sasodīts!

Prieks, sasodīts!, prieks.
Saule riet jau, tas nekas.
Siltums, siltums, dvesma, Ir!

Es redzu zilas debesis aiz mākoņiem, ja ļoti izveicīgi pielietoju iztēli, tur aiz mākoņiem ir saule. Sasodīts, jauns gadsimts sācies, es jūtu; sācies. Cipari nespēlē lomu, ir jauns gadu simtenis pats ar savām lomām.

Es pakratu savu kabatu un dzirdu tajā naglas džinkstam. Pareizi, tur vēl vakardiena paslēpusies. Tur, pie baznīcas tupot, salasīju puķu dobēs naglas izmētātās. Ieslidinu roku otrā kabatā. Jā, sēra kociņi vēl vietā. Grab ar visu kastīti, sit savus mazos ķermenīšus pret koka kārbiņu, sauc mani, aicina mani, grab ar visu kabatu. Sauc līdz kā gājputni, kas patiesībā nekur neiet; jau aizlidojuši, vismaz pie sava loga es tos vairs nemanu aicinošiem skatieniem un gaidošiem knābjiem. Joporojām domāju par sezonu, kas atgriežas, joporojām redzu, sasodīts, redzu!
Savus acu plakstiņus balstu uz sērkociņiem un nostiprinu naglām.