aizdedzies

Dzīve ar mani spēlē nejaukas spēles. Slikti, slikti triki. Nejauki, ļoti. Un es pat īsti neesmu lietas kursā- kāpēc.
Tagad tikai pierādās daudzi teicieni, kas iesaista sevī vārdus "kas ir draugs", "nodevība- kam var uzticēties", "sāls brūcē" un "sūds". Pēdējais atkārtojas periodiski, bieži.
Vismaz tagad es zinu, ka dažas sejas tieši rāda to, kāds ir cilvēks iekšienē. Un intuīcija ir sasodīti laba lieta, tai vienmēr jāuzticas. Jo kuram gan citam, ja ne sev.
Ļoti sāpīgs un nejauks veids, kā to uzzināt. Bet- mā saka, ka tas dara mani stiprāku- ar tādu domu tas man tiek sūtīts virsū. Nu, es teikšu, ka man šo mēslu uz galvas pietiks jau. Viss. Pietiek. Par ko domāt, analizēt. Laiks dzīvot sev. Un tikai. Nekā citādi.
Paldies.