Rīts. Svētdienas rīts man tomēr patīk varbūt mazliet mazāk kā sestdienas rīts. Sestdienas rītam vēl ir cerība, bet svētdienas rīts gandrīz vienmēr stāsta vienu un to pašu- tik drīz, ka jau rīt, laiks atkal kaut ko darīt.
Sasodīts. Kāds nelietīgs ādas pigmenta kontrolieris man, kamēr es guļu, ir sazīmējis lielsikus trīs punktus, caur kuriem var novilkt ideāli precīzu vienādmalu trijstūri. Trīs punkti- labais vaigs zem acs, kreisais vaigs zem acs un piere tur, kur deguns beidzas. Lieliski, izskatās, ka es piekopju kādu pagānu rituālu vai vienkārši sekoju līdzi kādai pašizdomātai reliģijai. Vai nav pasakaini.
Un datorgalds. Tikai tagad pamanīju, ka tas izskatās tā, it kā tur būtu sprāgusi kāda īpaši spēcōga pērlīšbumba. Un pēc tam risinājies karš. Viss izsvaidīts, mhm, un ne jau tikai pa gadu vien.
Pasaulīt mīļā, vai šai dienai ir maz kāda cerība?
Vienīgi viens "jauki un smuki" paliek pastāvīgs- ārā skaists laiks, sniegs snieg. Patīkami lūkoties laukā pa logu.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Jā, lūdzu, mana lapa uzmanīgi klausās.