3h 22 min x 2

Vakardienas pasākums bija jauks. Tiešām. Martini Asti, sen nebija kas tik normāls malkots, tīri šiki. Domino, sarunas, mūzika, tik feini. Sen nedzirdētas dziesmas un kas jauns. Viens vārds- patīkami. Hipijs maina stilu, dzīves uztveri. Prieks, tikai prieks par to, eh. Divreiz 3 stundas un 22 minūtes gulēts. Precīzi. Pamonods arī 1 minūti pirms modinātāja, precīzs mans iekšējais laikrādis, nudien.

Centrāltirgū interesanti. Joprojām.

Kā gribētos vasaru. jā, to tagad spēj piepildīt tikai dienas sapņošana. Ieslēdzu ko jauku, aizveru acis, atliecos atpakaļ, atbalstu galvu un iedomājos. Iedomājos zvilnēšanu saulē, zālītē starp jūru un mežu, kāpās. Saule silda, dzeru kolu no bundžiņas, lēni malkoju, tā ir vēl vēsa. Zobos papīra konusiņš, galiņš satīts.

Mm, pasaulīt mīļā, pasapņot ir forši.

57 g

kur vēl tik garšīgas sausās brokastis ar pienu kā šorīt! pasaulīt mīļā, cik labs miegs, veselas divpadsmit stundas. lieliski, tādi interesanti sapņi arī. pāris mazi, dikti mīlīgi, ojā. un vienā sapnī es izdzīvoju the Shining, tas bija deizgan baisi, tomēr interesanti. nē, tas bija vairāk kā vienā sapnī. varbūt mazāk jāskatās filmas un seriāli, kas itin viegli ietekmē psihi.
šobrīd suns guļ pie kājām. viņš nekad neguļ pie datora. interesanti.
šodien tikai pašai sev, nevienam citam. pārmaiņas, tā vajag. kā var laiku neveltīt sev. tas ir obligāti.
ak, jā, vakardienas matemātikas eksāmens bija neizmērojami grūts, gan fiziski un morāli. tās stundas bija par garu- bez pārtraukuma, bez atelpas. traki.
žēl, ka ir nejauki un ļauni cilvēki. cik reizes dienā viņi var vienu jauku cilvēku nosaukt krāsainos vārdos. un mums ir vienalga tik ilgi, cik mūs pašus tas neskar. saprātīgi ar to egoisma dozēšanu. hei!

viena diena ir ļoti daudz laika, lai ko paveiktu, to der ne tikai atcerēties, bet arī izmantot!

sapnis, vakarnaktī

Tu biji manā sapnī. Es negribēju pamosties, neparko. Jo nomoda pasaulē tas nenotiek. Tu nestrādā manos bēniņos. Nedrīskt pieskarties taviem matiem. Un neļauj man apgulties blakus. Es neatceros, vai sapnī sajutu, bet tur noteikti bija jābūt vienai sajūtai- siltumam. Un tev pateicu tās lietas, kādas tās ir. Dīvaini, jo es domāju par tieši tevi pirms iemigšanas. Haha, mazs smiekliņš, patīkami.

atkal 0 diena

Klausos skatītāju smieklos. Nakti negulēju. Varbūt kopumā kādas divas stundas. Sapņoju par īsziņu, kuru labprāt saņemtu nomodā. Par sliedēm un bunkuru. Tas bija dīvains veids, kā aprakstīt to. Lai nu kā. Man arī sašāva kāju. Un pie vilcienu stacijas bija jūra vai arī milzīgs ezers, kurā bija daudzi sēkļi un liels vējš. Un netālu no mazturīgo ļaužu mājas bija koka gultas, kas vēl smaržoja pēc svaiga koka. Un vēl liela istaba, kur gulēja vairāki pāri cilvēku. Arī es un nepazīstams cilvēks, kurš likās kaut kādā ziņā tomēr pazīstams, kā salikums no vairākiem zināmiem cilvēkveidīgajiem. Mēģinu sasprindzināt to vielu, kurā glabājas sapņa atmiņas un salasīt vēl ko.
Nē, laikam nebūs. Traki.