ru-de-ni!

:) Nevaru vien sagaidīt rudeni. Un tā ir pirmo reizi mūžā. ĻOTI forši, tik forši, ka nespēju nociesties.

Lielisks ieskats.

kaut rudeni!

Gribētu pat rudeni, agru. Tagad. Siltu un lietainu kaut, slapju. Kad var basām kājām mīdīt peļķes. Skriet nekārtīgām, plandošām drēbēm, kas nav lāgā aizpogātas un līdz galam neaizsietas kurpes. Cik pasakaini tas būtu. Krāsoti koki, pilošas, siltas lāses. Sejā, uz rokām, uz pēdām. Silts vējš pakausī.
Atsūti man atvasaru, ja līdz vasarai tik ilgi vēl.

sērijveida vējš

Apmulsusi lapa kaudzē meklē māsu. Nav un nav. Turas pie vienīgās cerības- vēja. Sals plosa dzeltenās un sarkanās dvēseles, bet zaļās saudzē šoruden.
Diena rit viena pēc otras.
Rokas tinas, tinas un sasienas mezglā. Pilna bļoda rūtainu kreklu, labi gludināti. Mazs vējš, liels sals. Deguns piesalst pie loga, kur tiek dūmots dienu no dienas.
Saruna ar vējlodziņu, kas nes aukstumu sejā; sārtums. Vēja elpas apskāviens. Beigu mūzika, sērija beidzas. Monotona balss, sērija pēc sērijas. Bērni aug un naktīs neguļ, jo smaida.

+++

Es nespēju uzrakstīt ne teikuma, tik un tā cenšos. Laimīgi, tāpēc nevaru.

sasodīts!

Prieks, sasodīts!, prieks.
Saule riet jau, tas nekas.
Siltums, siltums, dvesma, Ir!

Es redzu zilas debesis aiz mākoņiem, ja ļoti izveicīgi pielietoju iztēli, tur aiz mākoņiem ir saule. Sasodīts, jauns gadsimts sācies, es jūtu; sācies. Cipari nespēlē lomu, ir jauns gadu simtenis pats ar savām lomām.

Es pakratu savu kabatu un dzirdu tajā naglas džinkstam. Pareizi, tur vēl vakardiena paslēpusies. Tur, pie baznīcas tupot, salasīju puķu dobēs naglas izmētātās. Ieslidinu roku otrā kabatā. Jā, sēra kociņi vēl vietā. Grab ar visu kastīti, sit savus mazos ķermenīšus pret koka kārbiņu, sauc mani, aicina mani, grab ar visu kabatu. Sauc līdz kā gājputni, kas patiesībā nekur neiet; jau aizlidojuši, vismaz pie sava loga es tos vairs nemanu aicinošiem skatieniem un gaidošiem knābjiem. Joporojām domāju par sezonu, kas atgriežas, joporojām redzu, sasodīts, redzu!
Savus acu plakstiņus balstu uz sērkociņiem un nostiprinu naglām.

#

Galva sāp.

Kāds brīnums, pēc labas dienas. Ķemeri. Literatūra kā dvēseles valoda. Viens, divi, aiziet, filmējam. “Kāja, pēda un ienadzis”, jauns raidījums ir tapis; kam būs to redzēt- šaurs skatītāju loks, patīk- dēvējiet tos par izredzētajiem.

Kājas sāp.

Domu izsekošana ir plāns B. Pieķert pie rokas, apzīmogot un vest līdzi, nepazaudēt. Iedvesma, nāc, neaizej!

P.S. Piparkūkas, pāris “svaigo ābolu”- Ir!