tarba

Pamostos- sausa sejas āda, zili acu kaktiņi. Pat maisiņus es neesmu spējīga kārtīgi uzaudzēt pa vienu nakti. Salabotais elektronikas gabals (pārsteigums, pārsteigums!) patiesībā nemaz nav salabots. Neturpinot šo burvīgo tēmu "KāpēcVissVienmērSaietGrīstēĪsiPirmsIzbraukšanas?", es pievērsīšu šīs lapas skatienu uz ko pozitīvāku. Ak, pareizi, uz ko gan es gribēju..?
Skan simts astoņdesmito hiti, tā toreiz gan bija mūzika. Pasaulīt, kam gan tu tik ātri pagriez citu vaigu? Lūk, viņa ir laukā no Tv. ielas. Tas ir tik priecīgi. Šovakar varbūt taisīsim balli ("Kas sagaida jauno gadu smuks,tas visu gadu tāds paliek" (to es tikko pati izdomāju)) ar smukām drēbēm, smukām kurpēm un tā vispār pa šiko, haha. Divatā, vai es jau pieminēju? Nē? Nu, taisīsim balli divatā. Varbūt arī viņas māsa būs mājās. Varbūt māte. Tad jau vesela banda, ko, ne? Baigi smieklīgi, bet dažreiz nemaz nevajag pilnu loku puspazīstamu paziņu un pilnu māju ar pudelēm, ko sanesuši cilvēki, kurus tu redzi pirmo reizi un ceri, ka tā arī paliks vienīgā reize, kad liecies gultā ar izskatīgu, tikai manāmi appīpējušos vīriešu kārtas pārstāvi, kurš, neskatoties uz jaukumu, ir tikai puisēns, mazs un .. Bļin, aizgāja netēmā. Doma tāda: maz draugu nemaz nav slikti. (Vēl mazāk draugu gan jau ir sāpīgi piektdienu un sestdienu vakaros, ai!)
Es taču nomiršu, ja būs jābrauc tie kilomerti līdz Austrijai (un pēc tam pieskaitam vēl septiņas naktis tur (un arī dienas tikpat),un vēl atpakaļceļu!) bez mūzikas ausīs. Es nomiršu. Nu, ja nu man izdotos izdzīvot, man noteikti būtu trauma, kas ilgi nepārietu. Kādus mēnešus trīs līdz četrus.
Ak, jā, vakar Šerloku Holmsu skatīju sejā uz lielā ekrāna. Baigi interesantie cilvēki vakar, pilna Rīga. Un filma- naudiņa tīri labi ieguldīta. Sajūta kā vecajos, labajos laikos, pirmoreiz skatoties Bezgalīgo Stāstu. Īstenībā viņi klaji melo- stāsts taču beidzas pēc aptuveni divām stundām (ja neieskaita reklāmu dāsnās, uzspiestās acu atpūtas pauzes).
Jūtu, ka aizkavējos šeit ar pilnīgām muļķībām- jāiet turpināt meklēt pazudušās lietas, lai krāmētu tālāk somu. Adios for now (man kauns, es pat nezinu, kapēc tā muldu).

dūja zaļa pie manas sirds.

Paldies, pasta balodi no Liepājas, tu man atnesi zaļu miera dūju! Es to mīlu, jau tagad zinu. Jāķer līdzi, ceļa somā iekšā, pirmais lidojums tai kalnos būs.
Glābju azotē visas labās lietas. Pretvējš ir tikai ilūzija, skūpsti patiesībā tajā lido. Akmeni nemet pat tad, ja zini, ka daudzi piedod. Guli mierīgi, rīt jauna diena un tai sekos nebeidzamas nākamās. Patība un esība tagadnē- nav neka svarīgāka.
Šķēršļu nav, patiesībā pilnīgi viss ir prātā. Esošais un neesošais arīdzan. Ārā līst? Tas ir prāts, kas pilina lejup lāses. Padomā, ko viņš ar to tev grib teikt- rīt būs labāka diena? Drīz būs saule? Lasi grāmatu, ir tam laiks? Aizdedz sveci? Atceries draugu? Domā, tiec tam līdzi, tiec līdzi savam līdzsvaram.

tas nekas!

Jā. Džozefs Mērfijs mājās šodien, ceļā šodien. Feins onkulis, lasās ērti, patīkami. Jū nōu.
Iesildīta sezona Milzkalnē, baigi forši, liels prieks tika smelts. Un fiziska enerģija atdota, taču pieņemta garīgā.
Tagad esot gaidāms jaunais gads. Gribas to ieturēt ar viņu, bēniņos.
Man liekas, ka alfabēta pirmās puses burtu īpašnieki ir vairāk par otrās puses pārstāvjiem. Vai vismaz man zināmo cilvēku saraksts.

Kurš atklāja zvaigzni? Kurš? Visi smaida, visiem kājas siltas.

sapnis, vakarnaktī

Tu biji manā sapnī. Es negribēju pamosties, neparko. Jo nomoda pasaulē tas nenotiek. Tu nestrādā manos bēniņos. Nedrīskt pieskarties taviem matiem. Un neļauj man apgulties blakus. Es neatceros, vai sapnī sajutu, bet tur noteikti bija jābūt vienai sajūtai- siltumam. Un tev pateicu tās lietas, kādas tās ir. Dīvaini, jo es domāju par tieši tevi pirms iemigšanas. Haha, mazs smiekliņš, patīkami.

pārvērtību virkne

Man nav spēka.







+++

Lieli, mazi un vidēji augoši zari vijas ap rokām, ap vidukli. Daži apvijuši kājas. Tie līgani šūpo līdzi vējam.
Uz bruģa nokrīt lāse rasas no trešā stāva palodzes puķu poda. Mazi, apaļi gredzentiņi sakrituši notekcaurulēs. Priecīgi dungo garāmgājējs tikko dzirdēto bāra letes glāžu celšanas un likšanas melodiju. Dzied līdzi arī bruģis. Garāmgājējs apstājas un kļūst par blakusstāvētāju. Viņš pietupjas un pieliek ausi pie bruģa. Viņš noguļas, neatlaidis ausi no zemes. Blakusstāvētājs pārvēršas par pie-kājām-gulētāju un dzied kopā ar bruģi. Un notrauš ik pa laikam no sevis pelnus.
Kalēju ielas bruģis dzied.

purr purr

Tāpat- vienā gabalā- jau diena nespēj paiet.
Šodien iepriecināju sevi ar dāvanu. Teiksim, ka Ziemassvētkos. Esmu iemīlējusies tajās kurpēs. Jau tagad.
Šodiena atzīmējama kā sekmīgi ritoša. Un mazliet arī produktīva. Palīdzēju ar foto jautājumu, neko daudz, bet tomēr. Tīri interesanta sajūta.
Lai nu kā. Enchanted bunny. (Haha.)
Āā- lieliski- šodien netiku uz HH Gada balvu. Ellē nē, neviens nebija spējīgs doties.

Soft kitty,
warm kitty,
little ball of fur,
happy kitty,
sleepy kitty,
purr, purr, purr.

(The Big Bang Theory, visu pēc kārtas, atkal un atkal)

Ā. Vakar noskatījos Paranormal Activity. Šausmīgi tāpēc, ka iespējams patiesi, tā stāsta Holivuda.

nedēļa

Vedīšu danci ar prieku ar koku. Ja veiksies.
Bet kam tad veicas? Un kamdēļ gan uzdot jautājumu.
Jāorganizē savs laiks ar grāmatām. Varbūt pat rītdien. Jāstrādā ar zaļo grāmatiņu. Burtnīcu arī jāpamodina. Sen nav kustināta. Pēdējā laikā tikai dada mazliet iekāpusi tās lappusēs.
Amerikāņi, neskatoties uz savas nācijas satriecošo jaunību (varbūt pat esamību autiņos) un izcelsmi, ir diezgan daudz paveikuši. Kopumā. Vismaz populārajās jomās, kuras ir saistītas ar jelkāda veida krāsu, burtu, bildīšu (kustīgu vai nekustīgu). Tā es domāju. Bet vēl neesmu izdomājusi līdz galam, lai nu kā.
Kārtējā glāze kōlas un Paranormal Activity turpina slīdināt kadrus manā monitorā. Gribas dūmu, gribas dūmu, sasodīti gribas dūmu.
(Šodien vairs nav svētku sajūtas, nē-ē.)

Vēl atlikusi Nedēļa (!) līdz dodamies uz Balto Paradīzi (Badgašteina). Ellē, jā!

pēcpusdiena

sen nav bijis, tad lai iet viens

+++

vakar, divos pēcpusdienā sākās pēcpusdiena. pati savu sākumu meklēdāma, tā staigāja pa vecrīgas ielām ar salmu cepuri galvā un atdzisušu rīta kafijas krūzi rokās. kafijai bija sākums- kafijas pupiņa. krūzei- māls. bet kur bija pēcpusdienas sākums? pēc-rīts? pēc-dienasvidus? pēc-kas?
pēcdusdiena pulkstens septiņpadsimtos padevās, jo sākās pievakare.

es Par

Jāapņemas sakārtot savi darbi. Vienreiz un par visām reizēm. Lai nemētājas apkārt mapju mapēs. Katra savā mājas klimata joslā.
Bet būs baigais darbs. Jāizdomā tik- līdz datumam 01.01. vai pēc 10.01., jā.

nn

Negaidot neko ir visjaukāk.

Šodien bija liela, liela iedvesma. Satiku Draugu, cilvēku, kuru es tā varu saukt un man nenosirmos neviens mats uz galvas. Es teikšu, ka tas bija ellīgi jauki un patīkami.

Lai silts prieks tiek ieliets sirsniņās. No jūsu pašu rokas.

She's The One.

23 un vēl 8

Divdesmit trešais.
Hei- viņa ir mājās uz Ziemassvētku vakaru. Rīt, vienpadsmitos, pie viņas. Ļoti ilgojos. Draugi vienmēr pietrūkst. (spēcīgs vārds, vai ne)
Šodien iepirktas dāvaniņas, maziņas, maziņas. Rīt saiņošanas un apstrādāšnas laiks un darbs priekšā. Šodien vairs nav spēka. Izcepti 2 kg piparu kūku mīklas. Sasodīts, kā tie konditori to panes. Es jau pēc šāda daudzuma nespēju nejust nogurumu, kas pa visām vīlēm lec ārā no manis. Mugura arī jau manāmi sagurst. Labi, ka Mā bija palīgs, citādi vēl tagad ceptos. Eh.
Ak, jā, pēdējā laikā atmodies vecais, vecais hobijs (baigi stulbs vārds) - veidot auskarus. Priekš pašai, ko nu tur vēl vairāk. Feini tā. Man patīkami. Un vēl jauki, ka kādam prieks par maniem darinājumiem. Lepni, ja kāds tos nēsā. Bet tas tik tā, priekam, priekam vien.
Jūtu, ka šonakt būs labs miegs.

Atlikušas 8 dienas līdz izbraukšanai. TIKAI! (smaids)

blam

Baigi interesants laiks. Latvija naktīs ir ļoti skaista. Latvijas ceļi. Ziemas naktis, kas sākas ļoti agri.
Mīļais Laiks, zini, varbūt tavs draugs nav Domāšana. Laiks, tu esi sakarīgs čalis. Daudz ko feinu mēdz darīt. Bet ar Domāšanu gan vairs nerunā. Viņa tevi slikti ietekmē.

Ellē, dabūju Ziemassvētkos to, ko gribēju (LAIKAM). Tagad arī citiem jāiedāvina tas, ko viņi kāro.

alternatīvā medicīna

Iededzu svecīti par visiem tiem labajiem laikiem, kas bijuši. Par svētkiem. Jā, tādi bijuši un iepriekš nav pamanīti. Tā gan.
Ceru, ka tev tur, kaut kur iet labi.
Jo man iet labi. Man ir labs laiks.
Tagad, iespējams.

Katram kādam īpašu dāvanu. Cukurvati. Siltas tējas pildītu krūzi. Kraukšķīgu, brūni zeltainu piparkūku.

drīz finišs

Darbu pēdējie metri. "Viss vienmēr" tomēr "nav kārtībā".
Jāiet tālāk laiks ievadīt dziļāk mežā. Jāatrod vēl vairāk koku, ap kuriem pieri sasist.
Stulbi jau tā teikt, kā jau visi saka, bet nākamajā gadā vajadzētu iemācīties kontrolēt savu slinkumu. Jebkā. Ar jebkādiem līdzekļiem. Citādi tas turpinās traucēt man pašai izdzīvot šajā laikmetā. Sasodīts, cik stulbi tas izklausās, labāk nemaz pati nepārlasīšu.

veikals

Veikalā satiku nesatiktos cilvēkus, pasveicināju nesveicinātos un runāju ar tiem, kuriem nerunāju.
Gāju pa aleju un nācās pārkāpt pāri krēslam, lai tiktu pie savas kliju brokastu kārbas. Pamanīju interesantu kustību uz pulkstens trijiem. Tā kustējās tālāk. Es tāpat. Es atskatījos. Kustīgais objekts tāpat.
Aiziet, aiziet- mums tur ir jāaiziet!

pirmdiena tā ir

Smaids par veikalā redzēto, pat ne satikto, paziņu, pat ne paziņu.
Mazliet viegla darba diena. Tīri tā neko.
Ei, ārā taču sniegs un mīnusos. Mazliet pasakaini.
Pusmēnesis vēl tik atlicis, mm.
Rīt būs grūtāka diena, uz šīs priecīgās nots arī čušs.

n-nogale

Daudz darba pēdējā laikā. Nogurums. Bet vēl tikai nedēļa šādi sablīvēta jāiztur. Un tad- prieks par oficiālām brīvdienām un baltās paradīzes (Austrijas) apmeklējums. Mm.
Nedēļas nogale interesanta, pat ļoti forša.
Vēl, protams, jāmācās. Bet to es cenšos novilcināt.
Vakar sevi palutināju ar maziem prieciņiem- grauzdētas mandeles, žāvētas dzērvenes, baltā šokolāde.. Eh. Šādi pat varētu pierast dzīvot. Tā, viens pats.

jā

Baigi daudz darba, daru arī, sasodīts. Spēka vēl pietiek. Ar atjauninājumiem, jo spēku flows ir nevienmērīgs. Jāsameklē kāds, kas par to tā vairāk zin`. Ha, bļin, rīt uz Gustiņu netieku, jo nav kas brauc. Citādi tumšā vakarā netieku mājā, ne velna.
Ā, statistikai- šodien 4 darbi. Nezinu gan cik sekmīgi padarīti. A bet cerība ir, varbūt mazs Ziemassvētku brīnumiņš man tā liesmiņa iedegusies un trīsuļo.
Sestdien ļoti labi derētu #7, lai atpūstos pelnīti prāts. Lūdzu, izdodies.
ā, šodien redzēju, kā mēģina man omu sabojāt liktenis, ja tā to sauc. Tā jau vienmēr. Pārāk labi vēl neizdevās, bet laiks jau tak vēl ir.
Rīt grūta diena arīdzan. Centīšos būt prāta lielākajā procentā un došos darbos.
Neredzu rītdienu vēl, šodiena vēl nav beigusies.

deli

The Big Bang Theory. Kādas deviņas sērijas jau. Baigi gribas sieru visu laiku. Deizgan liela pele, ne. Augšstāvā stāv vēl kola, tas ir labais. Morfoloģija ķipa. Daru neko, rādās, ka pagaidām tas strādā. Kādam laikam derēs, kā smejies. Haha. Smejies.

atkal 0 diena

Klausos skatītāju smieklos. Nakti negulēju. Varbūt kopumā kādas divas stundas. Sapņoju par īsziņu, kuru labprāt saņemtu nomodā. Par sliedēm un bunkuru. Tas bija dīvains veids, kā aprakstīt to. Lai nu kā. Man arī sašāva kāju. Un pie vilcienu stacijas bija jūra vai arī milzīgs ezers, kurā bija daudzi sēkļi un liels vējš. Un netālu no mazturīgo ļaužu mājas bija koka gultas, kas vēl smaržoja pēc svaiga koka. Un vēl liela istaba, kur gulēja vairāki pāri cilvēku. Arī es un nepazīstams cilvēks, kurš likās kaut kādā ziņā tomēr pazīstams, kā salikums no vairākiem zināmiem cilvēkveidīgajiem. Mēģinu sasprindzināt to vielu, kurā glabājas sapņa atmiņas un salasīt vēl ko.
Nē, laikam nebūs. Traki.

fwd

Lai nu kā. "Vienmēr" ir ļoti ilgs laiks. Nezinu, vai to vēl varu tev uzticēt. Nedomāju vis. Jāpamet vecās bedres un jārok jaunas. Nekas cits nav iespējams nu vairs. Jāmet pie malas visas sajūtas, kas žņaudz ciet, visas drātis, kas rīvē delnas, visas naglas, kas sadzītas pēdās. Pie velna visu, kas bijis. Jo pagātnes nav.

diena viens jau kuro nedēļu

Pagājusi nogale, jauna nedēļa sākas. Sākas šodien, ar pirmdienu. Īpatnēji atpūtos Ķegumā, bija forši, ko citu teikt. Jauka, jauka, varen jauka tā atmosfēra. Un bērnības draugi dažreiz nekur nemaz tik tālu nepazūd. Tā lūk.
Jādarina adventes vainags, būtu jau drīz pēdējais laiks, tas tiesa.
Vēdera graizes piemeklēja mani vakar un atrod mani arī šodien. Par laimi, šodien kuņģa saturs turas tam paredzētajā vietā.
Par dažiem cilvēkiem, ko mēdzu dēvēt par draugiem man rodas aizdomas. Vai šo titulu vēl tie spēj noturēt. Varbūt vienkārši vajadzīgs atelpas brīdis no saspringti regulārām tikšanās reizēm. Haha, cik viss ir vienāds, es stāstu un klausītājs piekrīt, brīnās, kā tad tā- arī viņam viss ļoti līdzīgs izvērties. Taču vienalga- laiks rādīs. Tam rokās nu es pašlaik esmu ielikusi savu dzīvi, lai rāda, ko māk. Lai sakārto manus plauktiņus. Jo domāju, ka būs interesanti paskatīties. Un- ja tam nekas neizdosies- es ņemšu savās rokās un darīšu uz labu laimi- jo patiesi es nezinu Kā ir pareizi darīt. Tas nu tā kā būtu jau noskaidrots.
Dažreiz dienas kopē cita citu, nu kam tas vajadzīgs, viņas pašas maz saprot, ko dara?

vilciens atiet 16:28

Dienas rit un mainās lietas. Kāds brīnums. Man patīk un es šodien braucu vilcienā. Lasīju arīdzan. Un sāku savu rokdarbu (auskari, rokassprādzes) pulciņu, kurā ir pagaidām tikai divi cilvēki, bet otrais par to vēl nekā nezina.
Sāp, sasodīts. Grauž kaklā, tāds kā kamols, un vēl skrāpē kāds kā ar drātīm sirdi. Ceru, ka līdz dvēselei netiks. Jāsargā.

neklausies

Es atzīstu savu problēmu- es nespēju dzīvot bez DH. Ellē jā.
Šodien es iešu lasīt augšā. Ātrāk, tas ir, puslīdz laicīgi. Mhm, es apsolos pati sev.
Kola- jā, es esmu atkarīga arī no tās. Nežēlīgi fantastiska dzira.

Ha, bet draugi. Ir tādi. Bet kā viņus atpazīt? Kā izmeklēt viņus pūlī? Kā nepaskriet garām? Nav man ne jausmas. Domāju, ka man tas būtu kaut kur jāizlasa, jāiemācās, jāiemācās viņus atpazīt. Nedomāju, ka tagad man tas īpaši labi nepadodas. Tie, kuri iezīmēti ar sarkanu krustu uz pieres? Tie, kam uz kabatas lakatiņa rakstīts "neveiksminieks"? "Iesper man" uz muguras? Nesaprotu, par ko pati runāju. Nav viegli, tā vienkārši.

Laikam rīt būs jāpiestāj manā mīļajā kūku bodē. Un tad varbūt arī kas darāms, pārmaiņas kārtā.
Vai arī vienkārši Ļeņingrada, atkal.

šeit te

Vika pasakas. Un Melnie suņi. Džima Kerija filmu maratons. Un vēl otrreiz 2012. Nebija tik labi vairs, sasodīts. Vilcienos braukt ir jauki, tas man patīk. Jāatrod kāds, pie kura braukt labi tālu tikai. Jāpaņem pudiņš un podiņš ar tēju. Tā diena nāk, starp citu. Savienosimies kopīgā krūzes pacelšanā par labajiem laikiem, kas pienāks .. Ei, kāpēc neviens neceļ.. ? Nu, labi.
Dažas lietas cilvēki nedara labi.

pudiņš

Pārāk slinka, lai kāptu augšā un otro stāvu un lasītu. Tad nu gan.
Rīt prasās pēc kādas filmas uz liela ekrāna. Jā, varbūt. Tad jau redzēs.
Nopirku baigi garšīgo sieru Iki.

Pagrabā dzīvo žurkas parasti, bet pie manis viena tāda jau otro ziemu dzīvo otrajā stāvā, blakus istabā. Ironiski. Varbūt viņai patīk svaigais gaiss un vakara dūmakas. Bet varbūt tā klusībā sagrauž visus izmestos izsmēķus.

Dažas vērtības nemainās, piemēram, pudiņš.
Sasodīts, ko var beztēmā muldēt.

pagāja

Vesela diena kā pāgatnes atelpa. Kā pagātnes otrā elpa? Vai nav vienalga- bija vareni patīkami.

Tagad līst kā vasaras saulgriežos. Laiks ārā nepateicīgs pēc velna. Labi noder sveces, mandarīni un grāmata. Protams, arī silta sega, jo pašam ar savu ķermeņa siltumu tā nabadzīgi šad nu tad mēdz palikt. Bet tas savā ziņā rada tādu jo īpašu omulību un padara atmosfēru ziemas vakariem līdzīgu jau četros pēc pusdienā.