Pinas laiks un miegā tas vispār pazūd. Tas peld, varbūt, bet noteikti nerit normālajā ritumā. Tam nav normāles (perpendikula). Kāds ausīs čukst, ka apjukums. Bet es tomēr pietutos pie tā, ka nekas nav apjucis. Tas, kas bija, ir sajucis, izjucis, tas nozīmē iziris. Un tā nu tas ir.
Vakar izlasīju vienu labu Nīčes citātu. Protams, manai galvai nevar uzticēties- aizmirsu. Klau, atradu "Pienāk brīdis, kad liksies, ka viss beidzies. Tas būs sākums." /F.Nīče/
Večuks labi izdomājis. Man šķiet, ka bija tomēr viņam kaut kas smadzeņpodā, kas nešķaidījās pret malām. Tik žēl, ka uz nāves gultas sasaistījās ar kristietību, citādi būtu bijusi jāņem cepure nost.
Te jau vēl varētu parunāties ar sevi, bet brokastīs jāšļūc. Un tad labot, turpināt labot darbus no Mēness projekta. Tur pagaidām tikts līdz #020 darbam. Ir doma arī varbūt sarakstīt iekš tās kompjūterkastes un mēģināt saņemties iesūtīt priekš KD. Kaut kad, vēlīnāk. Tad jau manīs.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Jā, lūdzu, mana lapa uzmanīgi klausās.