I saw saw

Baigi gribētos tādu mierīgu, tumši lillā kostīmiņu, apakšā mazu pelēku vestīti un baltu blūzi ar krāšņu apkakli un kārtīgi, kārtīgi saķemmētus matus. Tādus īsus, nogrieztus mazliet zem ausīm. Iztaisnotus. Vēl ļoti apburošu pulksteni, iespējams brūnu. Imitētas ādas, labas kvalitātes, varbūt Šveices. Garas, tumšas, biezas skropstas, vieglas aveņkrāsas lūpukrāsu. Nesamērīgi dārgus auskarus, melnus un apaļus. Cik vien lielus var atļauties, lai tikai neliktos nepieklajīgi un piederētos klāt. Klasiska piegriezuma svārkus, tādā pat tumši lillā krāsā, līdz celim. Īpaši smalkas zeķubikses, kas pēc izskata neatšķiras no visparastākajām, taču atšķirību var sajust uz ādas. Melnas kurpes, vidēju papēdi, ērtas un mežonīgi elegantas. Viegli zīdainu šallīti gaišās krāsās, tumši zaļu mētelīti. Iespējams arī harmonijas zīmi uz manas ādas, kas paliks mūžam.

Ai, sapņi, sapņi.
Pēc četriem ar pusi gadiem redzēs, kas no tā iznāks. Būšu garlaicīgs cilvēks? Ikdienišķs?

Interesanti vispār, nespēju vairs izteikties garākos tekstos, jo varbūt nav ko teikt.

Iet feini; bite your fucking toungue, ir dažas atziņas.
Mani spēj satracināt lēnīgi cilvēki. Lēni domājoši, lēni daroši vai vispār nedaroši un kūtri. Nē, tiešām. Tas ir neizturami, sakari ar tādiem. Un tad, protams, nāk neizlēmīgie, nerunājot par tādiem liekuļiem un riebekļiem vispār.
Pietiks nelabu domu un burtu, jau stipri ar daudz.

Šodien tomēr nevajadzēja ēst tos ķīnas ābolus tajā aizdomīgajā šķidrumā.

Pēdējās divas dienas guļu pievakarēs. Tas ir feini patiesībā. Un vēl sauļojos uz balkona. Forši, citiem ziemas mēteļi, man peldkostīms. Baigi silts.


Būs jau muldēts gana, turpinu koncentrēt uzmanību uz SAW piekto no sešām sērijām. Drīz būs visas cauri izskatītas, bagāžā daudz iekšu un citu atziņu.