sasodīts!

Prieks, sasodīts!, prieks.
Saule riet jau, tas nekas.
Siltums, siltums, dvesma, Ir!

Es redzu zilas debesis aiz mākoņiem, ja ļoti izveicīgi pielietoju iztēli, tur aiz mākoņiem ir saule. Sasodīts, jauns gadsimts sācies, es jūtu; sācies. Cipari nespēlē lomu, ir jauns gadu simtenis pats ar savām lomām.

Es pakratu savu kabatu un dzirdu tajā naglas džinkstam. Pareizi, tur vēl vakardiena paslēpusies. Tur, pie baznīcas tupot, salasīju puķu dobēs naglas izmētātās. Ieslidinu roku otrā kabatā. Jā, sēra kociņi vēl vietā. Grab ar visu kastīti, sit savus mazos ķermenīšus pret koka kārbiņu, sauc mani, aicina mani, grab ar visu kabatu. Sauc līdz kā gājputni, kas patiesībā nekur neiet; jau aizlidojuši, vismaz pie sava loga es tos vairs nemanu aicinošiem skatieniem un gaidošiem knābjiem. Joporojām domāju par sezonu, kas atgriežas, joporojām redzu, sasodīts, redzu!
Savus acu plakstiņus balstu uz sērkociņiem un nostiprinu naglām.

Rīts.

Hei, paskaties, kāds rīts. Ar vakarējo nav salīdzināms. Saule nespīd, kā pastarajā dienā un tā. Forši. Acis laikam ir aizpampušas, noteikti šodien būs jāguļ vēl pa dienu. Varbūt arī nav aizpampušas, bet es to tikai sajūtu. Ko vakar- lasīju, lasīju, [..], jā. Īpatnēji.

+++

Au, galva. Sāpīgi pret sieniņām sitas mazas bitītes, cenšas izkļūt. Dzeļoņi strādā viņu labā. Manas sieniņas tiek pamatīgi kairinātas.

P ar asti

Es iesviedu vairāk kā pusi savu pusdienas makaronu izlietnē. Netīšām.


Pavisam parasta ziņa, pavisam parastas pusdienas pavisam parastā dienā. (Es tikai paspēlējos ar slīpņa rakstu, nekas vairāk.)

+++

Ja godīgi, ja tā pavisam godīgi- atceros viņa sašūtās kurpes. Tikai pēc tam tumsnējo, eksotisko, maigo sejas ādu, rokas. Šādā gadalaikā šādos platuma grādos neierasts viesis. Pilnīgās, spilvena mīkstuma lūpas, ovālie sejas vaibsti un smaids kā no mūzikas klipiem. Dziedāšana ausī, tagad vecām dziesmām jauna liesma aizdegta. Nedomāju, ka kādam citam tas vēl būtu jāzina tālāk vai sīkāk, jau tā par daudz pateikts par nakti, kuras aizsegā pazaudēts mutautiņš. Viss ir. Haha.

12

Nosodīts; visa diena pašam ar sevi. Domas sastrēgumus stāv, uguņus mirkšķina, bet netiek ne par matu tālāk. Pašnāvnieciskas lietus lāses sitas logos, ar visu savu ķermeņa svaru metas cīņā pret pastāvošo sistēmu. Neviens kungs, neviens kalps. Vienādie vairs nav tādi paši. Elles vārti sazīmēti visām namu sienām uz muguras, sarkanmelni acu skatieni no tukšām kapellām ceļa malās šķiļ dzirksteles. Mēness sadusmojies un aizsedzis seju tumšziliem līķautiem. Krūmu rokas slēpj noglabātos revolveru stobrus, zeme apsedz matiem savus lolojumus.
Tas; drīz. Spuldzes omulīgu mājokļu lampās izdegs, mūžu nenodzīvos ekonomiskais laikmets, laika vairs nav palicis daudz līdz solījumi izdegs un vējš uzpūtīs to pelnus vējam uz spārniem.

*

Ne šeit, ne tagad. Sauli svinēt savā siltajā krūzē, kurā bēdas apraktas katru dienu; savā mazajā istabas stūrī, kur nomestas visas vecās, netīrās drēbes. Saule! Saules deja, saules sveikšana, saules siltums. Skatīties debesīs, līdz acābols izdeg un neko nejautāt.

Cimdi paši nonāk nost no rokām. Tas ir komandas darbs. Komanda šķeļas, nekas nesanāk.

+++

Kalni, meži, ķērpjains celms un kura sēž mans labākais draugs un malko kvasu no bundžiņas; viņš ēd saldējumu. Viņš stāsta tikai patiesību, viņš nemelo, viņš nemāk melot. Viņš stāsta lietas, par ko viņam vajadzētu klusēt, bet viņš stāsta. Par brāli, par viņa nodomiem un teikto.

+++

Piezīme pēc šodienas: Iztīrīt prātu. Nomainīt?
Kur ir mans putekļu sūcējs?

vanna

Sēžu nosacīti baltā vannā. Līdz pirksti savelkas un kļūst bāli, saskatu līdzību ar noslīkušu ķermeni, nedzīvu, protams, dzīvs noslīkt nevar. Sēžu, leju atdziestošu ūdeni uz galvas sev; atceros un ceru, ka tieku atcerēta, bet, ai, vienalga. tu neraudi par mani, es neraudu par tevi. Jau labu laiciņu. Gribas piespļaut vēl vienu pilnu vannu, peļķi, okeānu, tādu, kurā noslīcināt visus vārdus, kas atkal un atkal lec galvā kā kaučuka bumbiņa; varbūt tā pati zaļā. Atceries? Smieklīgi, protams, ka atceries. Vāveres rats- dzīve. Saule; planēta ir nolādēta. Paklausīties plati un nomainīt. Izdzēst veco, saskrāpēt saviem pirkstiem truliem, līdz tie sāk asiņot.
Vēljoprojām sēžu vannā. Nav gan balta, tagad redzu. Piesārņota nevajadzīgu atomu, citu matu, mazi gabaliņi Kaut Kā. Nepabeigts, nepiebeigts. Uzrakstīt gribētu par to papīru, papīru par savas brīvības atsavināšanu un atgūšanu savā īpašumā, un sadedzināt. Truli atbalstu galvu pret savu celi; skatos un vēroju lāsīšu ritumu. Domās pārcilāju situācijās, vecās un pavisam jaunas, tās, kas vēl nebijušas un nekad nebūs. Ceļos, neceļos, ceļos; neceļos, neceļos.
Atguļos ūdenī. Nolādēts! Visas nolādētās vietas, lietas un lai nolādēts arī viss bijušais! Galva atbalstās pret mīkstu, zaļu dvieli. Kāds par mani padomājis. Es pati. Lasu skaļi astoņdesmit astotā gada dzeju, Veckalne. Kāpēc viņa raksta par vispasaulīgākajām un pārpasaulīgākajām sāpēm reizē?
Bet ir vēl viens tu tagad manā galvā apsēdies, ko es ar to iesākšu? Domās ņemu rokās telefonu, rakstu izdomātu tekstu un nosūtu. Nav brīnums, kādēļ atbildes nav. Kāda jēga no rakstīšanas; pie tevis neesmu neko pazaudējusi. Mēs visi zinām, kādas ir mūsu tikšanās, kurās mēs netiekamies viens ar otru. Aizveru acis, lai padomātu par tevi.. Bet tur neuzburas aina. Mēģinu uzburt. Nav. Nav un nav. Ūdens smeļas mutē, nepievēršu uzmanību; drīz būšu tīra.
Spēlē veca mūzika un es klausos, es dziedu līdz apklust ieraksts.
Šis ieraksts nekad nav bijis; ir labi tā, kā dzīve izspēlējusi savu kāršu partiju ar mani. Līdz šim.

Now or whatever!

Kāju sāpes- traki pierasta lieta. Manas kājas vēl ir manas kājas, vai kāds man pa nakti tika piešuvis citas?

Jauns! Ir jauns, daudz prieka; nevajadzēs staigāt kailai vairs, haha, nekādu prieku kaimiņiem (joks). Pietiekami daudz svaigas dvesmas garderobē- ik pa laikam tas ir nepieciešāms. Jā, jā, es esmu kā katra parasta vidusmēra sieviete.

Un! Lieliska iespēja grāmatnīcā izmantot maku un atlaides. Skaisti, septiņas jaunas grāmatas- daudzu vakaru (un vēlu pēcpusdienu) bauda garantēta; lai slavēta ekonomiskā krīze, urrā!

+++

aizveries un klausies
šodiena nav vakardiena
un nav rītdiena vēl
es piekrītu
klusi čukstu
"atvaino uz brīdi
jārunā ar klietntu"

#

Galva sāp.

Kāds brīnums, pēc labas dienas. Ķemeri. Literatūra kā dvēseles valoda. Viens, divi, aiziet, filmējam. “Kāja, pēda un ienadzis”, jauns raidījums ir tapis; kam būs to redzēt- šaurs skatītāju loks, patīk- dēvējiet tos par izredzētajiem.

Kājas sāp.

Domu izsekošana ir plāns B. Pieķert pie rokas, apzīmogot un vest līdzi, nepazaudēt. Iedvesma, nāc, neaizej!

P.S. Piparkūkas, pāris “svaigo ābolu”- Ir!