bumsbumsbums

Sniegs, tu man nes ļoti dīvainas dāvanas. Bet es nesaku, ka nepriecājos. Es pateicos (?). Liekas, ka tomēr pavasaris tuvojas. Kaut kādā ziņā tas patiesi noteikti to dara. Tuvojas, es domāju.



Bums! Bums! Bums!- viens nāk pa kāpnēm lejā. Pakaļkājas viņam gaisā, pakausis- bums! bums!- sitas pa kāpieniem, jo Kristofers Robins velk viņu aiz priekšķepas. cik viņam zināms, nekādas citas iespējas tikt pa kāpjnēm lejā viņam nav, kaut gan reizēm liekas, ka ir un viņš šo iespēju atrastu, ja vien varētu kādu mirkli nebumsīties un par to padomāt. Bet padomāt nevar- bums! bums!- tāpēc skaidrs, ka laikam nav vis. Šā vai tā, bet nu viņš ir lejā.

/Alans Aleksandrs Milns /


Priekā!