161

Vēl 161 diena.

Es nezinu kādēļ esmu atmetusi radošās pašizpausmes. Fotografēšana ir mazliet nolikta maliņā. Klau, varbūt esmu slinka tagad, varbūt visā var vainot ziemas miegu.
Tas ir jālabo, laiks runā tam par labu.

Un par mākslas tumšajiem gaiteņiem- tas man ir ļoti nesen tapis skaidrs. Kādu laiciņu vajadzēja, bet nu tas ir kristāldzidrs. Laikam jau vairāk `diemžēl` fakts.

Arī rakstīšana iet stūrītī pastāvēt. Nē, šeit tas lāga neskaitās.

Beidzot var just vasaras soļus, tā tuvojas, tagad to var arī just! sajūtas, sajūtas, sajūtas, tas viss ir par sajūtām.

Vēl 161 diena.

RHL

Jā, Reval Hotelī uzzināju ko jaunu, labi, ka tādas izstādes ir. Ir jauni aspekti. Izrādās.. ah, nestāstīšu. Tagad ir kāds kontakts.
Šovakar mierīga pasēdēšana.
Jā. Žēl, ka 11. klasē nepacentos.

Baigi foršais laiks laukā. Plānā jaka un mēteli es laikam iesviedīšu skapī ar baigo labo sajūtu.

Klasisko filmu seansi tagad uzstādīti. Vakar "The Exorcist" un šodien "The Scanners". Doāmju, ka vēl ko. Klusi saulainā sestdiena.

spilveni

Tidlī bums.

Pidžammu ballīte šovakar. Nekad tāda man nav bijusi. Jēziņ, cik feini. Tomēr kaut kas man liek aizdomāties, ka tur būs mazliet citādāk nekā pirmsskolas vecuma bērnu sleepover`os.

Tidlī bums.

Laiks sāk kļūt jauks. Bet .. Jā.

alternatīvā medicīna

Iededzu svecīti par visiem tiem labajiem laikiem, kas bijuši. Par svētkiem. Jā, tādi bijuši un iepriekš nav pamanīti. Tā gan.
Ceru, ka tev tur, kaut kur iet labi.
Jo man iet labi. Man ir labs laiks.
Tagad, iespējams.

Katram kādam īpašu dāvanu. Cukurvati. Siltas tējas pildītu krūzi. Kraukšķīgu, brūni zeltainu piparkūku.

n-nogale

Daudz darba pēdējā laikā. Nogurums. Bet vēl tikai nedēļa šādi sablīvēta jāiztur. Un tad- prieks par oficiālām brīvdienām un baltās paradīzes (Austrijas) apmeklējums. Mm.
Nedēļas nogale interesanta, pat ļoti forša.
Vēl, protams, jāmācās. Bet to es cenšos novilcināt.
Vakar sevi palutināju ar maziem prieciņiem- grauzdētas mandeles, žāvētas dzērvenes, baltā šokolāde.. Eh. Šādi pat varētu pierast dzīvot. Tā, viens pats.

diena viens jau kuro nedēļu

Pagājusi nogale, jauna nedēļa sākas. Sākas šodien, ar pirmdienu. Īpatnēji atpūtos Ķegumā, bija forši, ko citu teikt. Jauka, jauka, varen jauka tā atmosfēra. Un bērnības draugi dažreiz nekur nemaz tik tālu nepazūd. Tā lūk.
Jādarina adventes vainags, būtu jau drīz pēdējais laiks, tas tiesa.
Vēdera graizes piemeklēja mani vakar un atrod mani arī šodien. Par laimi, šodien kuņģa saturs turas tam paredzētajā vietā.
Par dažiem cilvēkiem, ko mēdzu dēvēt par draugiem man rodas aizdomas. Vai šo titulu vēl tie spēj noturēt. Varbūt vienkārši vajadzīgs atelpas brīdis no saspringti regulārām tikšanās reizēm. Haha, cik viss ir vienāds, es stāstu un klausītājs piekrīt, brīnās, kā tad tā- arī viņam viss ļoti līdzīgs izvērties. Taču vienalga- laiks rādīs. Tam rokās nu es pašlaik esmu ielikusi savu dzīvi, lai rāda, ko māk. Lai sakārto manus plauktiņus. Jo domāju, ka būs interesanti paskatīties. Un- ja tam nekas neizdosies- es ņemšu savās rokās un darīšu uz labu laimi- jo patiesi es nezinu Kā ir pareizi darīt. Tas nu tā kā būtu jau noskaidrots.
Dažreiz dienas kopē cita citu, nu kam tas vajadzīgs, viņas pašas maz saprot, ko dara?

pagāja

Vesela diena kā pāgatnes atelpa. Kā pagātnes otrā elpa? Vai nav vienalga- bija vareni patīkami.

Tagad līst kā vasaras saulgriežos. Laiks ārā nepateicīgs pēc velna. Labi noder sveces, mandarīni un grāmata. Protams, arī silta sega, jo pašam ar savu ķermeņa siltumu tā nabadzīgi šad nu tad mēdz palikt. Bet tas savā ziņā rada tādu jo īpašu omulību un padara atmosfēru ziemas vakariem līdzīgu jau četros pēc pusdienā.

skrien vējš uz sasienas mezglā

Man liekas, ka šonakt sapņoju par kādu vecu paziņu. Sen zināmu cilvēku, kas vairs manās ikdienās neviesojas.
Sajūta kā svētkos- kopā būšana, piparkūkas (lielveikalā iegātas gan, bet tomēr caur un caur labas), mandarīni un cepas arī pīrāgi.
Lielas lietas saplūst ar mazām. Mazi burti saplūst ar lieliem. Viss un visums ir viens, bet vairāki.


+++

Mīklas nospiedumi sakaltuši, bet no sākuma piedeguši. Trīs svītras un viens nosodījums. Kartītes pacelšana.
Laiks, kas iesēdies vēja ratos.
Skrej, skrej, cik tālu vien skatiens nesas un tad vēl mazliet.
Lēnām pazūd kontūras, izplēn sēdošais stāvs un uz ceļiem tupošais cilvēks pieceļas, lai skrietu.

vakars ir salds un sarkans, bet mutē nekusa

Ne jau es vakar pacēlu klausuli, ne jau es runāju, ejot gan Rimi spīdoši sarkanām lampām pulksten vienos naktī. Nē, ne es. Pusotra stunda balss, kas reiz bija mana. Līdz nosēžas telefona baterija. Iespējama redzēšanās nākotnē, kas varbūt nāks. Atzinies. Es arī. Katrs par savu. Iemiegot. (Es nespēju lietot vārdus, kad runa ir par to, ko pašlaik. Visu, tikai ne vārdus. Tie tik truli, nenozīmīgi, neko neizsakoši kā barankas caurums. Tie tik neveikli, nesaka to, ko domāju es, nesaka jēgu. Esmu tik neprasmīga valodas pielietošanā, ko tur slēpt.)
Neatnāca. Mati, mati. Kāds attaisa rīkli. Dzira. Tā- sarkana, salda, ledus gabaliņiem, ķirsi sarkanu rotāta.
Negribas nevienu. Negribas runāt nevienam, paturēt sevī gan. Nevar uzticēties nevienam, nevienai redzētai un nevienai neredzētai sejai. Nekas nevar tikt plānots, jo plāni patiesībā nav nekas, tādi neeksistē; kā gan tie varētu eksistēt? Eksistēt nevar neredzami pavedieni, kas nav piesieti pie pamatnes.

pacietība ir suņu sugas sieviete

Laiks ir nepielīdzams muļķis. Vai varbūt otrādi. Varbūt nekad netiek izslēgts.
Tā nu redz ir iegadījies- pacietība nav mans draugs, bet tagad ar to ir piespiedu kārtā jāsadzīvo. Dienu no dienas jāiet gulēt ar to zem spilvena un jāmostas ar to kopā. Dzīve spiež mācīties to ņemt par pilnu, mācīties to ņemt pie rokas kā draugu. Un kas būs tad, kad iemācīšos? Kad tā būs mana draudzene? Tad nākamā īpašība; un kāda tā būs? Iecietība? Ha, dzīve, tev šis joks ir varen izdevies, ceru, ka tu tagad smejies, vismaz kāds.

+++

Es stāvot sapinos savās kājās. Es klūpu pati pār savu taisnumu. Skrej, skrej, mazā līnija pa priekšu, rādi man ceļu! Es ceļu un ceļos, un tieku celta. Nezinu, kur katru dienu iedvesma tiek smelta. Nemeklēju domu, kas ir velta. Kamēr vēl ir laiks, es sazīmēju logā rūtis- vienā ir tavs vaigs, laisks, maigs, mazliet spītīgs, domā cītīgi, tikai spītīgi es ceļu glāzes par un stipri svinu, kad ir pret , tad dažreiz pret sienu mesti ir visi vecie mēsli..