vismaz viens H

Labrīt!
`HH no LV 2`. Paturēšu atmiņā, noteikti. Atcerēšos ļoti skaidri. Nu, tāds koncerts, tādas performances, ka a-a-āā-ā-ā-a-āā! Aizrāvās elpa varbūt pat.
Zābaki driskās, bet tomēr tiku mājās, nemīdot ar zeķēm sasalušo zemi. Nezinu vai mest laukā vai kārt pie sienas kā trofejas.
Koši, atmiņās būs ko paturēt. Paņemt līdzi projām.

Un tagad 11 brīvas dienas. Jāmācās IELTS`am. Nekas cits neatliek.

Āā, tik satriecoši. Rajonā atvērās rekonstruētais RIMI. Tagad tas ir hipermārkets. Ieejot iekšā, nemaz nav sajūta, ka tas ir manā pilsētā. Viss jauns, tīrs. It kā interesanti.

astoņi

Ļoti jauks, mierīgs sestdienas vakars. Bezgala mierīgs, omulīgs (es ceru, ka šī vārda pārmērīga lietošana ikdienā neliecina par šūnu novecošanu). Astotā Jūdze un daudz, litriem tējas, kafijas un kapučino. Feini! Atpūtas sestdiena.
Tas nekas, ka no rīta tik sanāk iet gulēt. Un gulētiešanas apstākļi, oi. Glavassāpes nav patīkama lieta. Bet tas netraucē, ja vien tam neļauj traucēt. Mazliet labas mūzikas mazās tumbiņās, mūzikas klipu izskatīšana, glītu cilvēku aplūkošana tajos un iepazīstināšana ar kultūru, kas lieliski ritmiski akcentē dzeju. Sweet.

3h 22 min x 2

Vakardienas pasākums bija jauks. Tiešām. Martini Asti, sen nebija kas tik normāls malkots, tīri šiki. Domino, sarunas, mūzika, tik feini. Sen nedzirdētas dziesmas un kas jauns. Viens vārds- patīkami. Hipijs maina stilu, dzīves uztveri. Prieks, tikai prieks par to, eh. Divreiz 3 stundas un 22 minūtes gulēts. Precīzi. Pamonods arī 1 minūti pirms modinātāja, precīzs mans iekšējais laikrādis, nudien.

Centrāltirgū interesanti. Joprojām.

Kā gribētos vasaru. jā, to tagad spēj piepildīt tikai dienas sapņošana. Ieslēdzu ko jauku, aizveru acis, atliecos atpakaļ, atbalstu galvu un iedomājos. Iedomājos zvilnēšanu saulē, zālītē starp jūru un mežu, kāpās. Saule silda, dzeru kolu no bundžiņas, lēni malkoju, tā ir vēl vēsa. Zobos papīra konusiņš, galiņš satīts.

Mm, pasaulīt mīļā, pasapņot ir forši.

šis ir sestdienas vakars

Pēdas bija aizsnigušas, kad gāju atpakaļ mājās.
Tik skaisti snieg. Jā, un tieši tādēļ man sanāk tik daudz laika veikt tik bezjēdzīgi daudz pierakstu.
Šodien bija lielisks atgadījums vietējā Rimi- atradu kolu bundžiņās. Nekas negaršo tik labi kā kola no bundžiņas. Nu, gandrīz.
Patīkami ieritināties segā, sēžot siltum siltā istabā, blakus labai bērnības un arī tagadnes draudzenei un bezjēdzīgi lūrēt televizora ekrānā. Un gandrīz iemigt. Un pieļaut to, ka biedrs iemieg. Divreiz. Un runāt pilnīgas muļķības, tenkot par notikumiem un dzert tēju. Hei, forši. Tādi klusi, mierīgi un patīkami ziemas vakari. Tā dēļ ir vērts būt mazliet apslimušam.