tratatā

Bija nepārvarama vēlme iet gulēt pēcpusdienā. Un tagad, ko, pie velna, es daru tagad? Skatos ento seriāla sēriju, ķibinos ap nieciņiem, ko šodien saņēmu (laba, laba tā paciņa no Nīderlandes, ko suns izdomāja pakošļāt). Hei, hei, laiks iet gulēt. Kopā ar Encore, kā jau ierasts. Skaņās ietinos un iemiegu.
Vai, rīt skolā bildēšanās, jāsatīra seja un pārējais. Haha. Stulbs (joks?). Jāsamazgā mati un jāliekas uz auss. Jāmēģina būs iztaisnot mati arī, pa retai reizei jau der. Zinu, ka neizdosies, tie nepadodas, nē, nekad!
Labu nakti saka zvaigznes, labu nakti saka mēness.. Tram tram tram.

Zebra, zebra, zebra! Uzmanies, zebra!

sapnis, vakarnaktī

Tu biji manā sapnī. Es negribēju pamosties, neparko. Jo nomoda pasaulē tas nenotiek. Tu nestrādā manos bēniņos. Nedrīskt pieskarties taviem matiem. Un neļauj man apgulties blakus. Es neatceros, vai sapnī sajutu, bet tur noteikti bija jābūt vienai sajūtai- siltumam. Un tev pateicu tās lietas, kādas tās ir. Dīvaini, jo es domāju par tieši tevi pirms iemigšanas. Haha, mazs smiekliņš, patīkami.