izgājiens

Skatos uz dīvainām vietām. Šodien viss vietējais rajons izstaigāts. Arī te šis un tas notiek, šis un tas mainās. Sniegs dikti skaisti sniga.
Tagad iekāpu savās mīkstajās, pelēkajās sporta biksēs (jā, oj, kā es tās mīlu, lieliska sajūta) un skan mūzika, par kuru varbūt man vajadzētu kaunēties. Varbut arī ne, tas jau tikai čalis, kam patīk falsts un viņš to neslēpj, nebūt ne. šodien laikam gaidāms kāršu vakars. Un nekas aktīvāks. Jā, neaizmirsīšu arī to, ka esmu diezgan tuvu stadijai, kuru saucu par `līdz nelabumam slims`. Vai nav vienalga, ka pusi nedzirsu, gandrīz neko nesaožu, nespēju iemigt stundām, jo nekādi nespēju paelpot, āra gaiss kairina gan manu kakla, gan deguna gļotādi tik ļoti, ka acis sāk asarot. Man apnika uzskaitīt. Mani labākie draugi ir tējas krūze, papīra dvieļi, salvetes un sega, siltas zeķes. Burvīgi, gandrīz vai ziemas burvība ideāla. Haha, nē, viss jau ir labi, es nesūdzos ne par ko. Smaids.