svētdiena, 2010. gada 10. janvāris

ceļojuma pielīmes

Nu lūk. Un atpakaļ. Tā nu tās dienas paskrien.
Šeit, atpakaļ, mājās, ir diezgan dīvaini.
Redzēs, kā būs.

Bet kā bija?
Man nav ko teikt, nav ko vēstīt. Varu tikai savās domās ielaist tevi, galvā; pastāstīt nemāku. Tūkstošiem krāsu, gaismu, elpu un zaļu nieciņu. Tas bija lieliski.
Jauki nostrādātas dienas, fiziskā atpūtas nometne, haha, kā smejies. Dienas režīms ir lieta, kas man tīri labi varētu noderēt. Kāpēc gan ne? Tas ir feini. Neatliek laika tam, kam to nevajag atlicināt. Jā, arī cilvēkiem. Jā, arī tas pietrūkt mēdz. Bet nu- neko. "Lai jums viemēr kaut kas pietrūkst"- tie bija labākie vārdi, ko esmu dzirdējusi no mācītāja mutes. Tādu nav daudz. Neesmu spējīga klausīties, lai vai kā.
Jā, domino vakari, lieliska ieleja, gaiss, pasaulīt mīļā, tavas mājas ir manī. Viss bija. (Es sevi mierinu ar to, kam nav lemts notikt.)

Tava balss tik harmoniska un nes mieru. Patīkami. Sveiks, sveiks, laiks!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Jā, lūdzu, mana lapa uzmanīgi klausās.