neklausies

Es atzīstu savu problēmu- es nespēju dzīvot bez DH. Ellē jā.
Šodien es iešu lasīt augšā. Ātrāk, tas ir, puslīdz laicīgi. Mhm, es apsolos pati sev.
Kola- jā, es esmu atkarīga arī no tās. Nežēlīgi fantastiska dzira.

Ha, bet draugi. Ir tādi. Bet kā viņus atpazīt? Kā izmeklēt viņus pūlī? Kā nepaskriet garām? Nav man ne jausmas. Domāju, ka man tas būtu kaut kur jāizlasa, jāiemācās, jāiemācās viņus atpazīt. Nedomāju, ka tagad man tas īpaši labi nepadodas. Tie, kuri iezīmēti ar sarkanu krustu uz pieres? Tie, kam uz kabatas lakatiņa rakstīts "neveiksminieks"? "Iesper man" uz muguras? Nesaprotu, par ko pati runāju. Nav viegli, tā vienkārši.

Laikam rīt būs jāpiestāj manā mīļajā kūku bodē. Un tad varbūt arī kas darāms, pārmaiņas kārtā.
Vai arī vienkārši Ļeņingrada, atkal.