I saw saw

Baigi gribētos tādu mierīgu, tumši lillā kostīmiņu, apakšā mazu pelēku vestīti un baltu blūzi ar krāšņu apkakli un kārtīgi, kārtīgi saķemmētus matus. Tādus īsus, nogrieztus mazliet zem ausīm. Iztaisnotus. Vēl ļoti apburošu pulksteni, iespējams brūnu. Imitētas ādas, labas kvalitātes, varbūt Šveices. Garas, tumšas, biezas skropstas, vieglas aveņkrāsas lūpukrāsu. Nesamērīgi dārgus auskarus, melnus un apaļus. Cik vien lielus var atļauties, lai tikai neliktos nepieklajīgi un piederētos klāt. Klasiska piegriezuma svārkus, tādā pat tumši lillā krāsā, līdz celim. Īpaši smalkas zeķubikses, kas pēc izskata neatšķiras no visparastākajām, taču atšķirību var sajust uz ādas. Melnas kurpes, vidēju papēdi, ērtas un mežonīgi elegantas. Viegli zīdainu šallīti gaišās krāsās, tumši zaļu mētelīti. Iespējams arī harmonijas zīmi uz manas ādas, kas paliks mūžam.

Ai, sapņi, sapņi.
Pēc četriem ar pusi gadiem redzēs, kas no tā iznāks. Būšu garlaicīgs cilvēks? Ikdienišķs?

Interesanti vispār, nespēju vairs izteikties garākos tekstos, jo varbūt nav ko teikt.

Iet feini; bite your fucking toungue, ir dažas atziņas.
Mani spēj satracināt lēnīgi cilvēki. Lēni domājoši, lēni daroši vai vispār nedaroši un kūtri. Nē, tiešām. Tas ir neizturami, sakari ar tādiem. Un tad, protams, nāk neizlēmīgie, nerunājot par tādiem liekuļiem un riebekļiem vispār.
Pietiks nelabu domu un burtu, jau stipri ar daudz.

Šodien tomēr nevajadzēja ēst tos ķīnas ābolus tajā aizdomīgajā šķidrumā.

Pēdējās divas dienas guļu pievakarēs. Tas ir feini patiesībā. Un vēl sauļojos uz balkona. Forši, citiem ziemas mēteļi, man peldkostīms. Baigi silts.


Būs jau muldēts gana, turpinu koncentrēt uzmanību uz SAW piekto no sešām sērijām. Drīz būs visas cauri izskatītas, bagāžā daudz iekšu un citu atziņu.

Pārmaiņas.

Kas ir pārmaiņas? Ko nozīmē `mainīties`?
Var aizbraukt uz Keniju, pārvākties tur dzīvot un neko nemainīt. Kā? Vienkārši. Iekšēji nekas nemainās. Cilvēks var ticēt, ka viņš mainās, bet neko nedarīt. Būtībā nemainīties. Un tiešām ticēt tam, ka notiek milzīgas pārmaiņas iekšēji. Bet tas jau ir arī tas process. Tas viss ir galvā. Maini stilu, maini augstpapēžu zābakus pret kedām, maini popu pret roku, maini kūkas pret ūdeni- tas nelīdzēs, tie visi ir tikai mazi nieciņi, kuriem ar patieso mainīšanos nav diža sakara. Vai vajag mainīties? Vai tas maz ir iespējams? Kāpēc mainīties? Domāju, ka patieso mainīšanu veic laiks, nevis ārējie faktori, nevis cilvēks iekšēji. Protams, tie ir palīgi. Tas notiek kopā, mijiedarbojoties.

Vakar ejot gulēt tā izdomāju. Nu, tas ir šorīt. Nejau tā, ka kādam interesētu. Vairāk pašai, lai neaizmirstos. Tāpat nenāk vārdi nepieciešamie galvā. (Vāu, tikko man bija deja vu, interesanti)

Biezpienmaizīte.

No visām jūsu sejām maz palik mazliet slikti.
Vēlētos ko vairāk par polietilēna pieskārienu netīrā pārdotuvē un tad es vispār redzu tikai tavu mutes dobumu, pirms nonāku gremošanas sarežģītajos ceļos un neceļos. Protams, pirms tam es arī piedzimstu.
No jūsu mākslas un kultūras slāņiem man metas patiešām nelabi, kaut par to man ne slits, ne auksts. Visi viņi tāpat palik auksti kādu dien' vienā no apšaubāmi askētiskajiem veidiem, kas mani nemaz neaicina. Es neesmu mākslas nīdējs, man vienkārši ir bail nomirt zem tilta, bez graša kabatā, nosalstot. Vai tikt nonāvētam, ar lodi, ar grūdienu no aizmugures, stāvot pie atvērta loga.

Vienmēr jūsu,
Biezpienmaize.

spilveni

Tidlī bums.

Pidžammu ballīte šovakar. Nekad tāda man nav bijusi. Jēziņ, cik feini. Tomēr kaut kas man liek aizdomāties, ka tur būs mazliet citādāk nekā pirmsskolas vecuma bērnu sleepover`os.

Tidlī bums.

Laiks sāk kļūt jauks. Bet .. Jā.

g-sans

Diagnoze: sinusīts. Nu, jauki.
Ļoti patīk vecas lietas. Tagad- veco filmu maratons. Neesmu iepazinusi kino industrijas tik daudzus labus darbus, jo vienkārši to aktualitātes laikā neesmu bijusi spējīga par to interesēties. Šovakaram- `The Good Son`. Izbaudu.

Un patiesi patīkami, jo šis gabals atgādija Austriju, jo to filmu tur nenoskatījāmies. Mm, feini, bezgala.

Vēl brīvdienas līdz pirmdienai. Šodien izgāju tālu laukā- līdz poliklīnikai. super, tikai kājas katra uz savu pusi.

Gribētu ērto draugu/paziņu, kam vienmēr ledusskapī alus, pagrabā vīns, maisiņā mērija un piemīt vēl daudz labu lietiņu. Haha, jociņš spociņš. Tas tik tā, lai iztēle neaizmieg.

82 AAA

Vakar noskatījos Oskaru pasniegšanas ceremoniju. Ļoti šiki, nu ļoti.
Prieks, ka uz skatuves arvien vairāk parādās melnādainie cilvēki, tiešām liels prieks. Un tas ir tikai likumsakarīgi. Kaut vai vērojot to, kādas ir viņu runas, kāda ir viņu ķermaņa valoda, kad viņi runā par kino. Pavisam kas cits. Patiesa aizrautība. Ar visu sirdi. No tiesas, tas mani aizkustināja visvairāk. Kā arī dokumentālās filmas uzvarētājs. Nezinu vai tiešām viņi dara tik apbrīnojami labu darbu kā izskatās. Bet ja tā tik tiešām ir- cepuri nost. Protams, mūsdienās jau nevar tik viegli ticēt visam, ko saka (ojā). Un LXD uzstāšanās! Elpu aizraujoša, kā no citas pasaules. Baudāmi, o, ļoti.
Nu, lūk. Vakar pašsajūta bija lieliska. Šodien jūtams, ka tomēr galīgi vesela vēl neesmu. Varbūt tas ir tik tādēļ. Bet varbūt arī ne. Lai arī kā ta būtu iespējams, bet man sāp seja. Nav no labākajām sajūtām. Un muļķīgi arī izklausās- sāp seja. Tās nav tās vaigu patīkamās sāpes no pārleiku aizrautīgas smiešanās. Jā, es varu izteikties arī vēl nesakarīgāk, vēl nesaprotamāk pīt kopā vārdus teikumos. Bet to nu citreiz.
Naktī sapņi tādi, ka pašai bail par savu zemapziņu. Toties- patiesi interesanti vērot šos sapņus. Būtu noderīgi tos pierakstīt blakus dienas notikumiem, pēc tam varētu saprast ko tas nozīmē. Pārsteidzoši pozitīvi. Arī tajos ir daudz saules, pavasaris. Forši, ko tur daudz. Bet tik un tā- mazliet dīvaini uzzināt, redzēt vizualizāciju tam, kas notiek mana prāta dziļumos kamēr pa dienu notiek tas, kas notiek. Hm, nē, tomēr dažas likumsakarības var manīt. Zinu ko darīt, lai sapņi būtu patīkami. Tas ir feini. Ceru, ka esmu sapratusi pareizi. Nāksies to pielitot praksē un testēt.

iel

Kāja pa labi, kāja pa kreisi. Viss viens. Vienīgs.
Ir lietas, kam vairs neticu. Tajās vairs nav ticības. Nu, un lai nu tam liktenim arī tieši sejā tas spļāviens, lai nu arī.
Viens, divi, trīs. Diez kāds līmenis. Drīz jāpiesakās uz eksāmenu, angļu valodas. Nezinu, kā nu ies bez sagatavošanas kursiem. Latvijas eksāmeni nevienam neko nenozīmē. Tiaki šajā berdē tādi papīri derīgi. Un kam- kam, pie velna, šie 12 mācību/mocību gadi? Kaķim, sunim un vēl seskam zem astes. Zemē nomests laiks? Varbūt arī ne, bez skolas es nebūtu iemācījusies daudz jo daudz noderīgu lietu par cilvēkiem kā sugu. Un to, ka es šeit nu noteikti nevēlos palikt. Tas nu ir skaidrs. Un skaidrībai vajadzīgi 12 gadi. Lieliski.
Negribu vairs redzēt šos visus bruģus, atmiņu ainas ar lauku ainavām. Pietiks. Jau kuro reizi saku- pietiks. Es savos sapņos sapņošu pa savam. Redzēšu tikai to, ko gribas redzēt.

top 19 Esse

Pēc dušas. Galīgi nav spēka. Vēl ir jāveic šādas tādas mahinācijas un tad jau būs jādodas uz žetonu dalīšanu Vanšu tilta galā. Nē, man dos nākamnedēļ.
Ziniet ko, mani mīļie draugi, man ir ļoti bail no vecuma. Jā. Rītdien ir mana vecumdiena. To es apsolos sagaidīt varen braši, līdzīgi kā pagājušo sestdien-svētdien. Bet! Man ir bail. Jo katru gadu nāk pa vienam ciparam klāt, skaitlis paliek lielāks. Un es atceros mazāk, aizmirstu ātrāk, kavējos atmiņās bezgala lielus laika tilpumus, gaidu, ko gan nākotne man nesīs, sēzot krēslā, ietinusies segā, ar lielu tējas krūzi rokās un grāmatu klēpī. Vecīt, vai tā ir dzīve? Jā, labi, dažas nedēļas nogales un arī darbadienas ir mazliet aizraujošas, es jūtu dzīves elpu savā vaigā. Bet tas ir par maz. Man ir ļoti bail pazaudēt jaunību. Es zinu, ka tā nebūs, taču man ir bail. Tas taču ir pavisam parasts un dabīgs process- baidīties. Nē, es tik tiešām nespēju izteikt savu domu, jo visu laiku pinos. Esmu jau par vecu rakstīšanai pat! (nē, nē, tas tik tāds joks vien varbūt ir. gluži jau mirt nost netaisos vēl)
.. turpinājumā pēc milzīgās atkāpes jāpiebilst, ka pēc svinīgās daļas meiteņu divatā-vakars. Varēsiet sastapt mūs Ļeņingradā pie Brenguļa kausiem. Vienu, divus vai varbūt trīs ir doma iemalkot. Tā sacīt- lai tas jaunas gads nāk klāt tik ražīgi lustīgs, kā mēs, to sagaidot. Tālāk plāni miglaini, jāskatās, ko pilsēta piedāvās. Vēlams, bezmaksas. Hm, nu jā. Kauns jau teikt, bet gan jau, ka atkal iesim turpat. Nav je nemaz tik slikti. Veco dziesmu zāle vienkārši apbur. (nē, esmu tiešām veca!)Haha. Visu viegli.

Daudz laimes jums šovakarā un arīdzan rītdienā. Izdzeriet krūzi tējas vai kādu glāzi par manu veselību. Uzsauciet tostu. Miers.

zip

Sasodīts, cik karsts!
Nē, tam nevar ļaut vienkārši nenotikt.
Nejaukas lietas darīt ir labi. Un slikti arī ir jāmāk darīt labi, jā.

SAVĀDcitādi

inspektors uguntiņš. spēlē uz klavierēm colorblind. beautiful un tādas citas. trakas lietas; šodiena citādāka. bet jauki. bēniņu istabā top rotas, daudz, īstenībā stundām jau tur, laiks skrien. visādas lietas aprunātas. šodien pasta balodis atnesa zaļu aploksni; man! trakums, kā gribas ēst. makaroni kaut kādi vārās. uz bodi. es atkārtojos. pēc piena uz bodi tur, siegos. visāda mana mūzikas izklausīšana. nu nav jau tā, ka tā būtu mana mūzika, bet to es tā saucu. dēvēju. nu, vienalga. nē, nav vis. pati sevi gribēju tik tikko apmuļķot. bet patiesībā ne. nost no kātiem, gribas ēst, jāiet.

tip tap

Tad tik viegli, tad tik smagi.

Smiekli - centimetru centimetriem.

Tad jau redzēs, kā krekli, kā fīlings, kā ess. Jautri, kamēr vēl esi jauns, vēl vari staigāt un pārvietoties. Kur un kā, kāpēc un cik ilgi pašam gribas.

Sit pieci! Vārds noskan.

Viss kļūst īsāks. Raksti. Laiks. Lietas. Nu, viss, es jau teicu.

nou vander

Nu nē, atkal tik liels nogurums. Morāls, garīgs. Gribas gulēt, vienkārši veselīgu, labu miegu. Protams, ka bez tā arī var. Mazliet uz zemās nots, jā, tā nu sagadījies. Es centos atbrīvoties no vislielākā sloga, taču šķiet, ka līdz galam tomēr neesmu tev piedevusi. Ļoti gribētu, lai tā būtu. Un tikai sevis dēļ. Gar tevi tur nekādas daļas, nebūt ne. Tieku vaļā.

Vēl ķīmija sēž uz kakla, fizika rīt atkal sēdēs. Diezgan dikti daudz darba. Tādas lietas, kas mani nudien neinteresē un turpnāk arī diezin vai būs derīgas, un vēl pie tam- tik grūti atrodamas. Referāts. Ķīmijā. Kas tās par muļķībām.

Šad un tad der pamainīt lokāciju. Šad un tad, jā.

Man ir bail. Tas ir tikai dabiski. Situācija. No vienas puses- man ir bail. No otras- man ir bail. Paradokss? Nē, tikai normāls blakusefekts.

Man iet labi tik ilgi, kamēr es esmu dzīva un vesela; tik ilgi, kamēr es kaut tikai funkcionēju sekmīgi, tādēļ tā arī vienmēr turpināšu atbildēt, kad kāds garāmskrējējs atkal iedomāsies painteresēties. Un tā pat vien. Bet priekš sevis man vajag vairāk.

DA centrs

Aizdedz. Pamet kājas gaisā un aiziet! Spīdīgus legingus, spoži dzeltenus šortus un skritulenes pie kājām. Disko slidošana, aha.
Nervu centri zaudē savu jutību, kad netiek piegādāts pietiekami daudz miega.
Varbūt šonakt nedot sev miegu, pa dienu jau gulēts. Ha- kādas muļķības. Notiks ar mani tāpat kā ar Šeldonu. Vakar.. aizmirsu, kas bija vakar. Jāiet vakariņās un čučēt.

trjuy

Brīnumaini. Nogurums no attiecīgi pārāk bieži saiktiem cilvēkiem. Izsūc enerģiju.
Pff. Nešķiet, ka .. Jā.

n-h

Mēs dzīvojam meksikāņu seriālus vai tie ataino mūsu dzīvi? It kā jau no malas tie izskatās galīgi ziepjaini un traki, bet no iekšpuses tie ir vēl trakāki. Iedomājies tikai. Vienam [..], vienam prātā sajucis draugs, kas trīsdesmit trīs gadus tur pie ķēdes kā kuci. Bet pašam- prāts kā kartona kaste, kur visi met ko vēlas, tu tikai laipni pasmaidi un pasaki "paldies" par to, ka kāds labvēlis ir izvēlējies arī savas problēmas sasviest tavā ķobī.
Un kas te ir labāks kā ekrānā? Jā, tas viss pietam ir trīsdimensionāls.


` We can not drown, because we do not breathe. `

I wanna do bad things with you.

zini

Iegāz mani aukstā baseinā, jo tas derētu. Ojā.
Ā, un tava attieksme pret dzīvi sūkā. Neko citu nemāku pateikt.
Labāk pozitīvi kā kvadrātsakne. Vai vismaz pusi uz pusi. Un mazliet traki, jo citādi nestrādā labi.

kuš

Klusums. Tikko karsti, bet patiesībā salst rokas. Pirksti. Uztaisīju piecus pārus auskariņu, tīri jauki.
Pietrūkst ķermeņa siltuma. Nu- neko. Nevienam nav jāzina. Ciešu klusu un trūkstu pa daļiņai kādai pati sev.


+++
Mums ir tēja. Zili zaļā porcelānā. Skaties acīs, never ciet plakstus. Un durvīs nestāvi, tur caurvējam vieta. Vajadzētu izmisumam jaunu vārdu dot.
Zaļā zālē, sūnu ielenkumā, meža vidū es atrodu savu koka celtni, kurā kamīns kuras cauru dienu. Pāris polietenēna maisiņi ar izžāvētu augu kabatā un pāris potenciālās stikla taras skapītī. Live long.

Taibei. Tā lūk.
Acij kāds sarkans plankums iemeties. Nejauki arī pašsajūta jūtas.
Vienīgais, kas mani iepriecinātu (varbūt) ir iepirkšanās, bet šķiet, ka tam arī nebūtu liels efekts. Nē, tas nav vienīgais. Es vēlos vēl ko.

viegli

pārbaude. viens, viens, viens. vadi nesasalst?
šodien sleepover`s. kūl. nē, nu, patiesībā tur gan ir siltāks nekā pie manis, manā otrajā stāvā. daļēji arī tādēļ. hm, baigi dīvaini vispār. nezinu, vai esmu maz pie kāda palikusi skolas nedēļā. nū, tad, kad es arī reāli apmeklēju skolu. tā jau vienmēr tik nedēļas nogales un brīvdienas tā sauktās. bet šodien mācīsimies biobioloģiju. un big bang būs, noteikti būs. varbūt arī mazliet pērļosim. tādi vakari ir jauki. he, pidžammu ballītes (tiesa gan- bez pidžammām) bez vecuma ierobežojuma. jauki, mīlīgi. varbūt tomēr to pidžammu paņemt, lai npsaukums attaisnotu cerības, hehe.
nu lūk. vēl viena darba diena izturēta. šajā nedēļā vēl divas. kaut gan saka jau, ka uz skolu var nedoties. a kas manā vietā mācīsies tekošo vielu un ieskaites rakstīs? ne-ē, es vairs neko negribu iekavēt. cerams tik, ka mikriņa durvis neaizsals atkal. un šoferis nebūs tas trakais. nu, tas, kurš šodien.
čau, čau, svecieni īgnajiem sabiedrisko transportu vadītājiem! ā, un šodien arī tantēm pašvaldības policijas uniformās. (: lai feini iekasējas nauda pēcpusdienas stundās. veiksmi.

pieciviensviens

tagad maziņš iztukšītis. centos, ieliku visu sevi darbā, bet tomēr caur un cauri absurda teoriju nesaprata. pat pasniedzēja ne. teica, ka vienā brīdī pazaudējusi pavedienu. un viņai sāka palikt vēl jo grūtāk, kad uz tāfeles ilustratīvi attēloju, ka ķermeņa masa ir konstants lielums (m=const). Un 1=1. Un cilvēks-> brīva griba. tas jau bija tikai jociņš, maziņš vizuāliņš uzskats. aiziet, smadzenes.
varbūt tomēr ir secinājums, ka vienmēr vari ielikt darbībā sevi vēl vairāk, nekā pats domā. jā, vispār, tas rada jēgu.
bet, lai nu kā- tagad sajūtas, ka robotiņi ēstu manas smadzenes. tādi maziņi. un vēl spļautu ēdamšķīvī. sasodīts! kur gan ir palicis cilvēka individuālisms un sajēga vispār? kur? lielās (pat inimālās!) grupās tas izzūd. kā nebijis. čus. un vairs nav.
jā, nezinu, kāpēc es te cepos. jāatdziest. čččššs.
ēdiens, pāris mīļi seriāli un atslodzīte. tad redzēs, kas tālāk.
vispār- sajūta, ka nāk kaut kāda slimība virsū. bet es ar to neielaidīšos nekādos sakatos. izspiedu jau veselam citronam sulu, tagad tēja karsta, būs jau labi. rollton, tu esi mans. tagad un tūlīt. aiziet, atpūtā. pelnītā.
hm, diez,vai es varētu nogulēt līdz rītam, ja aizietu gulēt ap sešiem? domāju, ka jā. kaut kad senāk bija domas negulēt naktis, bet tagad- ka tik vairāk miega atomus sakasīt spilvenā. čau, sirmie mati, haha. pozitīvi par dzīvi, kā smejies.