kā kvadrātsakne

Nezināmu iemeslu dēļ jūtos tik labi, kā sen nebija bijis šitā. Arī radošai darbībai iedvesma. Tā vienkārši ķēpāt papīru ar zīmuli, kā kādreiz. Ēst labākos jogurtus pasaulē (Monte tiem vārds).
Kamēr vēl ir! Baltā svītriņa, prieks, ka tu dažreiz mani apciemo. Sveiks.
P.S. Ārā ļoti skaists laiks. Mm, un mīkstas sporta bikses, kolas bundžiņa un labs draugs blakus uz soliņa pie jūras ir forša svētdienas pēcpusdiena.

skau sveiki svētdienas rītam

Rīts. Svētdienas rīts man tomēr patīk varbūt mazliet mazāk kā sestdienas rīts. Sestdienas rītam vēl ir cerība, bet svētdienas rīts gandrīz vienmēr stāsta vienu un to pašu- tik drīz, ka jau rīt, laiks atkal kaut ko darīt.
Sasodīts. Kāds nelietīgs ādas pigmenta kontrolieris man, kamēr es guļu, ir sazīmējis lielsikus trīs punktus, caur kuriem var novilkt ideāli precīzu vienādmalu trijstūri. Trīs punkti- labais vaigs zem acs, kreisais vaigs zem acs un piere tur, kur deguns beidzas. Lieliski, izskatās, ka es piekopju kādu pagānu rituālu vai vienkārši sekoju līdzi kādai pašizdomātai reliģijai. Vai nav pasakaini.
Un datorgalds. Tikai tagad pamanīju, ka tas izskatās tā, it kā tur būtu sprāgusi kāda īpaši spēcōga pērlīšbumba. Un pēc tam risinājies karš. Viss izsvaidīts, mhm, un ne jau tikai pa gadu vien.
Pasaulīt mīļā, vai šai dienai ir maz kāda cerība?
Vienīgi viens "jauki un smuki" paliek pastāvīgs- ārā skaists laiks, sniegs snieg. Patīkami lūkoties laukā pa logu.

šis ir sestdienas vakars

Pēdas bija aizsnigušas, kad gāju atpakaļ mājās.
Tik skaisti snieg. Jā, un tieši tādēļ man sanāk tik daudz laika veikt tik bezjēdzīgi daudz pierakstu.
Šodien bija lielisks atgadījums vietējā Rimi- atradu kolu bundžiņās. Nekas negaršo tik labi kā kola no bundžiņas. Nu, gandrīz.
Patīkami ieritināties segā, sēžot siltum siltā istabā, blakus labai bērnības un arī tagadnes draudzenei un bezjēdzīgi lūrēt televizora ekrānā. Un gandrīz iemigt. Un pieļaut to, ka biedrs iemieg. Divreiz. Un runāt pilnīgas muļķības, tenkot par notikumiem un dzert tēju. Hei, forši. Tādi klusi, mierīgi un patīkami ziemas vakari. Tā dēļ ir vērts būt mazliet apslimušam.

skaitāmpantiņš sev

MAN PIETIEK AR VISU TO, KAS MAN PIEDER TAGAD.

izgājiens

Skatos uz dīvainām vietām. Šodien viss vietējais rajons izstaigāts. Arī te šis un tas notiek, šis un tas mainās. Sniegs dikti skaisti sniga.
Tagad iekāpu savās mīkstajās, pelēkajās sporta biksēs (jā, oj, kā es tās mīlu, lieliska sajūta) un skan mūzika, par kuru varbūt man vajadzētu kaunēties. Varbut arī ne, tas jau tikai čalis, kam patīk falsts un viņš to neslēpj, nebūt ne. šodien laikam gaidāms kāršu vakars. Un nekas aktīvāks. Jā, neaizmirsīšu arī to, ka esmu diezgan tuvu stadijai, kuru saucu par `līdz nelabumam slims`. Vai nav vienalga, ka pusi nedzirsu, gandrīz neko nesaožu, nespēju iemigt stundām, jo nekādi nespēju paelpot, āra gaiss kairina gan manu kakla, gan deguna gļotādi tik ļoti, ka acis sāk asarot. Man apnika uzskaitīt. Mani labākie draugi ir tējas krūze, papīra dvieļi, salvetes un sega, siltas zeķes. Burvīgi, gandrīz vai ziemas burvība ideāla. Haha, nē, viss jau ir labi, es nesūdzos ne par ko. Smaids.

piektās dienas izskaņa

Ignorēt paliek arvien grūtāk. Gan fiziski, gan morāli. Vai nav nožēlojami šādi sākt kādu no divām iespējamajām nedēļas nogales brīvajām dienām? Aiztaupīšu - ir. Tā, tikai tāpat vien acīs saskrējuši putekļi un mazliet kairina. Vai, vai, nekas vairāk. Es jau neatzīšos, ka raudāju. Lai arī pēc tam palika mazu lietiņ vieglāk- es neatzīšos. Tas nebūtu tas, ko es parasti daru. Pietiek nu par šo, mēs visi zinām, cik traki ir dzīvot ar acīm vaļā.
Vakar, piemēram, biju galvaspilsētā. Dižs ceļojums tagad, kaut kādreiz to veicu līdz pat kādām četrām dienām nedēļā. Tagad sanāca vidēji viena reize mēnesī. Bija bailes, es jau to teicu. Sev, laikam. Ļoti slideni ceļi. Atpakaļceļš bija tik jauks. Gaismiņas, lampiņas, visādas domas galvā. Protams, dīvaini, bet bija jauka sajūta. Liekas, ka es pati būšu piešķīrusi kādu šarmu autobusā braukšanai, tas nemaz nav slikti. Tā lūk. Izpildīju tikai pusi savu plānu, jo pastāvīgi kaut ko turpinu atkal un atkal aizmirst. Tā nu lūk- biju uz Parnasa filmu un Šūplādē. Tīri jauki, interesanti un īpatnēji. Patīkama pārmaiņa. Mazliet gan dīvaina un neveikla, bet patīkama. Un, jā, tagad man ir ļoti laba izpratne par to, ko īstenībā nozīmē teiciens- deguns tek. O, jā. Vēl ir cerība, ka sanāk kaut kādā mistiskā veidā līdz svētdienai tikt uz kādu Jāno Rozi (lata akcijas dēļ) un JYSK, pēc koferīša mazajiem nieciņiem. Cerība vēl deg, vēl kādu pusotru dienu degs. Nezinu kā nu būs.
Var mēģināt tvert, var mēģināt ķert, bet nekā- ķešā iekšā nevar iebāzt iekšā. Tā nu arī lai pagaidām paliek- es jūtu, ka tas tā vajadzīgs. Vai pareizāk sakot, nav vajadzīgs.
Netieku līdzi savām domām, tāpēc te nu pavediens apraujas. Pašlaik.

pasakaina skaņa

Daydream
I fell asleep beneath the flowers
For a couple of hours
On a beautiful day

kuš

Klusums. Tikko karsti, bet patiesībā salst rokas. Pirksti. Uztaisīju piecus pārus auskariņu, tīri jauki.
Pietrūkst ķermeņa siltuma. Nu- neko. Nevienam nav jāzina. Ciešu klusu un trūkstu pa daļiņai kādai pati sev.


+++
Mums ir tēja. Zili zaļā porcelānā. Skaties acīs, never ciet plakstus. Un durvīs nestāvi, tur caurvējam vieta. Vajadzētu izmisumam jaunu vārdu dot.
Zaļā zālē, sūnu ielenkumā, meža vidū es atrodu savu koka celtni, kurā kamīns kuras cauru dienu. Pāris polietenēna maisiņi ar izžāvētu augu kabatā un pāris potenciālās stikla taras skapītī. Live long.

Taibei. Tā lūk.
Acij kāds sarkans plankums iemeties. Nejauki arī pašsajūta jūtas.
Vienīgais, kas mani iepriecinātu (varbūt) ir iepirkšanās, bet šķiet, ka tam arī nebūtu liels efekts. Nē, tas nav vienīgais. Es vēlos vēl ko.

viegli

pārbaude. viens, viens, viens. vadi nesasalst?
šodien sleepover`s. kūl. nē, nu, patiesībā tur gan ir siltāks nekā pie manis, manā otrajā stāvā. daļēji arī tādēļ. hm, baigi dīvaini vispār. nezinu, vai esmu maz pie kāda palikusi skolas nedēļā. nū, tad, kad es arī reāli apmeklēju skolu. tā jau vienmēr tik nedēļas nogales un brīvdienas tā sauktās. bet šodien mācīsimies biobioloģiju. un big bang būs, noteikti būs. varbūt arī mazliet pērļosim. tādi vakari ir jauki. he, pidžammu ballītes (tiesa gan- bez pidžammām) bez vecuma ierobežojuma. jauki, mīlīgi. varbūt tomēr to pidžammu paņemt, lai npsaukums attaisnotu cerības, hehe.
nu lūk. vēl viena darba diena izturēta. šajā nedēļā vēl divas. kaut gan saka jau, ka uz skolu var nedoties. a kas manā vietā mācīsies tekošo vielu un ieskaites rakstīs? ne-ē, es vairs neko negribu iekavēt. cerams tik, ka mikriņa durvis neaizsals atkal. un šoferis nebūs tas trakais. nu, tas, kurš šodien.
čau, čau, svecieni īgnajiem sabiedrisko transportu vadītājiem! ā, un šodien arī tantēm pašvaldības policijas uniformās. (: lai feini iekasējas nauda pēcpusdienas stundās. veiksmi.

pieciviensviens

tagad maziņš iztukšītis. centos, ieliku visu sevi darbā, bet tomēr caur un cauri absurda teoriju nesaprata. pat pasniedzēja ne. teica, ka vienā brīdī pazaudējusi pavedienu. un viņai sāka palikt vēl jo grūtāk, kad uz tāfeles ilustratīvi attēloju, ka ķermeņa masa ir konstants lielums (m=const). Un 1=1. Un cilvēks-> brīva griba. tas jau bija tikai jociņš, maziņš vizuāliņš uzskats. aiziet, smadzenes.
varbūt tomēr ir secinājums, ka vienmēr vari ielikt darbībā sevi vēl vairāk, nekā pats domā. jā, vispār, tas rada jēgu.
bet, lai nu kā- tagad sajūtas, ka robotiņi ēstu manas smadzenes. tādi maziņi. un vēl spļautu ēdamšķīvī. sasodīts! kur gan ir palicis cilvēka individuālisms un sajēga vispār? kur? lielās (pat inimālās!) grupās tas izzūd. kā nebijis. čus. un vairs nav.
jā, nezinu, kāpēc es te cepos. jāatdziest. čččššs.
ēdiens, pāris mīļi seriāli un atslodzīte. tad redzēs, kas tālāk.
vispār- sajūta, ka nāk kaut kāda slimība virsū. bet es ar to neielaidīšos nekādos sakatos. izspiedu jau veselam citronam sulu, tagad tēja karsta, būs jau labi. rollton, tu esi mans. tagad un tūlīt. aiziet, atpūtā. pelnītā.
hm, diez,vai es varētu nogulēt līdz rītam, ja aizietu gulēt ap sešiem? domāju, ka jā. kaut kad senāk bija domas negulēt naktis, bet tagad- ka tik vairāk miega atomus sakasīt spilvenā. čau, sirmie mati, haha. pozitīvi par dzīvi, kā smejies.

..un tu skaties kā apburts

Laternu planēta ir absurds. Es aizstāvu savu hipotēzi ar zinātnisku precizitāti un askēta nesagraujamo aizrautību.
Tāds prieks par padarīto darbu. Viens kārtīgi padarīts darbs atsver piecus pavirši padarītus. Bet, nekas, rīt izdomās, kā tos pārējos četrus piesegt. Vai nav vienalga! Tik jauki, labas lietas uzlabo omu, tu pats sev vari sagādāt sev šādu dāvanu.

Un es jau pasteidzos šai dienai piedēvēt tumšās krāsas svītru. Nekā- iespītēju pati sev. Tas pārsteidz, kāds tevī iekšā slēpjas potenciāls. Aiziet. Nav ko turēt sveci zem pūra.

Un vispār-
"Derīga, jo skaista [planēta]." /Antuāns de Sent-Ekziperī/

zils

Auksts ārā. Iztīrīts. Labprāt ko uztaisītu. Kaut ko no nekā. Tāpat vien. Prieka pēc.
Bet vēl jo labprātāk atliktu darbus uz vēlāku laiku. Un vēl šo to. Lai nu kā. Atpūstos.
Nekas saprātīgs nav spējīgs iznākt laukā. Šodien.

istabā peļķe

+++

šeit ir silts un sauss. ko vēl vairāk var gribēt. tas nav stils, tā ir vienīgā iespēja pierādīt pašam sev, ka neesi izžuvusi peļķe. nepatīkot cilvēki. nē, tos mīl, tikai apslēpti. tik apslēpti, lai tikai paši tuvākie saredzētu. un arī ne vienmēr. vai varbūt tāpēc, ka gana jau ārdīts mazdārziņš. ar vienu nezāli pietiek, ar vienu vienīgu. bet tagad uzmanīgi.
tikai skice, pat ne projekts. ne mazs, ne liels. noteikti neregulāras formas. patīkams, jo izstaro enerģiju pats. ražo sev, lai pietiek. dažreiz plūsma apraujas uz brīdi, dažreiz pāri paliek vēl. bet mūžīgi- zebra. likums. melns- balts- melns- balts.. un tā vienmēr, neizbēgami.
paldies saki mīļajiem, novērtē, paldies saki tiem, kas saucami par draugiem un tiem, kas tevi pašu tā dēvē, apzinoties, ko saka. kas vēl labāks var būt.


"Yesterday is history, tomorrow is a mystery, but today is a gift, that's why it is called present." Rindas. No kā? Haha, no KungFu Pandas. Vai nav vienalga, man patīk. Kādēļ gan necitēt multfilmu varoņus. Starp citu, to teica Skolotājs. Un drīz pēc tam viņš, man šķiet, pārvērtās baltrozā persiku ziedos, kurus pāri kraujai aizpūta vējš.

nav pie vienas vietas

Viss. Punkts. Es tam visam esmu par vecu. Man tomēr interesē, vai ir gulta, kur gulēt naktī un vai tur negulēs vēl septiņi cilvēki, kuriem tu tik tikko esi paspējis uzmest aci. Bezatbildība neparādās arī pēc ķīmisku un dabīgu vielu lietošanas. Nesamērības arī nekādi neiet manī iekšā. Kaut kas tur. Nezinu- siena? Esmu par vecu? Lai nu tā būtu, bet prieks, ka neesmu šodienas jaunatnes spogulis. Tad es sevi nevarētu ciest. Tas patiesībā ir skumji. Drūmi.
Lai nu kā- šis un tas ir jauki, bet šis un tas nē. Dīvaina parādībā ir saprāts. Dažiem laikam jāpielieto laužņi, lai līdz tram tiktu, bet dažiem vajadzīgs liels daudzums ar tiem, lai tās durvis aizdarītu.
Smieklīgi vispār te izklausās. Spriedelēju un pietam ar gramatikas kļūdām. Bet prieks tomēr par atsevišķām reakcijām apkārt un tepat, iekšā.

Tik un tā- šī nedēļas nogale par traku man. Sākums- šausmas, taču beigas tomēr mierīgas, tīri ciešāmas. Hei, nav ko sūdzēties, es varētu būt arī būt atslēgusies bezsamaņā zem kāda tilta vai ceļa malā. Ha, stulbs joks.

Jāsacep maize. Atslodzei un priekam.

Sveiciens saprātam- paldies, vecīt, tu esi īsts draugs, nekad nepamet nelaimē.

spied vislielāko pogu

Rozā un pūkains. Rīt tiks apgleznots. Dāvaniņa maza, platām biksēm. Tik jauki. Prieki, prieki.
Darbi puslīdz apdarīti. Džeimss vēl nevar iet, es neļauju. Haha.
Jauki, vakar gulēt ap pusdeviņiem, šodien jūtos kā cilvēks! Tas stradā, labs miegs ir tik patīkams.
Tagad acis ir vaļā, redzu kā ir. Apradu ar patiesību. Tiaki četri mēneši un acis ir vaļā. He, manās acīs, manās ausīs. čuš. Pelni izbārstīti.
Bet tā jau viss ir priecīgi.
Šodien nav ko darīt, kamēr seriāli velkas (nē!, es tos nezogu no interneta) jāiztaisno mati. Tā, prieka pēc.

Es uzaicinu tevi! Ejam uz kino, mazo draudziņ !

tratatā

Bija nepārvarama vēlme iet gulēt pēcpusdienā. Un tagad, ko, pie velna, es daru tagad? Skatos ento seriāla sēriju, ķibinos ap nieciņiem, ko šodien saņēmu (laba, laba tā paciņa no Nīderlandes, ko suns izdomāja pakošļāt). Hei, hei, laiks iet gulēt. Kopā ar Encore, kā jau ierasts. Skaņās ietinos un iemiegu.
Vai, rīt skolā bildēšanās, jāsatīra seja un pārējais. Haha. Stulbs (joks?). Jāsamazgā mati un jāliekas uz auss. Jāmēģina būs iztaisnot mati arī, pa retai reizei jau der. Zinu, ka neizdosies, tie nepadodas, nē, nekad!
Labu nakti saka zvaigznes, labu nakti saka mēness.. Tram tram tram.

Zebra, zebra, zebra! Uzmanies, zebra!

šis ir tikai matareāls (13.01.)

vakar attīstība trijos ātrāk dalās gēni nē nē nekad pierakstiet bet mūžīgi drebēs vakar atkal trepes apledo tieši tur zinātnē posmi vecās avīzes zilā gaisa plauktā pēcpusdienā garums teorija dažādi lūk tur cik gari DALĀS tie trīs divi viens informācija lidinās identiska zilaļģe mātšūna vai tad tas varbūt reklāma lieki vārdi skujās karājas džinkst tavās ausīs sasodīts kalni visur kur gaiss vai baktērijas? atrodas viens viens rajons ja skaitītu sauc līdzi kā veidota kodolā zvaigzne kas r mājas tās virzās kā aiz knaģīšiem trīsreiz dienā neteikšu kur sliktu vārdu kē'dite noformējas lūk vijas sadalās klausies vēja vārdos bet nav smuki vienalga tagad tā visu pierakstiet mužu nav vienādas trusim augi 44 iedvesma pienene kur tu ej zaļos dūmos pāri trīs teikumos pirmais prom uz poliem ātri zini izveidojas 46 un 2n varbūt sarežģīti tādas pašas vielas lūdzu notiek tā tā lūk re aizmirsti par sāpēm kvadrātā pārveidotām normāls turas klāt tā lūk viņā visādas figūras atdalās trīs līnijas sārti pleķi tas nav skaistums trīs punkti vienā tikai pasākums ļoti pulksteni zāle parkā jā labi ūdens plūst un pārklājas grāmatā lapas pāri vārdi dusmīgi plūst baltas ripiņas gribētu viens skaidrāk miegs lauks nevajag labāk turēt augšā turēties lejā tikt turētam mazais hei mazliet kur taka atskabarga laikam briesmīga turpnāk ar cepuri izslēdz skaņas avotu rokās iespējas mīļš trīsdesmitnieks smiekli ko vairs negaidi skatoties bizness kad nav šķēršļu nonievāts ir vēlreiz pamati balss tiesībām lūgtum par mācību nespēja elpot simpātijas runā skatoties vējlodziņā mazs lūgums lakatā siets sniegā lietū un nevar iekļauties jo krēsls krēslā ir jautājumi miglains skraidīt skraida abi logā nav vainīgi tik tādēļ flomasters līp pie ādas atkal kad nezini kas tas ir veikts iespēja izlaisti mērkaķi koalas zemāk būris sveiks svešiniek tā to saprast

protams

Mazi nieciņi. Bet nekas jauns. Tikai prieka pilna sestdiena. Cik patiesībā patiesa ir Zabras teorija. Prieks un smaids par cilvēkiem, kas grib manā dzīvē uzkavēties. Smaids ir atgriezenisks! Un pats izraisa sevi.

tā gan

Tad nu tas būtu noskaidrots.

uz priekšu priekšgaitā

Es gūstu enerģiju strādājot?
Un pēc tam, kad darbu aptrūkstas es vienkārši nolūstu.
Vai arī nestrādāju neko un ritu uz priekšu pēc inerces.

Baigi interesanti, prāts laikam cepas, par daudz šodienai informācijas.

Tā gadās. (ja ekskrements iesprūst ventilatorā) - rest in peace, Kurt!

diena trīs pa desmit

Tā. Laiks ir. Tas noteikti pastāv. (Bet sestajā dimensijā laiks esot trīsdimensionāls.)
Stundās rit stundas. Cītīgi strādājam, savas nākotnes labā, kā smejies. Šodien tapa neliels (četru lapiņu garš) dada.
Rīt nekāda lētā kino diena nesanāks. Nav kas ņem pie rokas un vispār (pirmkārt)- jāmācās, jālasa Bela "Būris". Un tad jāraksturo Bērzs. Un jātaisa pašai savs būris. Būs jārunā. Žēl, ka fotogrāfiju vairs nesanāk laika izprintēt. Jādomā kas cits. Jātaisa būris no šokolādes un lietussarga (stulbs joks).
Vēlāk varbūt to dadu iemetīšu, uztaisīšu lasāmu.
Ā! Un vēl- rīt sporta laikā jāuzraksta par vecpilsētu. Varētu būt noderīgi. Un neiznu, vai maz vajag adīt to šalli, sazin kas nu būs. Nebūs.

Muļķīga darbu atskaite, bet pašlaik manā galvā citām lietām vietas maz. Ā, nē, vēl mazliet ir tomēr gan. Stulbiem inside jokiem. Inside gribējās ielikt slīprakstā, bet nelikšu.

Meži zaļi smaržo. Jūra smaržo. Ziemas gaiss smaržo, jā gan!

Un Major Lazer skan, tagad man patīk. Tie lāzeri dedzina, un biedē!

slum dog astrophysicist

baigi labi. nemaz nav slikti. kafija dara brīnumus.
daudzi darbiņi rindā sietas. tā, tā.
ceturtdien lētā kino diena. jādodas būs, tas kuģis vēl nav aizpeldējis. kā aņets teica- dod mazajam puikam piedzīvojumu. vienalga. kāpēc ne. feins cilvēks tomēr.

emt

Viens, viens, viens, viens. Nogurums ir liels. Bet citāds, tāds nejauks. Tik vien kā skolā kārtīgi būts, izstaigāta sen neredzētā pilsēta, paķimerēti nieciņi un pagatavota krēmzupa. Un viss! Spēka vairāk neatliek nekam.
Mazliet dīvaini, mazliet skumji.
Es varbūt saku to pēdējo reizi- es mīlu tevi. Ak.

ceļojuma pielīmes

Nu lūk. Un atpakaļ. Tā nu tās dienas paskrien.
Šeit, atpakaļ, mājās, ir diezgan dīvaini.
Redzēs, kā būs.

Bet kā bija?
Man nav ko teikt, nav ko vēstīt. Varu tikai savās domās ielaist tevi, galvā; pastāstīt nemāku. Tūkstošiem krāsu, gaismu, elpu un zaļu nieciņu. Tas bija lieliski.
Jauki nostrādātas dienas, fiziskā atpūtas nometne, haha, kā smejies. Dienas režīms ir lieta, kas man tīri labi varētu noderēt. Kāpēc gan ne? Tas ir feini. Neatliek laika tam, kam to nevajag atlicināt. Jā, arī cilvēkiem. Jā, arī tas pietrūkt mēdz. Bet nu- neko. "Lai jums viemēr kaut kas pietrūkst"- tie bija labākie vārdi, ko esmu dzirdējusi no mācītāja mutes. Tādu nav daudz. Neesmu spējīga klausīties, lai vai kā.
Jā, domino vakari, lieliska ieleja, gaiss, pasaulīt mīļā, tavas mājas ir manī. Viss bija. (Es sevi mierinu ar to, kam nav lemts notikt.)

Tava balss tik harmoniska un nes mieru. Patīkami. Sveiks, sveiks, laiks!

aus

baigi feini, te. ir austrija. CITA PASAULE. hell yea.
te nav garumziimes un man iisti nav speeka. ne staigaat vairs, ne rakstiit. taa, luuk.
pirmaa diena kalnaa garaam, feins!

time is a tricky thing.