafijas un kapučino. Feini! Atpūtas sestdiena.
Tas nekas, ka no rīta tik sanāk iet gulēt. Un gulētiešanas apstākļi, oi. Glavassāpes nav patīkama lieta. Bet tas netraucē, ja vien tam neļauj traucēt. Mazliet labas mūzikas mazās tumbiņās, mūzikas klipu izskatīšana, glītu cilvēku aplūkošana tajos un iepazīstināšana ar kultūru, kas lieliski ritmiski akcentē dzeju. Sweet.

Garīgs mežs.

Garāmbraucot. Čau!

Biezpienmaizīte.

No visām jūsu sejām maz palik mazliet slikti.
Vēlētos ko vairāk par polietilēna pieskārienu netīrā pārdotuvē un tad es vispār redzu tikai tavu mutes dobumu, pirms nonāku gremošanas sarežģītajos ceļos un neceļos. Protams, pirms tam es arī piedzimstu.
No jūsu mākslas un kultūras slāņiem man metas patiešām nelabi, kaut par to man ne slits, ne auksts. Visi viņi tāpat palik auksti kādu dien' vienā no apšaubāmi askētiskajiem veidiem, kas mani nemaz neaicina. Es neesmu mākslas nīdējs, man vienkārši ir bail nomirt zem tilta, bez graša kabatā, nosalstot. Vai tikt nonāvētam, ar lodi, ar grūdienu no aizmugures, stāvot pie atvērta loga.

Vienmēr jūsu,
Biezpienmaize.

3h 22 min x 2

Vakardienas pasākums bija jauks. Tiešām. Martini Asti, sen nebija kas tik normāls malkots, tīri šiki. Domino, sarunas, mūzika, tik feini. Sen nedzirdētas dziesmas un kas jauns. Viens vārds- patīkami. Hipijs maina stilu, dzīves uztveri. Prieks, tikai prieks par to, eh. Divreiz 3 stundas un 22 minūtes gulēts. Precīzi. Pamonods arī 1 minūti pirms modinātāja, precīzs mans iekšējais laikrādis, nudien.

Centrāltirgū interesanti. Joprojām.

Kā gribētos vasaru. jā, to tagad spēj piepildīt tikai dienas sapņošana. Ieslēdzu ko jauku, aizveru acis, atliecos atpakaļ, atbalstu galvu un iedomājos. Iedomājos zvilnēšanu saulē, zālītē starp jūru un mežu, kāpās. Saule silda, dzeru kolu no bundžiņas, lēni malkoju, tā ir vēl vēsa. Zobos papīra konusiņš, galiņš satīts.

Mm, pasaulīt mīļā, pasapņot ir forši.

spilveni

Tidlī bums.

Pidžammu ballīte šovakar. Nekad tāda man nav bijusi. Jēziņ, cik feini. Tomēr kaut kas man liek aizdomāties, ka tur būs mazliet citādāk nekā pirmsskolas vecuma bērnu sleepover`os.

Tidlī bums.

Laiks sāk kļūt jauks. Bet .. Jā.

g-sans

Diagnoze: sinusīts. Nu, jauki.
Ļoti patīk vecas lietas. Tagad- veco filmu maratons. Neesmu iepazinusi kino industrijas tik daudzus labus darbus, jo vienkārši to aktualitātes laikā neesmu bijusi spējīga par to interesēties. Šovakaram- `The Good Son`. Izbaudu.

Un patiesi patīkami, jo šis gabals atgādija Austriju, jo to filmu tur nenoskatījāmies. Mm, feini, bezgala.

Vēl brīvdienas līdz pirmdienai. Šodien izgāju tālu laukā- līdz poliklīnikai. super, tikai kājas katra uz savu pusi.

Gribētu ērto draugu/paziņu, kam vienmēr ledusskapī alus, pagrabā vīns, maisiņā mērija un piemīt vēl daudz labu lietiņu. Haha, jociņš spociņš. Tas tik tā, lai iztēle neaizmieg.

82 AAA

Vakar noskatījos Oskaru pasniegšanas ceremoniju. Ļoti šiki, nu ļoti.
Prieks, ka uz skatuves arvien vairāk parādās melnādainie cilvēki, tiešām liels prieks. Un tas ir tikai likumsakarīgi. Kaut vai vērojot to, kādas ir viņu runas, kāda ir viņu ķermaņa valoda, kad viņi runā par kino. Pavisam kas cits. Patiesa aizrautība. Ar visu sirdi. No tiesas, tas mani aizkustināja visvairāk. Kā arī dokumentālās filmas uzvarētājs. Nezinu vai tiešām viņi dara tik apbrīnojami labu darbu kā izskatās. Bet ja tā tik tiešām ir- cepuri nost. Protams, mūsdienās jau nevar tik viegli ticēt visam, ko saka (ojā). Un LXD uzstāšanās! Elpu aizraujoša, kā no citas pasaules. Baudāmi, o, ļoti.
Nu, lūk. Vakar pašsajūta bija lieliska. Šodien jūtams, ka tomēr galīgi vesela vēl neesmu. Varbūt tas ir tik tādēļ. Bet varbūt arī ne. Lai arī kā ta būtu iespējams, bet man sāp seja. Nav no labākajām sajūtām. Un muļķīgi arī izklausās- sāp seja. Tās nav tās vaigu patīkamās sāpes no pārleiku aizrautīgas smiešanās. Jā, es varu izteikties arī vēl nesakarīgāk, vēl nesaprotamāk pīt kopā vārdus teikumos. Bet to nu citreiz.
Naktī sapņi tādi, ka pašai bail par savu zemapziņu. Toties- patiesi interesanti vērot šos sapņus. Būtu noderīgi tos pierakstīt blakus dienas notikumiem, pēc tam varētu saprast ko tas nozīmē. Pārsteidzoši pozitīvi. Arī tajos ir daudz saules, pavasaris. Forši, ko tur daudz. Bet tik un tā- mazliet dīvaini uzzināt, redzēt vizualizāciju tam, kas notiek mana prāta dziļumos kamēr pa dienu notiek tas, kas notiek. Hm, nē, tomēr dažas likumsakarības var manīt. Zinu ko darīt, lai sapņi būtu patīkami. Tas ir feini. Ceru, ka esmu sapratusi pareizi. Nāksies to pielitot praksē un testēt.

lielākais spīdeklis

Mm, saule! Pavasaris nāk. Zaļā tēja ar kaktusu, pasakaini. Istaba smaržo pēc hiacintēm, kas beidzot atvērušās.
Sajūtas uzlabo vien laikapstākļi. Vai nav jauki? (IR!)

Laba ziņa!

Salda, salda. Apaļa, pēc dabas tāda.
Speru soli droši. Zem zolēm paliek dubļi. Lai! Viss, kas slikts, ir palicis atpakaļ. Kas darīts, vēlēts, tas nāk atpakaļ. To kontrolēt nav manos spēkos, tikai vērot, piedalīties.


Kā Kurts Vonnegūts mēdza rakstīt (es domāju, ka teikt arī) ikreiz, kāds.. nu, patiesībā viņš to teica vienmēr, kad kāds nolika karoti: "Tā gadās!"
Un, ziniet, tā patiešām gadās.

labs rīts!

Es no vakarvakara jūtu ēdiena garšu! Cik forši. Vakarā ēdu Rafaello. Un tās otras dzimšansdienas končas. Un! Dzēru kōlu no bundžiņas, no tās, ko atveda. Un Jēru Klusēšana. Mm, pasaulīt mīļā. Bauda. (Iepriekš bija telefonsaruna, kas nebija lielākoties nepatīkama, bet tomēr.)
Un šorīt- saule! Tik laba oma, šorīt tiešām ir labs rīts, cik sen tas nebija atgadījies.
Ja nebūtu šo sūdu, es nezinātu, cik jauks var būt viens parasti parasts sestdienas rīts.

Atskaites beigas.

iel

Kāja pa labi, kāja pa kreisi. Viss viens. Vienīgs.
Ir lietas, kam vairs neticu. Tajās vairs nav ticības. Nu, un lai nu tam liktenim arī tieši sejā tas spļāviens, lai nu arī.
Viens, divi, trīs. Diez kāds līmenis. Drīz jāpiesakās uz eksāmenu, angļu valodas. Nezinu, kā nu ies bez sagatavošanas kursiem. Latvijas eksāmeni nevienam neko nenozīmē. Tiaki šajā berdē tādi papīri derīgi. Un kam- kam, pie velna, šie 12 mācību/mocību gadi? Kaķim, sunim un vēl seskam zem astes. Zemē nomests laiks? Varbūt arī ne, bez skolas es nebūtu iemācījusies daudz jo daudz noderīgu lietu par cilvēkiem kā sugu. Un to, ka es šeit nu noteikti nevēlos palikt. Tas nu ir skaidrs. Un skaidrībai vajadzīgi 12 gadi. Lieliski.
Negribu vairs redzēt šos visus bruģus, atmiņu ainas ar lauku ainavām. Pietiks. Jau kuro reizi saku- pietiks. Es savos sapņos sapņošu pa savam. Redzēšu tikai to, ko gribas redzēt.

fekālija

Dzīvi ļoti ideāli var salīdzināt ar.. mēslu. Jā, fekāliju.
Tikko likās, ka esmu tai vienai lielajai tikusi pāri- bums! un iekrītu tieši ar seju tajā. Tagad jāpieceļas, jāiztaisno kājas, jānomazgā seja tīrā avotā un tad- kāpju pāri vēlreiz. Un ar lielu, lielu soli. Tik lielu, ka brūnais palnkums paliek krietni aiz muguras.

Es nezinu ko vēl, dzīve, tu man tagad varētu piespēlēt. Nu jau gana, nu jau pietiks. Paldies.

Pirms uzticies- padomā- kas ir šis cilvēks?

ne-

Gribu sajust garšu, sajust smaržu. Nesāpīgu kāju. Normālu nervu funkciju, sasodīts!
Sliktas domas nedrīkst domāt, nē, sliktu arī nedrīkst vēlēt. Es, zobus sakodusi, cenšos to nepieļaut. Kaut vai tas ir vairāk kā pašsaprotami.

aizdedzies

Dzīve ar mani spēlē nejaukas spēles. Slikti, slikti triki. Nejauki, ļoti. Un es pat īsti neesmu lietas kursā- kāpēc.
Tagad tikai pierādās daudzi teicieni, kas iesaista sevī vārdus "kas ir draugs", "nodevība- kam var uzticēties", "sāls brūcē" un "sūds". Pēdējais atkārtojas periodiski, bieži.
Vismaz tagad es zinu, ka dažas sejas tieši rāda to, kāds ir cilvēks iekšienē. Un intuīcija ir sasodīti laba lieta, tai vienmēr jāuzticas. Jo kuram gan citam, ja ne sev.
Ļoti sāpīgs un nejauks veids, kā to uzzināt. Bet- mā saka, ka tas dara mani stiprāku- ar tādu domu tas man tiek sūtīts virsū. Nu, es teikšu, ka man šo mēslu uz galvas pietiks jau. Viss. Pietiek. Par ko domāt, analizēt. Laiks dzīvot sev. Un tikai. Nekā citādi.
Paldies.

top 19 Esse

Pēc dušas. Galīgi nav spēka. Vēl ir jāveic šādas tādas mahinācijas un tad jau būs jādodas uz žetonu dalīšanu Vanšu tilta galā. Nē, man dos nākamnedēļ.
Ziniet ko, mani mīļie draugi, man ir ļoti bail no vecuma. Jā. Rītdien ir mana vecumdiena. To es apsolos sagaidīt varen braši, līdzīgi kā pagājušo sestdien-svētdien. Bet! Man ir bail. Jo katru gadu nāk pa vienam ciparam klāt, skaitlis paliek lielāks. Un es atceros mazāk, aizmirstu ātrāk, kavējos atmiņās bezgala lielus laika tilpumus, gaidu, ko gan nākotne man nesīs, sēzot krēslā, ietinusies segā, ar lielu tējas krūzi rokās un grāmatu klēpī. Vecīt, vai tā ir dzīve? Jā, labi, dažas nedēļas nogales un arī darbadienas ir mazliet aizraujošas, es jūtu dzīves elpu savā vaigā. Bet tas ir par maz. Man ir ļoti bail pazaudēt jaunību. Es zinu, ka tā nebūs, taču man ir bail. Tas taču ir pavisam parasts un dabīgs process- baidīties. Nē, es tik tiešām nespēju izteikt savu domu, jo visu laiku pinos. Esmu jau par vecu rakstīšanai pat! (nē, nē, tas tik tāds joks vien varbūt ir. gluži jau mirt nost netaisos vēl)
.. turpinājumā pēc milzīgās atkāpes jāpiebilst, ka pēc svinīgās daļas meiteņu divatā-vakars. Varēsiet sastapt mūs Ļeņingradā pie Brenguļa kausiem. Vienu, divus vai varbūt trīs ir doma iemalkot. Tā sacīt- lai tas jaunas gads nāk klāt tik ražīgi lustīgs, kā mēs, to sagaidot. Tālāk plāni miglaini, jāskatās, ko pilsēta piedāvās. Vēlams, bezmaksas. Hm, nu jā. Kauns jau teikt, bet gan jau, ka atkal iesim turpat. Nav je nemaz tik slikti. Veco dziesmu zāle vienkārši apbur. (nē, esmu tiešām veca!)Haha. Visu viegli.

Daudz laimes jums šovakarā un arīdzan rītdienā. Izdzeriet krūzi tējas vai kādu glāzi par manu veselību. Uzsauciet tostu. Miers.

zip

Sasodīts, cik karsts!
Nē, tam nevar ļaut vienkārši nenotikt.
Nejaukas lietas darīt ir labi. Un slikti arī ir jāmāk darīt labi, jā.

57 g

kur vēl tik garšīgas sausās brokastis ar pienu kā šorīt! pasaulīt mīļā, cik labs miegs, veselas divpadsmit stundas. lieliski, tādi interesanti sapņi arī. pāris mazi, dikti mīlīgi, ojā. un vienā sapnī es izdzīvoju the Shining, tas bija deizgan baisi, tomēr interesanti. nē, tas bija vairāk kā vienā sapnī. varbūt mazāk jāskatās filmas un seriāli, kas itin viegli ietekmē psihi.
šobrīd suns guļ pie kājām. viņš nekad neguļ pie datora. interesanti.
šodien tikai pašai sev, nevienam citam. pārmaiņas, tā vajag. kā var laiku neveltīt sev. tas ir obligāti.
ak, jā, vakardienas matemātikas eksāmens bija neizmērojami grūts, gan fiziski un morāli. tās stundas bija par garu- bez pārtraukuma, bez atelpas. traki.
žēl, ka ir nejauki un ļauni cilvēki. cik reizes dienā viņi var vienu jauku cilvēku nosaukt krāsainos vārdos. un mums ir vienalga tik ilgi, cik mūs pašus tas neskar. saprātīgi ar to egoisma dozēšanu. hei!

viena diena ir ļoti daudz laika, lai ko paveiktu, to der ne tikai atcerēties, bet arī izmantot!

efektī_s

Tāds nogurums. Sparanda sāp- uz diviem spilveniem gulēt nav prātīgi. Un dīvainā kārtā arī kājas mazliet. Trakums.
Mā atstājusi divus Raffaello, ņam, to vairs nav, haha.
Šodien uzrakstīju latviešu valodu un literatūru. Nebija traki. Bet! es nezināju, ka ir tādi divi vārdi- efektīvs un efektīgs, kuri pēc nozīmes atšķiras. Jāieguglē. Un vispār- man liekas ka tāgad vārda "efektīgs" nemaz latviešu valodā nav. Mistiski. Nē, bet tā jau bija labi. Tagad tikai neliels stresiņš pirms matemātikas eksāmena. Bet es domāju, ka tāpat noslinkošu un iešu uz labu laimi. Ā, formulu lapa, pareizi.
Vakar tā arī kādas kopumā piecas stundas rotojām ar misteru Uguntiņu, kas patiesībā ir neviens cits kā Anete, kamīna pavēlniece.
Laiks caur salmiņu uzsūkt enerģiju no kolas glēzes.
Skolotāja aicināja iesniegt darbus šī gada literārajam konkursam pilsētā. Varbūt rīt.

SAVĀDcitādi

inspektors uguntiņš. spēlē uz klavierēm colorblind. beautiful un tādas citas. trakas lietas; šodiena citādāka. bet jauki. bēniņu istabā top rotas, daudz, īstenībā stundām jau tur, laiks skrien. visādas lietas aprunātas. šodien pasta balodis atnesa zaļu aploksni; man! trakums, kā gribas ēst. makaroni kaut kādi vārās. uz bodi. es atkārtojos. pēc piena uz bodi tur, siegos. visāda mana mūzikas izklausīšana. nu nav jau tā, ka tā būtu mana mūzika, bet to es tā saucu. dēvēju. nu, vienalga. nē, nav vis. pati sevi gribēju tik tikko apmuļķot. bet patiesībā ne. nost no kātiem, gribas ēst, jāiet.

es smaidu

TIK TRAKI, tik laba sestdienas otra un svētdienas pirmā puse. kolosāli, jaunas, ļoti spilgtas atmiņas. sen nebija šitā bijis un pat neapjautu, cik ļoti pietrūka kas tāds. bija vajadzīgs. trīs dažādas kultūras vienā ieskrējienā. tumša, ak, tumša āda, tik tumša, ka... tālāk ne vārda vispār vairs.
ar ļoti lielām cerībām, ka neitrona dzimšanas dienā atkārtosies kas tikpat dulls.

Ellē jā, mēs esam jauni vienreiz. Un tad vēl vienu, ja paši neapzināmies, ka pirmā jau ir cauri.

Caur un caur pozitīvas, trakas, bet pozitīvas emocijas, ojā. Neizbalēs vēl labu laiciņu; smaids! Nezinu, vai tuvākajā laikā notiks kas tāds, kas šo varētu aizēnot. Ha, izaicinu likteni un sevi. Smaids

tip tap

Tad tik viegli, tad tik smagi.

Smiekli - centimetru centimetriem.

Tad jau redzēs, kā krekli, kā fīlings, kā ess. Jautri, kamēr vēl esi jauns, vēl vari staigāt un pārvietoties. Kur un kā, kāpēc un cik ilgi pašam gribas.

Sit pieci! Vārds noskan.

Viss kļūst īsāks. Raksti. Laiks. Lietas. Nu, viss, es jau teicu.

jā

Nu kādēļ šitā. Gandrīz visu labo, kas iespaidā- čus- un prom. Nav labi izdarīties nejauki.

Time is running out.
To es sapratu vakardien, pusnaktī ejot cauri Kauguru sniegotām ielām. Un kādēļ ne.

uzzināt

Skatoties skolotāju bildes kādā nejauši uzietā mājaslapā atskārtu to, ka tikai tie cilvēki, kas tev kaut ko iemāca, paliek labā atmiņā. Tā un ne savādāk.

nou vander

Nu nē, atkal tik liels nogurums. Morāls, garīgs. Gribas gulēt, vienkārši veselīgu, labu miegu. Protams, ka bez tā arī var. Mazliet uz zemās nots, jā, tā nu sagadījies. Es centos atbrīvoties no vislielākā sloga, taču šķiet, ka līdz galam tomēr neesmu tev piedevusi. Ļoti gribētu, lai tā būtu. Un tikai sevis dēļ. Gar tevi tur nekādas daļas, nebūt ne. Tieku vaļā.

Vēl ķīmija sēž uz kakla, fizika rīt atkal sēdēs. Diezgan dikti daudz darba. Tādas lietas, kas mani nudien neinteresē un turpnāk arī diezin vai būs derīgas, un vēl pie tam- tik grūti atrodamas. Referāts. Ķīmijā. Kas tās par muļķībām.

Šad un tad der pamainīt lokāciju. Šad un tad, jā.

Man ir bail. Tas ir tikai dabiski. Situācija. No vienas puses- man ir bail. No otras- man ir bail. Paradokss? Nē, tikai normāls blakusefekts.

Man iet labi tik ilgi, kamēr es esmu dzīva un vesela; tik ilgi, kamēr es kaut tikai funkcionēju sekmīgi, tādēļ tā arī vienmēr turpināšu atbildēt, kad kāds garāmskrējējs atkal iedomāsies painteresēties. Un tā pat vien. Bet priekš sevis man vajag vairāk.

tā gan

Pēc vakardienas tik dīvaina sajūta. Ļoti gribas gulēt, tas vēl piedevām. Trakums.
Sazvejojos nedaudz dzeju. Lai nu kā, bet interesanta sajūta bezgala.
I want to kill you. In a good way.

Veļas diena

Domas vajadzētu mazgāt. Padarīt tīras, šķīstas. Tās mēdz būt netīras. Gan labi, gan slikti. Paņemt viegli rokās domas, lietus ūdens spaiņos rūpīgi nomazgāt, žāvēt, paņemot klēpī un susināt ar dvieli tik pacietīgi un cītīgi kā mazu bērnu.

Kad saceļas vējš, rodas vajadzība atstutēties pret sienu.

ausu karekļi

Ieteica publicēt kaut kur, jo cilvēkiem patīkot jaukas lietas. Visus iespējams iegādāties. Sev vai mīļai draudzenei.

ziem, pagaidi!

(Ziema Tukuma kalnā, -20. Pozitīvas emocijas.)

Šodien bijām mežā. Ar Zani un mazo Katrīnu. Tik feins un interesants sīcis, maziņš un foršs, divi gadiņi. Tādas visādas muļķības samācījām runāt. "Traks ponijs", piemēram, tā viņa sauc Zani. Un vārda "gurķis" vietā viņa saka "guksis". Tāds prieks tajā mazajā radījumā mīt iekšā. Izvizinājām gar jūrmalu, biju ragavu vilcējs. "Ātrāk, ātrāk!". Viņa pirmo reizi mūžā brauca ar ragavām. Braucām kopā. Arī visas trīs. Tik labas emocijas, pilns ar tām. Jauka ziema, nudien. Tik sniegs gan tik grūti brienams ar ragavām aiz muguras, ka pilnīgi mājā atnākot, no tējas pasēdēšanas iznāk tikai zvilnēšana dīvānā un neliela iemigšana pie pilnīgi muļķīgām filmām arīdzan.
Kaut gan jūra ir aizsalusi tik tālu, cik vien sniedzas skatiens un rodas arī sajūta, ka tur, tālāk, ir tāds pasaules mala. Kaut gan tas ir skaisti un pat intriģējoši, mazliet bīstami. Par spīti tam, es labprāt gribētu jūru atkal dzirdēt šalcam. Bet- es varu pagaidīt. Laiks nāks. Un darīs.

kaut rudeni!

Gribētu pat rudeni, agru. Tagad. Siltu un lietainu kaut, slapju. Kad var basām kājām mīdīt peļķes. Skriet nekārtīgām, plandošām drēbēm, kas nav lāgā aizpogātas un līdz galam neaizsietas kurpes. Cik pasakaini tas būtu. Krāsoti koki, pilošas, siltas lāses. Sejā, uz rokām, uz pēdām. Silts vējš pakausī.
Atsūti man atvasaru, ja līdz vasarai tik ilgi vēl.

divi pa desmit

Pasaulīt mīļā, kas būtu domājis, ka iepirkties centrāltirgū ir tik interesanti. Visvisādas lietiņas, apaļas un cietiņas. Ha, nē, tiešām. Eju un brīnos- kas tik nav nopērkams, ko es savā mūžā nebūtu iedomājusies, ka kas tāds ir pārdošanā paviljonos vai turpat, ārā. Manas mīļās žāvētās dzērvenes. Sēklas- visas, ko iedomājos gan es, gan mā. Sapirkāmies pavasarim. Tagad mums siltumnīcā būs fizāļi! Un atradu arī, ko kolas bundžās audzēt- ārstniecības salviju. Un vēl frēzijas. Tik zeme vēl jāiegādājas (izrādās- tas patiešām ir iespējams!)
Visādi nieciņi, dikti interesanti tur ir. Un cenas, salīdzinot ar lielveikaliem ir smieklīgas. Un pašu latviešu zemnieku audzēti produkti. Eh, tas bija jauki. Un ne tikai tas. Tāds labdabīgs miers. Ļoti.
Šodien nevarēju piecelties no rīta, kaut kā izslēdzās modinātājs. Un tad nu- brīvdiena sanāca. Bet bieži jau tā nav. Tik tiešām šodien jūtos kā brīvdienā. Nu nekas, ka šonedēļ nogale sastāvēs no trim dienām, nekas slikts.
Hei, smaidu!
Dīvaini ir tas, ka tad, kad man gribas būt vienai, dalīt laiku saprātīgos daudzumos ar tikai īpaši izraudzītiem indivīdiem (nē, nebūt ne nesmuki es to domāju) (tas nav tā, kā izklausās) un tas šķiet pat pilnīgi patīkami- ir pilns ar cilvēkiem, kas grib iejaukties. Bet tad, kad uzmācas vēlme pēc kontakta - neviena pēkšņi nav. šis triks jau sen novērots. Nē, patiesībā es silti māku pasniegt to, ko domāju. Nesaprotami sanāk izteikties. Žēl.

DA centrs

Aizdedz. Pamet kājas gaisā un aiziet! Spīdīgus legingus, spoži dzeltenus šortus un skritulenes pie kājām. Disko slidošana, aha.
Nervu centri zaudē savu jutību, kad netiek piegādāts pietiekami daudz miega.
Varbūt šonakt nedot sev miegu, pa dienu jau gulēts. Ha- kādas muļķības. Notiks ar mani tāpat kā ar Šeldonu. Vakar.. aizmirsu, kas bija vakar. Jāiet vakariņās un čučēt.

deviņi nulle divi

Pirms pāris dienām palūkojos augšā, debesīs, kad nodzēsu gaismu. Sen nebija tāds vaļas brīdis gadījies, jāsaka (nē, tas jau mazliet joks). Un!- kas tad tur- vairākas ļoti lielas zvaigznes, kuras tik skaidri varēja redzēt. Sakārtotas īpatnēji, apkārt Lielajiem Greizajiem Ratiem. Un mirgo. Tik lielas, tik skaidrās debesīs, tik zilas. Skaisti. Ko citu teikt.

Lai vai kas tagad notiek, laiks iet ātrāk, viss notiek citādi. Un varbūt tā arī ir labi. Var diezgan ātri paskriet garām tiem skatiem, kas nebūt nav patīkami un vēlami. Varbūt pat izlikties tos neredzam. Tā varbūt to ietekme mazināsies. Vai nebūs manāma vispār.

Un- cik daudz pasaulē ir vārdu. Cik vienā valodā. Miljoniem? Es tiešām nezinu, bet katru dienu dzirdu kādu jaunu, vismaz vienu. Un tas tādēļ, ka apmeklēju skolu (kās interesants labums!). Neskaitāmi nezināmi vārdi mums ir apkārt, kaut kur brīvi riņķo. Un šad tad mums pieskaras ar spārnu. Tā, uz mirkli, pēc tam atstāj mūs atkal. Dzirdam un aizmirstam.

Man patīkami smaržo mati. Un pēdējā iepirkšanās mazliet bija jauka, iepriecināja. Šis un tas jauns reizēm noder. Ak, ko es muļķoju- jauns ir tik vilinošs. Tik ļoti, ka dažreiz nespēj pretoties ņemt ko jaunu tik tādēļ, ka tas ir jauns, nevis tādēļ, ka vajadzīgs. (Piezīme: beigās tomēr viss nonēsājas, tādēļ jāizdomā kā to vismaz novilcināt, ja ne pārtraukt) Diez, vai papildināšana strādā?

Es slikti daru arī labi, jā. Ha-ha.

trjuy

Brīnumaini. Nogurums no attiecīgi pārāk bieži saiktiem cilvēkiem. Izsūc enerģiju.
Pff. Nešķiet, ka .. Jā.

n-h

Mēs dzīvojam meksikāņu seriālus vai tie ataino mūsu dzīvi? It kā jau no malas tie izskatās galīgi ziepjaini un traki, bet no iekšpuses tie ir vēl trakāki. Iedomājies tikai. Vienam [..], vienam prātā sajucis draugs, kas trīsdesmit trīs gadus tur pie ķēdes kā kuci. Bet pašam- prāts kā kartona kaste, kur visi met ko vēlas, tu tikai laipni pasmaidi un pasaki "paldies" par to, ka kāds labvēlis ir izvēlējies arī savas problēmas sasviest tavā ķobī.
Un kas te ir labāks kā ekrānā? Jā, tas viss pietam ir trīsdimensionāls.


` We can not drown, because we do not breathe. `

I wanna do bad things with you.

zini

Iegāz mani aukstā baseinā, jo tas derētu. Ojā.
Ā, un tava attieksme pret dzīvi sūkā. Neko citu nemāku pateikt.
Labāk pozitīvi kā kvadrātsakne. Vai vismaz pusi uz pusi. Un mazliet traki, jo citādi nestrādā labi.

sv

+++

Lido tauriņ! Lai no kurienes tu rastos, lai arī kas tu esi bijis iepriekšējā dzīvē- bet šajā tev ir iespēja dzīvot nepagurstot. Nekad nepamet vietu, kur tev labi. Zilās acis un silto klēpi, tauriņ. Tik akli dzīvojot, tiesa, ir arī jāuzmanās.

Kaut kāds svētdienas rīts atkal pienācis. Kā vienmēr- atnesis pats sevi. Un tas nav forši, nebūt nē. Šoreiz kaut kā brīvdienas paskrien. Tā- vienkārši un viegli. Ā, nu bet protams, ka ne jau pilnīgi pa sviestu, tas jau nebūtu iespējams, vai ne. Nē. Lai nu kā, tas tomēr bija retorisks jautājums.

sestā diena sestā datumā

Jā, kareivi, šī ir tā reize, kad es lieku bāku ugunīm degt un nodzist. Tā- pazust! Pilna tarba iemeslu domāt tieši to, ko domāju es. Viss jau sarakstīts? Nē, viss jauns. Pilnīgi traki. Maz ir vajagdzīgs, lai sajuktu prātā. Labi, lai ir tā kā ir un paliek Labi. Vēlos un gribu, daru.
Pasaule ir manā pusē, kaut stāv smilšu kastes otrā stūrī un met man ar smilšu kūkām.

Tā lūk!

falsch (nein)

Godīgi sakot, man ir pilnīgi pohuj, ko tas par mani stāsta, bet šobrīd mans labās omas avots mūzikā ir neviens cits kā falseta princis.. (tadadam) Mika. Īstenībā jau nav pilnīgi vienalga, citādi es to nepieminētu un nerunātu tik krāšņiem un poētiskiem vārdiem. Vai nav vienalga, lai nu kā. Tas mani dara priecīgu. Viņa unikālā balss un intonācijas. Kā arī mūzikas vieglums. Kas par to, ka tagad viņš laikam skaitās populārs.


Could you believe the same old phonies
Those painted ponies
That you've ridden all before


haha, priecīgi, smieklīgi cik ātri esmu mājās un kas notiek

bumsbumsbums

Sniegs, tu man nes ļoti dīvainas dāvanas. Bet es nesaku, ka nepriecājos. Es pateicos (?). Liekas, ka tomēr pavasaris tuvojas. Kaut kādā ziņā tas patiesi noteikti to dara. Tuvojas, es domāju.



Bums! Bums! Bums!- viens nāk pa kāpnēm lejā. Pakaļkājas viņam gaisā, pakausis- bums! bums!- sitas pa kāpieniem, jo Kristofers Robins velk viņu aiz priekšķepas. cik viņam zināms, nekādas citas iespējas tikt pa kāpjnēm lejā viņam nav, kaut gan reizēm liekas, ka ir un viņš šo iespēju atrastu, ja vien varētu kādu mirkli nebumsīties un par to padomāt. Bet padomāt nevar- bums! bums!- tāpēc skaidrs, ka laikam nav vis. Šā vai tā, bet nu viņš ir lejā.

/Alans Aleksandrs Milns /


Priekā!

uz priekšu pirmdienā pozitīvi

ieskanētas 4x 36 filmiņas. (bet man vienmēr liekas, ka viņi mani apšmauc, vienmēr) tik daudz atmiņu, tik ilgs laiks tur ieslēpts. prieks lielākoties.
forša pirmdiena. ir dzērvenes žāvētas, ir monte, ir kola, ir cigaretes. viss ir.
saraksts februārim arī ir. hei, es nezinu kādēļ kopš vakardienas (vai varbūt jau no aizvakardienas!) tik laba oma. ne no šā, ne no tā. kas notiek, drīz būs kaut kāda nežēlīgi gigantiska nelaime? gals kam? ha, bet kam tad vairs. mazliet proapokaliptiska sajūta. dīvaini patīkami.

kā kvadrātsakne

Nezināmu iemeslu dēļ jūtos tik labi, kā sen nebija bijis šitā. Arī radošai darbībai iedvesma. Tā vienkārši ķēpāt papīru ar zīmuli, kā kādreiz. Ēst labākos jogurtus pasaulē (Monte tiem vārds).
Kamēr vēl ir! Baltā svītriņa, prieks, ka tu dažreiz mani apciemo. Sveiks.
P.S. Ārā ļoti skaists laiks. Mm, un mīkstas sporta bikses, kolas bundžiņa un labs draugs blakus uz soliņa pie jūras ir forša svētdienas pēcpusdiena.

skau sveiki svētdienas rītam

Rīts. Svētdienas rīts man tomēr patīk varbūt mazliet mazāk kā sestdienas rīts. Sestdienas rītam vēl ir cerība, bet svētdienas rīts gandrīz vienmēr stāsta vienu un to pašu- tik drīz, ka jau rīt, laiks atkal kaut ko darīt.
Sasodīts. Kāds nelietīgs ādas pigmenta kontrolieris man, kamēr es guļu, ir sazīmējis lielsikus trīs punktus, caur kuriem var novilkt ideāli precīzu vienādmalu trijstūri. Trīs punkti- labais vaigs zem acs, kreisais vaigs zem acs un piere tur, kur deguns beidzas. Lieliski, izskatās, ka es piekopju kādu pagānu rituālu vai vienkārši sekoju līdzi kādai pašizdomātai reliģijai. Vai nav pasakaini.
Un datorgalds. Tikai tagad pamanīju, ka tas izskatās tā, it kā tur būtu sprāgusi kāda īpaši spēcōga pērlīšbumba. Un pēc tam risinājies karš. Viss izsvaidīts, mhm, un ne jau tikai pa gadu vien.
Pasaulīt mīļā, vai šai dienai ir maz kāda cerība?
Vienīgi viens "jauki un smuki" paliek pastāvīgs- ārā skaists laiks, sniegs snieg. Patīkami lūkoties laukā pa logu.

šis ir sestdienas vakars

Pēdas bija aizsnigušas, kad gāju atpakaļ mājās.
Tik skaisti snieg. Jā, un tieši tādēļ man sanāk tik daudz laika veikt tik bezjēdzīgi daudz pierakstu.
Šodien bija lielisks atgadījums vietējā Rimi- atradu kolu bundžiņās. Nekas negaršo tik labi kā kola no bundžiņas. Nu, gandrīz.
Patīkami ieritināties segā, sēžot siltum siltā istabā, blakus labai bērnības un arī tagadnes draudzenei un bezjēdzīgi lūrēt televizora ekrānā. Un gandrīz iemigt. Un pieļaut to, ka biedrs iemieg. Divreiz. Un runāt pilnīgas muļķības, tenkot par notikumiem un dzert tēju. Hei, forši. Tādi klusi, mierīgi un patīkami ziemas vakari. Tā dēļ ir vērts būt mazliet apslimušam.

skaitāmpantiņš sev

MAN PIETIEK AR VISU TO, KAS MAN PIEDER TAGAD.

izgājiens

Skatos uz dīvainām vietām. Šodien viss vietējais rajons izstaigāts. Arī te šis un tas notiek, šis un tas mainās. Sniegs dikti skaisti sniga.
Tagad iekāpu savās mīkstajās, pelēkajās sporta biksēs (jā, oj, kā es tās mīlu, lieliska sajūta) un skan mūzika, par kuru varbūt man vajadzētu kaunēties. Varbut arī ne, tas jau tikai čalis, kam patīk falsts un viņš to neslēpj, nebūt ne. šodien laikam gaidāms kāršu vakars. Un nekas aktīvāks. Jā, neaizmirsīšu arī to, ka esmu diezgan tuvu stadijai, kuru saucu par `līdz nelabumam slims`. Vai nav vienalga, ka pusi nedzirsu, gandrīz neko nesaožu, nespēju iemigt stundām, jo nekādi nespēju paelpot, āra gaiss kairina gan manu kakla, gan deguna gļotādi tik ļoti, ka acis sāk asarot. Man apnika uzskaitīt. Mani labākie draugi ir tējas krūze, papīra dvieļi, salvetes un sega, siltas zeķes. Burvīgi, gandrīz vai ziemas burvība ideāla. Haha, nē, viss jau ir labi, es nesūdzos ne par ko. Smaids.

piektās dienas izskaņa

Ignorēt paliek arvien grūtāk. Gan fiziski, gan morāli. Vai nav nožēlojami šādi sākt kādu no divām iespējamajām nedēļas nogales brīvajām dienām? Aiztaupīšu - ir. Tā, tikai tāpat vien acīs saskrējuši putekļi un mazliet kairina. Vai, vai, nekas vairāk. Es jau neatzīšos, ka raudāju. Lai arī pēc tam palika mazu lietiņ vieglāk- es neatzīšos. Tas nebūtu tas, ko es parasti daru. Pietiek nu par šo, mēs visi zinām, cik traki ir dzīvot ar acīm vaļā.
Vakar, piemēram, biju galvaspilsētā. Dižs ceļojums tagad, kaut kādreiz to veicu līdz pat kādām četrām dienām nedēļā. Tagad sanāca vidēji viena reize mēnesī. Bija bailes, es jau to teicu. Sev, laikam. Ļoti slideni ceļi. Atpakaļceļš bija tik jauks. Gaismiņas, lampiņas, visādas domas galvā. Protams, dīvaini, bet bija jauka sajūta. Liekas, ka es pati būšu piešķīrusi kādu šarmu autobusā braukšanai, tas nemaz nav slikti. Tā lūk. Izpildīju tikai pusi savu plānu, jo pastāvīgi kaut ko turpinu atkal un atkal aizmirst. Tā nu lūk- biju uz Parnasa filmu un Šūplādē. Tīri jauki, interesanti un īpatnēji. Patīkama pārmaiņa. Mazliet gan dīvaina un neveikla, bet patīkama. Un, jā, tagad man ir ļoti laba izpratne par to, ko īstenībā nozīmē teiciens- deguns tek. O, jā. Vēl ir cerība, ka sanāk kaut kādā mistiskā veidā līdz svētdienai tikt uz kādu Jāno Rozi (lata akcijas dēļ) un JYSK, pēc koferīša mazajiem nieciņiem. Cerība vēl deg, vēl kādu pusotru dienu degs. Nezinu kā nu būs.
Var mēģināt tvert, var mēģināt ķert, bet nekā- ķešā iekšā nevar iebāzt iekšā. Tā nu arī lai pagaidām paliek- es jūtu, ka tas tā vajadzīgs. Vai pareizāk sakot, nav vajadzīgs.
Netieku līdzi savām domām, tāpēc te nu pavediens apraujas. Pašlaik.

pasakaina skaņa

Daydream
I fell asleep beneath the flowers
For a couple of hours
On a beautiful day

kuš

Klusums. Tikko karsti, bet patiesībā salst rokas. Pirksti. Uztaisīju piecus pārus auskariņu, tīri jauki.
Pietrūkst ķermeņa siltuma. Nu- neko. Nevienam nav jāzina. Ciešu klusu un trūkstu pa daļiņai kādai pati sev.


+++
Mums ir tēja. Zili zaļā porcelānā. Skaties acīs, never ciet plakstus. Un durvīs nestāvi, tur caurvējam vieta. Vajadzētu izmisumam jaunu vārdu dot.
Zaļā zālē, sūnu ielenkumā, meža vidū es atrodu savu koka celtni, kurā kamīns kuras cauru dienu. Pāris polietenēna maisiņi ar izžāvētu augu kabatā un pāris potenciālās stikla taras skapītī. Live long.

Taibei. Tā lūk.
Acij kāds sarkans plankums iemeties. Nejauki arī pašsajūta jūtas.
Vienīgais, kas mani iepriecinātu (varbūt) ir iepirkšanās, bet šķiet, ka tam arī nebūtu liels efekts. Nē, tas nav vienīgais. Es vēlos vēl ko.

viegli

pārbaude. viens, viens, viens. vadi nesasalst?
šodien sleepover`s. kūl. nē, nu, patiesībā tur gan ir siltāks nekā pie manis, manā otrajā stāvā. daļēji arī tādēļ. hm, baigi dīvaini vispār. nezinu, vai esmu maz pie kāda palikusi skolas nedēļā. nū, tad, kad es arī reāli apmeklēju skolu. tā jau vienmēr tik nedēļas nogales un brīvdienas tā sauktās. bet šodien mācīsimies biobioloģiju. un big bang būs, noteikti būs. varbūt arī mazliet pērļosim. tādi vakari ir jauki. he, pidžammu ballītes (tiesa gan- bez pidžammām) bez vecuma ierobežojuma. jauki, mīlīgi. varbūt tomēr to pidžammu paņemt, lai npsaukums attaisnotu cerības, hehe.
nu lūk. vēl viena darba diena izturēta. šajā nedēļā vēl divas. kaut gan saka jau, ka uz skolu var nedoties. a kas manā vietā mācīsies tekošo vielu un ieskaites rakstīs? ne-ē, es vairs neko negribu iekavēt. cerams tik, ka mikriņa durvis neaizsals atkal. un šoferis nebūs tas trakais. nu, tas, kurš šodien.
čau, čau, svecieni īgnajiem sabiedrisko transportu vadītājiem! ā, un šodien arī tantēm pašvaldības policijas uniformās. (: lai feini iekasējas nauda pēcpusdienas stundās. veiksmi.

pieciviensviens

tagad maziņš iztukšītis. centos, ieliku visu sevi darbā, bet tomēr caur un cauri absurda teoriju nesaprata. pat pasniedzēja ne. teica, ka vienā brīdī pazaudējusi pavedienu. un viņai sāka palikt vēl jo grūtāk, kad uz tāfeles ilustratīvi attēloju, ka ķermeņa masa ir konstants lielums (m=const). Un 1=1. Un cilvēks-> brīva griba. tas jau bija tikai jociņš, maziņš vizuāliņš uzskats. aiziet, smadzenes.
varbūt tomēr ir secinājums, ka vienmēr vari ielikt darbībā sevi vēl vairāk, nekā pats domā. jā, vispār, tas rada jēgu.
bet, lai nu kā- tagad sajūtas, ka robotiņi ēstu manas smadzenes. tādi maziņi. un vēl spļautu ēdamšķīvī. sasodīts! kur gan ir palicis cilvēka individuālisms un sajēga vispār? kur? lielās (pat inimālās!) grupās tas izzūd. kā nebijis. čus. un vairs nav.
jā, nezinu, kāpēc es te cepos. jāatdziest. čččššs.
ēdiens, pāris mīļi seriāli un atslodzīte. tad redzēs, kas tālāk.
vispār- sajūta, ka nāk kaut kāda slimība virsū. bet es ar to neielaidīšos nekādos sakatos. izspiedu jau veselam citronam sulu, tagad tēja karsta, būs jau labi. rollton, tu esi mans. tagad un tūlīt. aiziet, atpūtā. pelnītā.
hm, diez,vai es varētu nogulēt līdz rītam, ja aizietu gulēt ap sešiem? domāju, ka jā. kaut kad senāk bija domas negulēt naktis, bet tagad- ka tik vairāk miega atomus sakasīt spilvenā. čau, sirmie mati, haha. pozitīvi par dzīvi, kā smejies.

..un tu skaties kā apburts

Laternu planēta ir absurds. Es aizstāvu savu hipotēzi ar zinātnisku precizitāti un askēta nesagraujamo aizrautību.
Tāds prieks par padarīto darbu. Viens kārtīgi padarīts darbs atsver piecus pavirši padarītus. Bet, nekas, rīt izdomās, kā tos pārējos četrus piesegt. Vai nav vienalga! Tik jauki, labas lietas uzlabo omu, tu pats sev vari sagādāt sev šādu dāvanu.

Un es jau pasteidzos šai dienai piedēvēt tumšās krāsas svītru. Nekā- iespītēju pati sev. Tas pārsteidz, kāds tevī iekšā slēpjas potenciāls. Aiziet. Nav ko turēt sveci zem pūra.

Un vispār-
"Derīga, jo skaista [planēta]." /Antuāns de Sent-Ekziperī/

zils

Auksts ārā. Iztīrīts. Labprāt ko uztaisītu. Kaut ko no nekā. Tāpat vien. Prieka pēc.
Bet vēl jo labprātāk atliktu darbus uz vēlāku laiku. Un vēl šo to. Lai nu kā. Atpūstos.
Nekas saprātīgs nav spējīgs iznākt laukā. Šodien.

istabā peļķe

+++

šeit ir silts un sauss. ko vēl vairāk var gribēt. tas nav stils, tā ir vienīgā iespēja pierādīt pašam sev, ka neesi izžuvusi peļķe. nepatīkot cilvēki. nē, tos mīl, tikai apslēpti. tik apslēpti, lai tikai paši tuvākie saredzētu. un arī ne vienmēr. vai varbūt tāpēc, ka gana jau ārdīts mazdārziņš. ar vienu nezāli pietiek, ar vienu vienīgu. bet tagad uzmanīgi.
tikai skice, pat ne projekts. ne mazs, ne liels. noteikti neregulāras formas. patīkams, jo izstaro enerģiju pats. ražo sev, lai pietiek. dažreiz plūsma apraujas uz brīdi, dažreiz pāri paliek vēl. bet mūžīgi- zebra. likums. melns- balts- melns- balts.. un tā vienmēr, neizbēgami.
paldies saki mīļajiem, novērtē, paldies saki tiem, kas saucami par draugiem un tiem, kas tevi pašu tā dēvē, apzinoties, ko saka. kas vēl labāks var būt.


"Yesterday is history, tomorrow is a mystery, but today is a gift, that's why it is called present." Rindas. No kā? Haha, no KungFu Pandas. Vai nav vienalga, man patīk. Kādēļ gan necitēt multfilmu varoņus. Starp citu, to teica Skolotājs. Un drīz pēc tam viņš, man šķiet, pārvērtās baltrozā persiku ziedos, kurus pāri kraujai aizpūta vējš.

nav pie vienas vietas

Viss. Punkts. Es tam visam esmu par vecu. Man tomēr interesē, vai ir gulta, kur gulēt naktī un vai tur negulēs vēl septiņi cilvēki, kuriem tu tik tikko esi paspējis uzmest aci. Bezatbildība neparādās arī pēc ķīmisku un dabīgu vielu lietošanas. Nesamērības arī nekādi neiet manī iekšā. Kaut kas tur. Nezinu- siena? Esmu par vecu? Lai nu tā būtu, bet prieks, ka neesmu šodienas jaunatnes spogulis. Tad es sevi nevarētu ciest. Tas patiesībā ir skumji. Drūmi.
Lai nu kā- šis un tas ir jauki, bet šis un tas nē. Dīvaina parādībā ir saprāts. Dažiem laikam jāpielieto laužņi, lai līdz tram tiktu, bet dažiem vajadzīgs liels daudzums ar tiem, lai tās durvis aizdarītu.
Smieklīgi vispār te izklausās. Spriedelēju un pietam ar gramatikas kļūdām. Bet prieks tomēr par atsevišķām reakcijām apkārt un tepat, iekšā.

Tik un tā- šī nedēļas nogale par traku man. Sākums- šausmas, taču beigas tomēr mierīgas, tīri ciešāmas. Hei, nav ko sūdzēties, es varētu būt arī būt atslēgusies bezsamaņā zem kāda tilta vai ceļa malā. Ha, stulbs joks.

Jāsacep maize. Atslodzei un priekam.

Sveiciens saprātam- paldies, vecīt, tu esi īsts draugs, nekad nepamet nelaimē.

spied vislielāko pogu

Rozā un pūkains. Rīt tiks apgleznots. Dāvaniņa maza, platām biksēm. Tik jauki. Prieki, prieki.
Darbi puslīdz apdarīti. Džeimss vēl nevar iet, es neļauju. Haha.
Jauki, vakar gulēt ap pusdeviņiem, šodien jūtos kā cilvēks! Tas stradā, labs miegs ir tik patīkams.
Tagad acis ir vaļā, redzu kā ir. Apradu ar patiesību. Tiaki četri mēneši un acis ir vaļā. He, manās acīs, manās ausīs. čuš. Pelni izbārstīti.
Bet tā jau viss ir priecīgi.
Šodien nav ko darīt, kamēr seriāli velkas (nē!, es tos nezogu no interneta) jāiztaisno mati. Tā, prieka pēc.

Es uzaicinu tevi! Ejam uz kino, mazo draudziņ !

tratatā

Bija nepārvarama vēlme iet gulēt pēcpusdienā. Un tagad, ko, pie velna, es daru tagad? Skatos ento seriāla sēriju, ķibinos ap nieciņiem, ko šodien saņēmu (laba, laba tā paciņa no Nīderlandes, ko suns izdomāja pakošļāt). Hei, hei, laiks iet gulēt. Kopā ar Encore, kā jau ierasts. Skaņās ietinos un iemiegu.
Vai, rīt skolā bildēšanās, jāsatīra seja un pārējais. Haha. Stulbs (joks?). Jāsamazgā mati un jāliekas uz auss. Jāmēģina būs iztaisnot mati arī, pa retai reizei jau der. Zinu, ka neizdosies, tie nepadodas, nē, nekad!
Labu nakti saka zvaigznes, labu nakti saka mēness.. Tram tram tram.

Zebra, zebra, zebra! Uzmanies, zebra!

šis ir tikai matareāls (13.01.)

vakar attīstība trijos ātrāk dalās gēni nē nē nekad pierakstiet bet mūžīgi drebēs vakar atkal trepes apledo tieši tur zinātnē posmi vecās avīzes zilā gaisa plauktā pēcpusdienā garums teorija dažādi lūk tur cik gari DALĀS tie trīs divi viens informācija lidinās identiska zilaļģe mātšūna vai tad tas varbūt reklāma lieki vārdi skujās karājas džinkst tavās ausīs sasodīts kalni visur kur gaiss vai baktērijas? atrodas viens viens rajons ja skaitītu sauc līdzi kā veidota kodolā zvaigzne kas r mājas tās virzās kā aiz knaģīšiem trīsreiz dienā neteikšu kur sliktu vārdu kē'dite noformējas lūk vijas sadalās klausies vēja vārdos bet nav smuki vienalga tagad tā visu pierakstiet mužu nav vienādas trusim augi 44 iedvesma pienene kur tu ej zaļos dūmos pāri trīs teikumos pirmais prom uz poliem ātri zini izveidojas 46 un 2n varbūt sarežģīti tādas pašas vielas lūdzu notiek tā tā lūk re aizmirsti par sāpēm kvadrātā pārveidotām normāls turas klāt tā lūk viņā visādas figūras atdalās trīs līnijas sārti pleķi tas nav skaistums trīs punkti vienā tikai pasākums ļoti pulksteni zāle parkā jā labi ūdens plūst un pārklājas grāmatā lapas pāri vārdi dusmīgi plūst baltas ripiņas gribētu viens skaidrāk miegs lauks nevajag labāk turēt augšā turēties lejā tikt turētam mazais hei mazliet kur taka atskabarga laikam briesmīga turpnāk ar cepuri izslēdz skaņas avotu rokās iespējas mīļš trīsdesmitnieks smiekli ko vairs negaidi skatoties bizness kad nav šķēršļu nonievāts ir vēlreiz pamati balss tiesībām lūgtum par mācību nespēja elpot simpātijas runā skatoties vējlodziņā mazs lūgums lakatā siets sniegā lietū un nevar iekļauties jo krēsls krēslā ir jautājumi miglains skraidīt skraida abi logā nav vainīgi tik tādēļ flomasters līp pie ādas atkal kad nezini kas tas ir veikts iespēja izlaisti mērkaķi koalas zemāk būris sveiks svešiniek tā to saprast

protams

Mazi nieciņi. Bet nekas jauns. Tikai prieka pilna sestdiena. Cik patiesībā patiesa ir Zabras teorija. Prieks un smaids par cilvēkiem, kas grib manā dzīvē uzkavēties. Smaids ir atgriezenisks! Un pats izraisa sevi.

tā gan

Tad nu tas būtu noskaidrots.

uz priekšu priekšgaitā

Es gūstu enerģiju strādājot?
Un pēc tam, kad darbu aptrūkstas es vienkārši nolūstu.
Vai arī nestrādāju neko un ritu uz priekšu pēc inerces.

Baigi interesanti, prāts laikam cepas, par daudz šodienai informācijas.

Tā gadās. (ja ekskrements iesprūst ventilatorā) - rest in peace, Kurt!

diena trīs pa desmit

Tā. Laiks ir. Tas noteikti pastāv. (Bet sestajā dimensijā laiks esot trīsdimensionāls.)
Stundās rit stundas. Cītīgi strādājam, savas nākotnes labā, kā smejies. Šodien tapa neliels (četru lapiņu garš) dada.
Rīt nekāda lētā kino diena nesanāks. Nav kas ņem pie rokas un vispār (pirmkārt)- jāmācās, jālasa Bela "Būris". Un tad jāraksturo Bērzs. Un jātaisa pašai savs būris. Būs jārunā. Žēl, ka fotogrāfiju vairs nesanāk laika izprintēt. Jādomā kas cits. Jātaisa būris no šokolādes un lietussarga (stulbs joks).
Vēlāk varbūt to dadu iemetīšu, uztaisīšu lasāmu.
Ā! Un vēl- rīt sporta laikā jāuzraksta par vecpilsētu. Varētu būt noderīgi. Un neiznu, vai maz vajag adīt to šalli, sazin kas nu būs. Nebūs.

Muļķīga darbu atskaite, bet pašlaik manā galvā citām lietām vietas maz. Ā, nē, vēl mazliet ir tomēr gan. Stulbiem inside jokiem. Inside gribējās ielikt slīprakstā, bet nelikšu.

Meži zaļi smaržo. Jūra smaržo. Ziemas gaiss smaržo, jā gan!

Un Major Lazer skan, tagad man patīk. Tie lāzeri dedzina, un biedē!

slum dog astrophysicist

baigi labi. nemaz nav slikti. kafija dara brīnumus.
daudzi darbiņi rindā sietas. tā, tā.
ceturtdien lētā kino diena. jādodas būs, tas kuģis vēl nav aizpeldējis. kā aņets teica- dod mazajam puikam piedzīvojumu. vienalga. kāpēc ne. feins cilvēks tomēr.

emt

Viens, viens, viens, viens. Nogurums ir liels. Bet citāds, tāds nejauks. Tik vien kā skolā kārtīgi būts, izstaigāta sen neredzētā pilsēta, paķimerēti nieciņi un pagatavota krēmzupa. Un viss! Spēka vairāk neatliek nekam.
Mazliet dīvaini, mazliet skumji.
Es varbūt saku to pēdējo reizi- es mīlu tevi. Ak.

ceļojuma pielīmes

Nu lūk. Un atpakaļ. Tā nu tās dienas paskrien.
Šeit, atpakaļ, mājās, ir diezgan dīvaini.
Redzēs, kā būs.

Bet kā bija?
Man nav ko teikt, nav ko vēstīt. Varu tikai savās domās ielaist tevi, galvā; pastāstīt nemāku. Tūkstošiem krāsu, gaismu, elpu un zaļu nieciņu. Tas bija lieliski.
Jauki nostrādātas dienas, fiziskā atpūtas nometne, haha, kā smejies. Dienas režīms ir lieta, kas man tīri labi varētu noderēt. Kāpēc gan ne? Tas ir feini. Neatliek laika tam, kam to nevajag atlicināt. Jā, arī cilvēkiem. Jā, arī tas pietrūkt mēdz. Bet nu- neko. "Lai jums viemēr kaut kas pietrūkst"- tie bija labākie vārdi, ko esmu dzirdējusi no mācītāja mutes. Tādu nav daudz. Neesmu spējīga klausīties, lai vai kā.
Jā, domino vakari, lieliska ieleja, gaiss, pasaulīt mīļā, tavas mājas ir manī. Viss bija. (Es sevi mierinu ar to, kam nav lemts notikt.)

Tava balss tik harmoniska un nes mieru. Patīkami. Sveiks, sveiks, laiks!

aus

baigi feini, te. ir austrija. CITA PASAULE. hell yea.
te nav garumziimes un man iisti nav speeka. ne staigaat vairs, ne rakstiit. taa, luuk.
pirmaa diena kalnaa garaam, feins!

time is a tricky thing.