Nosodīts; visa diena pašam ar sevi. Domas sastrēgumus stāv, uguņus mirkšķina, bet netiek ne par matu tālāk. Pašnāvnieciskas lietus lāses sitas logos, ar visu savu ķermeņa svaru metas cīņā pret pastāvošo sistēmu. Neviens kungs, neviens kalps. Vienādie vairs nav tādi paši. Elles vārti sazīmēti visām namu sienām uz muguras, sarkanmelni acu skatieni no tukšām kapellām ceļa malās šķiļ dzirksteles. Mēness sadusmojies un aizsedzis seju tumšziliem līķautiem. Krūmu rokas slēpj noglabātos revolveru stobrus, zeme apsedz matiem savus lolojumus.
Tas; drīz. Spuldzes omulīgu mājokļu lampās izdegs, mūžu nenodzīvos ekonomiskais laikmets, laika vairs nav palicis daudz līdz solījumi izdegs un vējš uzpūtīs to pelnus vējam uz spārniem.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Jā, lūdzu, mana lapa uzmanīgi klausās.