top 19 Esse

Pēc dušas. Galīgi nav spēka. Vēl ir jāveic šādas tādas mahinācijas un tad jau būs jādodas uz žetonu dalīšanu Vanšu tilta galā. Nē, man dos nākamnedēļ.
Ziniet ko, mani mīļie draugi, man ir ļoti bail no vecuma. Jā. Rītdien ir mana vecumdiena. To es apsolos sagaidīt varen braši, līdzīgi kā pagājušo sestdien-svētdien. Bet! Man ir bail. Jo katru gadu nāk pa vienam ciparam klāt, skaitlis paliek lielāks. Un es atceros mazāk, aizmirstu ātrāk, kavējos atmiņās bezgala lielus laika tilpumus, gaidu, ko gan nākotne man nesīs, sēzot krēslā, ietinusies segā, ar lielu tējas krūzi rokās un grāmatu klēpī. Vecīt, vai tā ir dzīve? Jā, labi, dažas nedēļas nogales un arī darbadienas ir mazliet aizraujošas, es jūtu dzīves elpu savā vaigā. Bet tas ir par maz. Man ir ļoti bail pazaudēt jaunību. Es zinu, ka tā nebūs, taču man ir bail. Tas taču ir pavisam parasts un dabīgs process- baidīties. Nē, es tik tiešām nespēju izteikt savu domu, jo visu laiku pinos. Esmu jau par vecu rakstīšanai pat! (nē, nē, tas tik tāds joks vien varbūt ir. gluži jau mirt nost netaisos vēl)
.. turpinājumā pēc milzīgās atkāpes jāpiebilst, ka pēc svinīgās daļas meiteņu divatā-vakars. Varēsiet sastapt mūs Ļeņingradā pie Brenguļa kausiem. Vienu, divus vai varbūt trīs ir doma iemalkot. Tā sacīt- lai tas jaunas gads nāk klāt tik ražīgi lustīgs, kā mēs, to sagaidot. Tālāk plāni miglaini, jāskatās, ko pilsēta piedāvās. Vēlams, bezmaksas. Hm, nu jā. Kauns jau teikt, bet gan jau, ka atkal iesim turpat. Nav je nemaz tik slikti. Veco dziesmu zāle vienkārši apbur. (nē, esmu tiešām veca!)Haha. Visu viegli.

Daudz laimes jums šovakarā un arīdzan rītdienā. Izdzeriet krūzi tējas vai kādu glāzi par manu veselību. Uzsauciet tostu. Miers.

zip

Sasodīts, cik karsts!
Nē, tam nevar ļaut vienkārši nenotikt.
Nejaukas lietas darīt ir labi. Un slikti arī ir jāmāk darīt labi, jā.

57 g

kur vēl tik garšīgas sausās brokastis ar pienu kā šorīt! pasaulīt mīļā, cik labs miegs, veselas divpadsmit stundas. lieliski, tādi interesanti sapņi arī. pāris mazi, dikti mīlīgi, ojā. un vienā sapnī es izdzīvoju the Shining, tas bija deizgan baisi, tomēr interesanti. nē, tas bija vairāk kā vienā sapnī. varbūt mazāk jāskatās filmas un seriāli, kas itin viegli ietekmē psihi.
šobrīd suns guļ pie kājām. viņš nekad neguļ pie datora. interesanti.
šodien tikai pašai sev, nevienam citam. pārmaiņas, tā vajag. kā var laiku neveltīt sev. tas ir obligāti.
ak, jā, vakardienas matemātikas eksāmens bija neizmērojami grūts, gan fiziski un morāli. tās stundas bija par garu- bez pārtraukuma, bez atelpas. traki.
žēl, ka ir nejauki un ļauni cilvēki. cik reizes dienā viņi var vienu jauku cilvēku nosaukt krāsainos vārdos. un mums ir vienalga tik ilgi, cik mūs pašus tas neskar. saprātīgi ar to egoisma dozēšanu. hei!

viena diena ir ļoti daudz laika, lai ko paveiktu, to der ne tikai atcerēties, bet arī izmantot!

efektī_s

Tāds nogurums. Sparanda sāp- uz diviem spilveniem gulēt nav prātīgi. Un dīvainā kārtā arī kājas mazliet. Trakums.
Mā atstājusi divus Raffaello, ņam, to vairs nav, haha.
Šodien uzrakstīju latviešu valodu un literatūru. Nebija traki. Bet! es nezināju, ka ir tādi divi vārdi- efektīvs un efektīgs, kuri pēc nozīmes atšķiras. Jāieguglē. Un vispār- man liekas ka tāgad vārda "efektīgs" nemaz latviešu valodā nav. Mistiski. Nē, bet tā jau bija labi. Tagad tikai neliels stresiņš pirms matemātikas eksāmena. Bet es domāju, ka tāpat noslinkošu un iešu uz labu laimi. Ā, formulu lapa, pareizi.
Vakar tā arī kādas kopumā piecas stundas rotojām ar misteru Uguntiņu, kas patiesībā ir neviens cits kā Anete, kamīna pavēlniece.
Laiks caur salmiņu uzsūkt enerģiju no kolas glēzes.
Skolotāja aicināja iesniegt darbus šī gada literārajam konkursam pilsētā. Varbūt rīt.

SAVĀDcitādi

inspektors uguntiņš. spēlē uz klavierēm colorblind. beautiful un tādas citas. trakas lietas; šodiena citādāka. bet jauki. bēniņu istabā top rotas, daudz, īstenībā stundām jau tur, laiks skrien. visādas lietas aprunātas. šodien pasta balodis atnesa zaļu aploksni; man! trakums, kā gribas ēst. makaroni kaut kādi vārās. uz bodi. es atkārtojos. pēc piena uz bodi tur, siegos. visāda mana mūzikas izklausīšana. nu nav jau tā, ka tā būtu mana mūzika, bet to es tā saucu. dēvēju. nu, vienalga. nē, nav vis. pati sevi gribēju tik tikko apmuļķot. bet patiesībā ne. nost no kātiem, gribas ēst, jāiet.

es smaidu

TIK TRAKI, tik laba sestdienas otra un svētdienas pirmā puse. kolosāli, jaunas, ļoti spilgtas atmiņas. sen nebija šitā bijis un pat neapjautu, cik ļoti pietrūka kas tāds. bija vajadzīgs. trīs dažādas kultūras vienā ieskrējienā. tumša, ak, tumša āda, tik tumša, ka... tālāk ne vārda vispār vairs.
ar ļoti lielām cerībām, ka neitrona dzimšanas dienā atkārtosies kas tikpat dulls.

Ellē jā, mēs esam jauni vienreiz. Un tad vēl vienu, ja paši neapzināmies, ka pirmā jau ir cauri.

Caur un caur pozitīvas, trakas, bet pozitīvas emocijas, ojā. Neizbalēs vēl labu laiciņu; smaids! Nezinu, vai tuvākajā laikā notiks kas tāds, kas šo varētu aizēnot. Ha, izaicinu likteni un sevi. Smaids

tip tap

Tad tik viegli, tad tik smagi.

Smiekli - centimetru centimetriem.

Tad jau redzēs, kā krekli, kā fīlings, kā ess. Jautri, kamēr vēl esi jauns, vēl vari staigāt un pārvietoties. Kur un kā, kāpēc un cik ilgi pašam gribas.

Sit pieci! Vārds noskan.

Viss kļūst īsāks. Raksti. Laiks. Lietas. Nu, viss, es jau teicu.

jā

Nu kādēļ šitā. Gandrīz visu labo, kas iespaidā- čus- un prom. Nav labi izdarīties nejauki.

Time is running out.
To es sapratu vakardien, pusnaktī ejot cauri Kauguru sniegotām ielām. Un kādēļ ne.

uzzināt

Skatoties skolotāju bildes kādā nejauši uzietā mājaslapā atskārtu to, ka tikai tie cilvēki, kas tev kaut ko iemāca, paliek labā atmiņā. Tā un ne savādāk.

nou vander

Nu nē, atkal tik liels nogurums. Morāls, garīgs. Gribas gulēt, vienkārši veselīgu, labu miegu. Protams, ka bez tā arī var. Mazliet uz zemās nots, jā, tā nu sagadījies. Es centos atbrīvoties no vislielākā sloga, taču šķiet, ka līdz galam tomēr neesmu tev piedevusi. Ļoti gribētu, lai tā būtu. Un tikai sevis dēļ. Gar tevi tur nekādas daļas, nebūt ne. Tieku vaļā.

Vēl ķīmija sēž uz kakla, fizika rīt atkal sēdēs. Diezgan dikti daudz darba. Tādas lietas, kas mani nudien neinteresē un turpnāk arī diezin vai būs derīgas, un vēl pie tam- tik grūti atrodamas. Referāts. Ķīmijā. Kas tās par muļķībām.

Šad un tad der pamainīt lokāciju. Šad un tad, jā.

Man ir bail. Tas ir tikai dabiski. Situācija. No vienas puses- man ir bail. No otras- man ir bail. Paradokss? Nē, tikai normāls blakusefekts.

Man iet labi tik ilgi, kamēr es esmu dzīva un vesela; tik ilgi, kamēr es kaut tikai funkcionēju sekmīgi, tādēļ tā arī vienmēr turpināšu atbildēt, kad kāds garāmskrējējs atkal iedomāsies painteresēties. Un tā pat vien. Bet priekš sevis man vajag vairāk.

tā gan

Pēc vakardienas tik dīvaina sajūta. Ļoti gribas gulēt, tas vēl piedevām. Trakums.
Sazvejojos nedaudz dzeju. Lai nu kā, bet interesanta sajūta bezgala.
I want to kill you. In a good way.

Veļas diena

Domas vajadzētu mazgāt. Padarīt tīras, šķīstas. Tās mēdz būt netīras. Gan labi, gan slikti. Paņemt viegli rokās domas, lietus ūdens spaiņos rūpīgi nomazgāt, žāvēt, paņemot klēpī un susināt ar dvieli tik pacietīgi un cītīgi kā mazu bērnu.

Kad saceļas vējš, rodas vajadzība atstutēties pret sienu.

ausu karekļi

Ieteica publicēt kaut kur, jo cilvēkiem patīkot jaukas lietas. Visus iespējams iegādāties. Sev vai mīļai draudzenei.

ziem, pagaidi!

(Ziema Tukuma kalnā, -20. Pozitīvas emocijas.)

Šodien bijām mežā. Ar Zani un mazo Katrīnu. Tik feins un interesants sīcis, maziņš un foršs, divi gadiņi. Tādas visādas muļķības samācījām runāt. "Traks ponijs", piemēram, tā viņa sauc Zani. Un vārda "gurķis" vietā viņa saka "guksis". Tāds prieks tajā mazajā radījumā mīt iekšā. Izvizinājām gar jūrmalu, biju ragavu vilcējs. "Ātrāk, ātrāk!". Viņa pirmo reizi mūžā brauca ar ragavām. Braucām kopā. Arī visas trīs. Tik labas emocijas, pilns ar tām. Jauka ziema, nudien. Tik sniegs gan tik grūti brienams ar ragavām aiz muguras, ka pilnīgi mājā atnākot, no tējas pasēdēšanas iznāk tikai zvilnēšana dīvānā un neliela iemigšana pie pilnīgi muļķīgām filmām arīdzan.
Kaut gan jūra ir aizsalusi tik tālu, cik vien sniedzas skatiens un rodas arī sajūta, ka tur, tālāk, ir tāds pasaules mala. Kaut gan tas ir skaisti un pat intriģējoši, mazliet bīstami. Par spīti tam, es labprāt gribētu jūru atkal dzirdēt šalcam. Bet- es varu pagaidīt. Laiks nāks. Un darīs.

kaut rudeni!

Gribētu pat rudeni, agru. Tagad. Siltu un lietainu kaut, slapju. Kad var basām kājām mīdīt peļķes. Skriet nekārtīgām, plandošām drēbēm, kas nav lāgā aizpogātas un līdz galam neaizsietas kurpes. Cik pasakaini tas būtu. Krāsoti koki, pilošas, siltas lāses. Sejā, uz rokām, uz pēdām. Silts vējš pakausī.
Atsūti man atvasaru, ja līdz vasarai tik ilgi vēl.

divi pa desmit

Pasaulīt mīļā, kas būtu domājis, ka iepirkties centrāltirgū ir tik interesanti. Visvisādas lietiņas, apaļas un cietiņas. Ha, nē, tiešām. Eju un brīnos- kas tik nav nopērkams, ko es savā mūžā nebūtu iedomājusies, ka kas tāds ir pārdošanā paviljonos vai turpat, ārā. Manas mīļās žāvētās dzērvenes. Sēklas- visas, ko iedomājos gan es, gan mā. Sapirkāmies pavasarim. Tagad mums siltumnīcā būs fizāļi! Un atradu arī, ko kolas bundžās audzēt- ārstniecības salviju. Un vēl frēzijas. Tik zeme vēl jāiegādājas (izrādās- tas patiešām ir iespējams!)
Visādi nieciņi, dikti interesanti tur ir. Un cenas, salīdzinot ar lielveikaliem ir smieklīgas. Un pašu latviešu zemnieku audzēti produkti. Eh, tas bija jauki. Un ne tikai tas. Tāds labdabīgs miers. Ļoti.
Šodien nevarēju piecelties no rīta, kaut kā izslēdzās modinātājs. Un tad nu- brīvdiena sanāca. Bet bieži jau tā nav. Tik tiešām šodien jūtos kā brīvdienā. Nu nekas, ka šonedēļ nogale sastāvēs no trim dienām, nekas slikts.
Hei, smaidu!
Dīvaini ir tas, ka tad, kad man gribas būt vienai, dalīt laiku saprātīgos daudzumos ar tikai īpaši izraudzītiem indivīdiem (nē, nebūt ne nesmuki es to domāju) (tas nav tā, kā izklausās) un tas šķiet pat pilnīgi patīkami- ir pilns ar cilvēkiem, kas grib iejaukties. Bet tad, kad uzmācas vēlme pēc kontakta - neviena pēkšņi nav. šis triks jau sen novērots. Nē, patiesībā es silti māku pasniegt to, ko domāju. Nesaprotami sanāk izteikties. Žēl.

DA centrs

Aizdedz. Pamet kājas gaisā un aiziet! Spīdīgus legingus, spoži dzeltenus šortus un skritulenes pie kājām. Disko slidošana, aha.
Nervu centri zaudē savu jutību, kad netiek piegādāts pietiekami daudz miega.
Varbūt šonakt nedot sev miegu, pa dienu jau gulēts. Ha- kādas muļķības. Notiks ar mani tāpat kā ar Šeldonu. Vakar.. aizmirsu, kas bija vakar. Jāiet vakariņās un čučēt.

deviņi nulle divi

Pirms pāris dienām palūkojos augšā, debesīs, kad nodzēsu gaismu. Sen nebija tāds vaļas brīdis gadījies, jāsaka (nē, tas jau mazliet joks). Un!- kas tad tur- vairākas ļoti lielas zvaigznes, kuras tik skaidri varēja redzēt. Sakārtotas īpatnēji, apkārt Lielajiem Greizajiem Ratiem. Un mirgo. Tik lielas, tik skaidrās debesīs, tik zilas. Skaisti. Ko citu teikt.

Lai vai kas tagad notiek, laiks iet ātrāk, viss notiek citādi. Un varbūt tā arī ir labi. Var diezgan ātri paskriet garām tiem skatiem, kas nebūt nav patīkami un vēlami. Varbūt pat izlikties tos neredzam. Tā varbūt to ietekme mazināsies. Vai nebūs manāma vispār.

Un- cik daudz pasaulē ir vārdu. Cik vienā valodā. Miljoniem? Es tiešām nezinu, bet katru dienu dzirdu kādu jaunu, vismaz vienu. Un tas tādēļ, ka apmeklēju skolu (kās interesants labums!). Neskaitāmi nezināmi vārdi mums ir apkārt, kaut kur brīvi riņķo. Un šad tad mums pieskaras ar spārnu. Tā, uz mirkli, pēc tam atstāj mūs atkal. Dzirdam un aizmirstam.

Man patīkami smaržo mati. Un pēdējā iepirkšanās mazliet bija jauka, iepriecināja. Šis un tas jauns reizēm noder. Ak, ko es muļķoju- jauns ir tik vilinošs. Tik ļoti, ka dažreiz nespēj pretoties ņemt ko jaunu tik tādēļ, ka tas ir jauns, nevis tādēļ, ka vajadzīgs. (Piezīme: beigās tomēr viss nonēsājas, tādēļ jāizdomā kā to vismaz novilcināt, ja ne pārtraukt) Diez, vai papildināšana strādā?

Es slikti daru arī labi, jā. Ha-ha.

trjuy

Brīnumaini. Nogurums no attiecīgi pārāk bieži saiktiem cilvēkiem. Izsūc enerģiju.
Pff. Nešķiet, ka .. Jā.

n-h

Mēs dzīvojam meksikāņu seriālus vai tie ataino mūsu dzīvi? It kā jau no malas tie izskatās galīgi ziepjaini un traki, bet no iekšpuses tie ir vēl trakāki. Iedomājies tikai. Vienam [..], vienam prātā sajucis draugs, kas trīsdesmit trīs gadus tur pie ķēdes kā kuci. Bet pašam- prāts kā kartona kaste, kur visi met ko vēlas, tu tikai laipni pasmaidi un pasaki "paldies" par to, ka kāds labvēlis ir izvēlējies arī savas problēmas sasviest tavā ķobī.
Un kas te ir labāks kā ekrānā? Jā, tas viss pietam ir trīsdimensionāls.


` We can not drown, because we do not breathe. `

I wanna do bad things with you.

zini

Iegāz mani aukstā baseinā, jo tas derētu. Ojā.
Ā, un tava attieksme pret dzīvi sūkā. Neko citu nemāku pateikt.
Labāk pozitīvi kā kvadrātsakne. Vai vismaz pusi uz pusi. Un mazliet traki, jo citādi nestrādā labi.

sv

+++

Lido tauriņ! Lai no kurienes tu rastos, lai arī kas tu esi bijis iepriekšējā dzīvē- bet šajā tev ir iespēja dzīvot nepagurstot. Nekad nepamet vietu, kur tev labi. Zilās acis un silto klēpi, tauriņ. Tik akli dzīvojot, tiesa, ir arī jāuzmanās.

Kaut kāds svētdienas rīts atkal pienācis. Kā vienmēr- atnesis pats sevi. Un tas nav forši, nebūt nē. Šoreiz kaut kā brīvdienas paskrien. Tā- vienkārši un viegli. Ā, nu bet protams, ka ne jau pilnīgi pa sviestu, tas jau nebūtu iespējams, vai ne. Nē. Lai nu kā, tas tomēr bija retorisks jautājums.

sestā diena sestā datumā

Jā, kareivi, šī ir tā reize, kad es lieku bāku ugunīm degt un nodzist. Tā- pazust! Pilna tarba iemeslu domāt tieši to, ko domāju es. Viss jau sarakstīts? Nē, viss jauns. Pilnīgi traki. Maz ir vajagdzīgs, lai sajuktu prātā. Labi, lai ir tā kā ir un paliek Labi. Vēlos un gribu, daru.
Pasaule ir manā pusē, kaut stāv smilšu kastes otrā stūrī un met man ar smilšu kūkām.

Tā lūk!

falsch (nein)

Godīgi sakot, man ir pilnīgi pohuj, ko tas par mani stāsta, bet šobrīd mans labās omas avots mūzikā ir neviens cits kā falseta princis.. (tadadam) Mika. Īstenībā jau nav pilnīgi vienalga, citādi es to nepieminētu un nerunātu tik krāšņiem un poētiskiem vārdiem. Vai nav vienalga, lai nu kā. Tas mani dara priecīgu. Viņa unikālā balss un intonācijas. Kā arī mūzikas vieglums. Kas par to, ka tagad viņš laikam skaitās populārs.


Could you believe the same old phonies
Those painted ponies
That you've ridden all before


haha, priecīgi, smieklīgi cik ātri esmu mājās un kas notiek

bumsbumsbums

Sniegs, tu man nes ļoti dīvainas dāvanas. Bet es nesaku, ka nepriecājos. Es pateicos (?). Liekas, ka tomēr pavasaris tuvojas. Kaut kādā ziņā tas patiesi noteikti to dara. Tuvojas, es domāju.



Bums! Bums! Bums!- viens nāk pa kāpnēm lejā. Pakaļkājas viņam gaisā, pakausis- bums! bums!- sitas pa kāpieniem, jo Kristofers Robins velk viņu aiz priekšķepas. cik viņam zināms, nekādas citas iespējas tikt pa kāpjnēm lejā viņam nav, kaut gan reizēm liekas, ka ir un viņš šo iespēju atrastu, ja vien varētu kādu mirkli nebumsīties un par to padomāt. Bet padomāt nevar- bums! bums!- tāpēc skaidrs, ka laikam nav vis. Šā vai tā, bet nu viņš ir lejā.

/Alans Aleksandrs Milns /


Priekā!

uz priekšu pirmdienā pozitīvi

ieskanētas 4x 36 filmiņas. (bet man vienmēr liekas, ka viņi mani apšmauc, vienmēr) tik daudz atmiņu, tik ilgs laiks tur ieslēpts. prieks lielākoties.
forša pirmdiena. ir dzērvenes žāvētas, ir monte, ir kola, ir cigaretes. viss ir.
saraksts februārim arī ir. hei, es nezinu kādēļ kopš vakardienas (vai varbūt jau no aizvakardienas!) tik laba oma. ne no šā, ne no tā. kas notiek, drīz būs kaut kāda nežēlīgi gigantiska nelaime? gals kam? ha, bet kam tad vairs. mazliet proapokaliptiska sajūta. dīvaini patīkami.