iel

Kāja pa labi, kāja pa kreisi. Viss viens. Vienīgs.
Ir lietas, kam vairs neticu. Tajās vairs nav ticības. Nu, un lai nu tam liktenim arī tieši sejā tas spļāviens, lai nu arī.
Viens, divi, trīs. Diez kāds līmenis. Drīz jāpiesakās uz eksāmenu, angļu valodas. Nezinu, kā nu ies bez sagatavošanas kursiem. Latvijas eksāmeni nevienam neko nenozīmē. Tiaki šajā berdē tādi papīri derīgi. Un kam- kam, pie velna, šie 12 mācību/mocību gadi? Kaķim, sunim un vēl seskam zem astes. Zemē nomests laiks? Varbūt arī ne, bez skolas es nebūtu iemācījusies daudz jo daudz noderīgu lietu par cilvēkiem kā sugu. Un to, ka es šeit nu noteikti nevēlos palikt. Tas nu ir skaidrs. Un skaidrībai vajadzīgi 12 gadi. Lieliski.
Negribu vairs redzēt šos visus bruģus, atmiņu ainas ar lauku ainavām. Pietiks. Jau kuro reizi saku- pietiks. Es savos sapņos sapņošu pa savam. Redzēšu tikai to, ko gribas redzēt.