Jauna ziņa, jauna diena, sestdiena. Es sēžu un domāju par miegu (piektdienas, sesdienas un svētdienas miegs mēdz būt īpaši interesants). Un miega blakusefektiem.
Mazs pārmetums sev par mācībām. (šim es tiešām neveltīšu vairāk par vienu teikumu.)
Jūtos kā svētdienā. Bet nav, nav svinīgais koru klausīšanās pasākums. Bums, bums. Pa trepēm lejā bez strīda nolido plīša lācis. Bet kāpēc plīša? Lai iet plastmasas. Tas vairāk atbilst.
Apcere par dažu sekunžu sāpēm, kas vēlāk transformējas.
Patiesība ir tāda gluma dēle. Sāp, sūc, slīd no rokām, bet vienmēr kaut kur dūņās ir atrodama.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Jā, lūdzu, mana lapa uzmanīgi klausās.