Es iesviedu vairāk kā pusi savu pusdienas makaronu izlietnē. Netīšām.
Pavisam parasta ziņa, pavisam parastas pusdienas pavisam parastā dienā. (Es tikai paspēlējos ar slīpņa rakstu, nekas vairāk.)
+++
Ja godīgi, ja tā pavisam godīgi- atceros viņa sašūtās kurpes. Tikai pēc tam tumsnējo, eksotisko, maigo sejas ādu, rokas. Šādā gadalaikā šādos platuma grādos neierasts viesis. Pilnīgās, spilvena mīkstuma lūpas, ovālie sejas vaibsti un smaids kā no mūzikas klipiem. Dziedāšana ausī, tagad vecām dziesmām jauna liesma aizdegta. Nedomāju, ka kādam citam tas vēl būtu jāzina tālāk vai sīkāk, jau tā par daudz pateikts par nakti, kuras aizsegā pazaudēts mutautiņš. Viss ir. Haha.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Jā, lūdzu, mana lapa uzmanīgi klausās.