uz priekšu pirmdienā pozitīvi

ieskanētas 4x 36 filmiņas. (bet man vienmēr liekas, ka viņi mani apšmauc, vienmēr) tik daudz atmiņu, tik ilgs laiks tur ieslēpts. prieks lielākoties.
forša pirmdiena. ir dzērvenes žāvētas, ir monte, ir kola, ir cigaretes. viss ir.
saraksts februārim arī ir. hei, es nezinu kādēļ kopš vakardienas (vai varbūt jau no aizvakardienas!) tik laba oma. ne no šā, ne no tā. kas notiek, drīz būs kaut kāda nežēlīgi gigantiska nelaime? gals kam? ha, bet kam tad vairs. mazliet proapokaliptiska sajūta. dīvaini patīkami.

12

Nosodīts; visa diena pašam ar sevi. Domas sastrēgumus stāv, uguņus mirkšķina, bet netiek ne par matu tālāk. Pašnāvnieciskas lietus lāses sitas logos, ar visu savu ķermeņa svaru metas cīņā pret pastāvošo sistēmu. Neviens kungs, neviens kalps. Vienādie vairs nav tādi paši. Elles vārti sazīmēti visām namu sienām uz muguras, sarkanmelni acu skatieni no tukšām kapellām ceļa malās šķiļ dzirksteles. Mēness sadusmojies un aizsedzis seju tumšziliem līķautiem. Krūmu rokas slēpj noglabātos revolveru stobrus, zeme apsedz matiem savus lolojumus.
Tas; drīz. Spuldzes omulīgu mājokļu lampās izdegs, mūžu nenodzīvos ekonomiskais laikmets, laika vairs nav palicis daudz līdz solījumi izdegs un vējš uzpūtīs to pelnus vējam uz spārniem.