Viens, viens, viens, viens. Nogurums ir liels. Bet citāds, tāds nejauks. Tik vien kā skolā kārtīgi būts, izstaigāta sen neredzētā pilsēta, paķimerēti nieciņi un pagatavota krēmzupa. Un viss! Spēka vairāk neatliek nekam.
Mazliet dīvaini, mazliet skumji.
Es varbūt saku to pēdējo reizi- es mīlu tevi. Ak.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Jā, lūdzu, mana lapa uzmanīgi klausās.