sestdiena, 2010. gada 6. februāris

sestā diena sestā datumā

Jā, kareivi, šī ir tā reize, kad es lieku bāku ugunīm degt un nodzist. Tā- pazust! Pilna tarba iemeslu domāt tieši to, ko domāju es. Viss jau sarakstīts? Nē, viss jauns. Pilnīgi traki. Maz ir vajagdzīgs, lai sajuktu prātā. Labi, lai ir tā kā ir un paliek Labi. Vēlos un gribu, daru.
Pasaule ir manā pusē, kaut stāv smilšu kastes otrā stūrī un met man ar smilšu kūkām.

Tā lūk!

4 komentāri:

  1. Pasaule ir manā pusē, kaut stāv smilšu kastes otrā stūrī un met man ar smilšu kūkām.

    Āahh. iemīlējos šajos vārdos. Iemīlējos un viss!

    AtbildētDzēst
  2. Super, man baigais prieks! Labi rakstīt, ja kāds lasa.

    AtbildētDzēst
  3. piekritīšu *Annijai... par tiem vārdiem. ^^

    AtbildētDzēst

Jā, lūdzu, mana lapa uzmanīgi klausās.