svētdiena, 2009. gada 8. novembris

ko

Visādi teikumi galvā maisās un plosās liels vējš. Bums, bums, dauzās logu slēģi; logi tukši, tumši. Es neviļus paskatos pulkstenī. Nekad neesmu bijusi labi droša un tagad arī neesmu, noteikti ne.

Pacietība nav mana stiprā puse, runāšana arī ne, runāšana par lietu ne tik. Nezinu kā iesākt, nezinu ko vispār iesākt. Atgriežos divus gadus atpakaļ, pagriežos atpakaļ 90 grādu leņķī. Sēžu un stāvu reizē. Kā muļķe, neko nesaku, neko nedaru. Gremdēju sevi atmiņās līdz kaklam, līdz sāk smelties vecie mēsli mutē. Kur tas laiks, kur tas laiks, locītavas ne tikai iesīkstējušas, bet jau sarūsējušas un plīst pušu, netur vairs.

Televizors nerāda skaidru attēlu, migliņa, skaņas piegādes traucējumi.

Lūdzu, palīdzi man, dari to vieglāku. Dari to pats, palīdzi man.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Jā, lūdzu, mana lapa uzmanīgi klausās.