Pēdas bija aizsnigušas, kad gāju atpakaļ mājās.
Tik skaisti snieg. Jā, un tieši tādēļ man sanāk tik daudz laika veikt tik bezjēdzīgi daudz pierakstu.
Šodien bija lielisks atgadījums vietējā Rimi- atradu kolu bundžiņās. Nekas negaršo tik labi kā kola no bundžiņas. Nu, gandrīz.
Patīkami ieritināties segā, sēžot siltum siltā istabā, blakus labai bērnības un arī tagadnes draudzenei un bezjēdzīgi lūrēt televizora ekrānā. Un gandrīz iemigt. Un pieļaut to, ka biedrs iemieg. Divreiz. Un runāt pilnīgas muļķības, tenkot par notikumiem un dzert tēju. Hei, forši. Tādi klusi, mierīgi un patīkami ziemas vakari. Tā dēļ ir vērts būt mazliet apslimušam.
Rāda ziņas ar etiķeti draugs. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti draugs. Rādīt visas ziņas
sestdiena, 2010. gada 30. janvāris
pirmdiena, 2009. gada 7. decembris
diena viens jau kuro nedēļu
Pagājusi nogale, jauna nedēļa sākas. Sākas šodien, ar pirmdienu. Īpatnēji atpūtos Ķegumā, bija forši, ko citu teikt. Jauka, jauka, varen jauka tā atmosfēra. Un bērnības draugi dažreiz nekur nemaz tik tālu nepazūd. Tā lūk.
Jādarina adventes vainags, būtu jau drīz pēdējais laiks, tas tiesa.
Vēdera graizes piemeklēja mani vakar un atrod mani arī šodien. Par laimi, šodien kuņģa saturs turas tam paredzētajā vietā.
Par dažiem cilvēkiem, ko mēdzu dēvēt par draugiem man rodas aizdomas. Vai šo titulu vēl tie spēj noturēt. Varbūt vienkārši vajadzīgs atelpas brīdis no saspringti regulārām tikšanās reizēm. Haha, cik viss ir vienāds, es stāstu un klausītājs piekrīt, brīnās, kā tad tā- arī viņam viss ļoti līdzīgs izvērties. Taču vienalga- laiks rādīs. Tam rokās nu es pašlaik esmu ielikusi savu dzīvi, lai rāda, ko māk. Lai sakārto manus plauktiņus. Jo domāju, ka būs interesanti paskatīties. Un- ja tam nekas neizdosies- es ņemšu savās rokās un darīšu uz labu laimi- jo patiesi es nezinu Kā ir pareizi darīt. Tas nu tā kā būtu jau noskaidrots.
Dažreiz dienas kopē cita citu, nu kam tas vajadzīgs, viņas pašas maz saprot, ko dara?
Jādarina adventes vainags, būtu jau drīz pēdējais laiks, tas tiesa.
Vēdera graizes piemeklēja mani vakar un atrod mani arī šodien. Par laimi, šodien kuņģa saturs turas tam paredzētajā vietā.
Par dažiem cilvēkiem, ko mēdzu dēvēt par draugiem man rodas aizdomas. Vai šo titulu vēl tie spēj noturēt. Varbūt vienkārši vajadzīgs atelpas brīdis no saspringti regulārām tikšanās reizēm. Haha, cik viss ir vienāds, es stāstu un klausītājs piekrīt, brīnās, kā tad tā- arī viņam viss ļoti līdzīgs izvērties. Taču vienalga- laiks rādīs. Tam rokās nu es pašlaik esmu ielikusi savu dzīvi, lai rāda, ko māk. Lai sakārto manus plauktiņus. Jo domāju, ka būs interesanti paskatīties. Un- ja tam nekas neizdosies- es ņemšu savās rokās un darīšu uz labu laimi- jo patiesi es nezinu Kā ir pareizi darīt. Tas nu tā kā būtu jau noskaidrots.
Dažreiz dienas kopē cita citu, nu kam tas vajadzīgs, viņas pašas maz saprot, ko dara?
ceturtdiena, 2009. gada 29. oktobris
Cimdi paši nonāk nost no rokām. Tas ir komandas darbs. Komanda šķeļas, nekas nesanāk.
+++
Kalni, meži, ķērpjains celms un kura sēž mans labākais draugs un malko kvasu no bundžiņas; viņš ēd saldējumu. Viņš stāsta tikai patiesību, viņš nemelo, viņš nemāk melot. Viņš stāsta lietas, par ko viņam vajadzētu klusēt, bet viņš stāsta. Par brāli, par viņa nodomiem un teikto.
+++
Piezīme pēc šodienas: Iztīrīt prātu. Nomainīt?
Kur ir mans putekļu sūcējs?
+++
Kalni, meži, ķērpjains celms un kura sēž mans labākais draugs un malko kvasu no bundžiņas; viņš ēd saldējumu. Viņš stāsta tikai patiesību, viņš nemelo, viņš nemāk melot. Viņš stāsta lietas, par ko viņam vajadzētu klusēt, bet viņš stāsta. Par brāli, par viņa nodomiem un teikto.
+++
Piezīme pēc šodienas: Iztīrīt prātu. Nomainīt?
Kur ir mans putekļu sūcējs?
Abonēt:
Ziņas (Atom)
