svētdiena, 2009. gada 22. novembris

tāpat

+++

Sasietas zaru rokas mazgliņos mazos, un visi putni nokāpuši no koka. Pirmie dubļu pieskārieni, kas nebūt nav pēdējie. Rok bedri suns zem koka, kur punti bez spārniem sakrituši. Liega vēja vēsma pieskaras suņa mitrajam purnam un atnes talanta smaržu. Krancis sāk spēlēties ar ritmu, kas tinas ap ausīm, sāk ķerstīt gaisā planējošos burtus un kost visiem pēc kārtas.
Pēc stundām trim krancis noguris noguļas, pret koka stumbru atbalstīdams muguru, un uzticībā sāk laizīt nu jau plūsmā iegrimušās ķepas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Jā, lūdzu, mana lapa uzmanīgi klausās.