Guļot nosapņoju, ka sapnī nosapņoju dzejolim ideju. Diezgan interesanti. Patiesībā tas sapņa sapnis vienu brīdi bija īstenība. Toties tagad kaut ko tik mazliet, mazliet un miglaini atceros. Nezinu, vai izdosies šo dzejoli celt augšā no miega.
Nevienu tas neinteresē, mani pašu arī ne. Taču skruļļaino neesmu satikusi jau kādu mēnesi, iespējams, vēl vairāk.
Mazāk jātup šeit, šajā vidē un pie filmām- vairāk jāsēž augšā un jāturpina Mēness projekta turpinājums. Tieši šodien nekas nav jādara. Visa diena tukšā, labāk gan skan- brīva. Jā, tā nu ir gadījies. aiz loga gaudo sirēna. Tā lielā, trauksmes. Nu, vairs jau ne. Ko var izmēģināt katru sezonu.
Vakar, ejot gulēt, uznāca smagas domas. Arī par to sabiedrisko iestādi. Traki.
Ak, jā- šokolādes dzērienam pielikusi esmu pārāk maz šokolādes pulvera, tāds švaks. Bet pats par sevi tas ir baigi labais- šokolāde ar piparmētrām. Ak, es mīlu piparmētru šokolādi. Es domāju, ka vēl joprojām.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Jā, lūdzu, mana lapa uzmanīgi klausās.