sauss atstāsts

Laiks dalīt ar pasauli, ko es daru.

Ir filmas, kuras iedvesmo, ir tādas. Un tādas iedvesmo, lai vai cik negaidīti tas būtu. Un tāda nu šodien nonāca manā datorā (es noteitki to ļaunprātīgi nenozagu internetā, nē; tā vienkārši uzradās). Uz datorgalda atrodas saldumsalda tēja, kas gandrīz jau izdzerta, un es to skatos. Smeļu iedvesmu. Varbūt smeļos. Apkārt skaļš, skaļāks, nekā gribētos. Augšstāvā gaida lasāma grāmata un viena alus pudele. Šodien tika būts veikalā. Saucas lielveikals, bet tikai mana rajonā mērogā. Pa ceļam, braucot, redzēju sievieti runājot (padomā tik!) telefona būdiņā. Cik sen nebiju redzējusi, ka kāds tādā iekāpj un runā.. Iedomājies tik. "Mūsdienas"- man īstenībā nepatīk šis vārds, nemaz. Es palieku resnāka, gatavojos ziemai. Mani ļoti interesē ēdiens. Otrajā stāvā ir glītas glāzes, kuras nozagtas dažādās vietā. Nē, nebaidieties, mani draugi, es neesmu kleptomāne; bet labāk aizslēdziet savu skapīšu un skapju durtiņas cītīgāk, tās mani uzrunā. (Es gribu tevi atpakaļ!) Sen nesatikta draudzība satiekas atkal. Kā jau vienmēr- no sākuma dīvaini. Kārtis, kafijas dzēriens, viņas vārdu apšaubīšana manā prātā, bet pēc tam jau, protams, tukšu, nesakarīgu vārdu mešana laukā no mutes un smiekli līdz acis paliek mitras. Gribas iemācīties taisīt augšā kokteiļus. Tas būtu naud-ietilpīgi, bet jautri un garšīgi, tā feini. Un vēl- gatavot! Mm, ja es to mācētu. Katram noteikti ir kāda uzmācīgā doma, kas kādu laiku neliek mieru. Un!- man arī tagad tāda ir. Es vēlos dzīvokli sev (un kādam cilvēkam, kas gribētu mani mācēt paciest). Sev, savu!, ellē jā!


Paldies, ziņojuma beigas.