Nu nē, atkal tik liels nogurums. Morāls, garīgs. Gribas gulēt, vienkārši veselīgu, labu miegu. Protams, ka bez tā arī var. Mazliet uz zemās nots, jā, tā nu sagadījies. Es centos atbrīvoties no vislielākā sloga, taču šķiet, ka līdz galam tomēr neesmu tev piedevusi. Ļoti gribētu, lai tā būtu. Un tikai sevis dēļ. Gar tevi tur nekādas daļas, nebūt ne. Tieku vaļā.
Vēl ķīmija sēž uz kakla, fizika rīt atkal sēdēs. Diezgan dikti daudz darba. Tādas lietas, kas mani nudien neinteresē un turpnāk arī diezin vai būs derīgas, un vēl pie tam- tik grūti atrodamas. Referāts. Ķīmijā. Kas tās par muļķībām.
Šad un tad der pamainīt lokāciju. Šad un tad, jā.
Man ir bail. Tas ir tikai dabiski. Situācija. No vienas puses- man ir bail. No otras- man ir bail. Paradokss? Nē, tikai normāls blakusefekts.
Man iet labi tik ilgi, kamēr es esmu dzīva un vesela; tik ilgi, kamēr es kaut tikai funkcionēju sekmīgi, tādēļ tā arī vienmēr turpināšu atbildēt, kad kāds garāmskrējējs atkal iedomāsies painteresēties. Un tā pat vien. Bet priekš sevis man vajag vairāk.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Jā, lūdzu, mana lapa uzmanīgi klausās.