Man liekas, ka šonakt sapņoju par kādu vecu paziņu. Sen zināmu cilvēku, kas vairs manās ikdienās neviesojas.
Sajūta kā svētkos- kopā būšana, piparkūkas (lielveikalā iegātas gan, bet tomēr caur un caur labas), mandarīni un cepas arī pīrāgi.
Lielas lietas saplūst ar mazām. Mazi burti saplūst ar lieliem. Viss un visums ir viens, bet vairāki.
+++
Mīklas nospiedumi sakaltuši, bet no sākuma piedeguši. Trīs svītras un viens nosodījums. Kartītes pacelšana.
Laiks, kas iesēdies vēja ratos.
Skrej, skrej, cik tālu vien skatiens nesas un tad vēl mazliet.
Lēnām pazūd kontūras, izplēn sēdošais stāvs un uz ceļiem tupošais cilvēks pieceļas, lai skrietu.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Jā, lūdzu, mana lapa uzmanīgi klausās.