deviņi nulle divi

Pirms pāris dienām palūkojos augšā, debesīs, kad nodzēsu gaismu. Sen nebija tāds vaļas brīdis gadījies, jāsaka (nē, tas jau mazliet joks). Un!- kas tad tur- vairākas ļoti lielas zvaigznes, kuras tik skaidri varēja redzēt. Sakārtotas īpatnēji, apkārt Lielajiem Greizajiem Ratiem. Un mirgo. Tik lielas, tik skaidrās debesīs, tik zilas. Skaisti. Ko citu teikt.

Lai vai kas tagad notiek, laiks iet ātrāk, viss notiek citādi. Un varbūt tā arī ir labi. Var diezgan ātri paskriet garām tiem skatiem, kas nebūt nav patīkami un vēlami. Varbūt pat izlikties tos neredzam. Tā varbūt to ietekme mazināsies. Vai nebūs manāma vispār.

Un- cik daudz pasaulē ir vārdu. Cik vienā valodā. Miljoniem? Es tiešām nezinu, bet katru dienu dzirdu kādu jaunu, vismaz vienu. Un tas tādēļ, ka apmeklēju skolu (kās interesants labums!). Neskaitāmi nezināmi vārdi mums ir apkārt, kaut kur brīvi riņķo. Un šad tad mums pieskaras ar spārnu. Tā, uz mirkli, pēc tam atstāj mūs atkal. Dzirdam un aizmirstam.

Man patīkami smaržo mati. Un pēdējā iepirkšanās mazliet bija jauka, iepriecināja. Šis un tas jauns reizēm noder. Ak, ko es muļķoju- jauns ir tik vilinošs. Tik ļoti, ka dažreiz nespēj pretoties ņemt ko jaunu tik tādēļ, ka tas ir jauns, nevis tādēļ, ka vajadzīgs. (Piezīme: beigās tomēr viss nonēsājas, tādēļ jāizdomā kā to vismaz novilcināt, ja ne pārtraukt) Diez, vai papildināšana strādā?

Es slikti daru arī labi, jā. Ha-ha.

trjuy

Brīnumaini. Nogurums no attiecīgi pārāk bieži saiktiem cilvēkiem. Izsūc enerģiju.
Pff. Nešķiet, ka .. Jā.

n-h

Mēs dzīvojam meksikāņu seriālus vai tie ataino mūsu dzīvi? It kā jau no malas tie izskatās galīgi ziepjaini un traki, bet no iekšpuses tie ir vēl trakāki. Iedomājies tikai. Vienam [..], vienam prātā sajucis draugs, kas trīsdesmit trīs gadus tur pie ķēdes kā kuci. Bet pašam- prāts kā kartona kaste, kur visi met ko vēlas, tu tikai laipni pasmaidi un pasaki "paldies" par to, ka kāds labvēlis ir izvēlējies arī savas problēmas sasviest tavā ķobī.
Un kas te ir labāks kā ekrānā? Jā, tas viss pietam ir trīsdimensionāls.


` We can not drown, because we do not breathe. `

I wanna do bad things with you.

zini

Iegāz mani aukstā baseinā, jo tas derētu. Ojā.
Ā, un tava attieksme pret dzīvi sūkā. Neko citu nemāku pateikt.
Labāk pozitīvi kā kvadrātsakne. Vai vismaz pusi uz pusi. Un mazliet traki, jo citādi nestrādā labi.

sv

+++

Lido tauriņ! Lai no kurienes tu rastos, lai arī kas tu esi bijis iepriekšējā dzīvē- bet šajā tev ir iespēja dzīvot nepagurstot. Nekad nepamet vietu, kur tev labi. Zilās acis un silto klēpi, tauriņ. Tik akli dzīvojot, tiesa, ir arī jāuzmanās.

Kaut kāds svētdienas rīts atkal pienācis. Kā vienmēr- atnesis pats sevi. Un tas nav forši, nebūt nē. Šoreiz kaut kā brīvdienas paskrien. Tā- vienkārši un viegli. Ā, nu bet protams, ka ne jau pilnīgi pa sviestu, tas jau nebūtu iespējams, vai ne. Nē. Lai nu kā, tas tomēr bija retorisks jautājums.

sestā diena sestā datumā

Jā, kareivi, šī ir tā reize, kad es lieku bāku ugunīm degt un nodzist. Tā- pazust! Pilna tarba iemeslu domāt tieši to, ko domāju es. Viss jau sarakstīts? Nē, viss jauns. Pilnīgi traki. Maz ir vajagdzīgs, lai sajuktu prātā. Labi, lai ir tā kā ir un paliek Labi. Vēlos un gribu, daru.
Pasaule ir manā pusē, kaut stāv smilšu kastes otrā stūrī un met man ar smilšu kūkām.

Tā lūk!

falsch (nein)

Godīgi sakot, man ir pilnīgi pohuj, ko tas par mani stāsta, bet šobrīd mans labās omas avots mūzikā ir neviens cits kā falseta princis.. (tadadam) Mika. Īstenībā jau nav pilnīgi vienalga, citādi es to nepieminētu un nerunātu tik krāšņiem un poētiskiem vārdiem. Vai nav vienalga, lai nu kā. Tas mani dara priecīgu. Viņa unikālā balss un intonācijas. Kā arī mūzikas vieglums. Kas par to, ka tagad viņš laikam skaitās populārs.


Could you believe the same old phonies
Those painted ponies
That you've ridden all before


haha, priecīgi, smieklīgi cik ātri esmu mājās un kas notiek

bumsbumsbums

Sniegs, tu man nes ļoti dīvainas dāvanas. Bet es nesaku, ka nepriecājos. Es pateicos (?). Liekas, ka tomēr pavasaris tuvojas. Kaut kādā ziņā tas patiesi noteikti to dara. Tuvojas, es domāju.



Bums! Bums! Bums!- viens nāk pa kāpnēm lejā. Pakaļkājas viņam gaisā, pakausis- bums! bums!- sitas pa kāpieniem, jo Kristofers Robins velk viņu aiz priekšķepas. cik viņam zināms, nekādas citas iespējas tikt pa kāpjnēm lejā viņam nav, kaut gan reizēm liekas, ka ir un viņš šo iespēju atrastu, ja vien varētu kādu mirkli nebumsīties un par to padomāt. Bet padomāt nevar- bums! bums!- tāpēc skaidrs, ka laikam nav vis. Šā vai tā, bet nu viņš ir lejā.

/Alans Aleksandrs Milns /


Priekā!

uz priekšu pirmdienā pozitīvi

ieskanētas 4x 36 filmiņas. (bet man vienmēr liekas, ka viņi mani apšmauc, vienmēr) tik daudz atmiņu, tik ilgs laiks tur ieslēpts. prieks lielākoties.
forša pirmdiena. ir dzērvenes žāvētas, ir monte, ir kola, ir cigaretes. viss ir.
saraksts februārim arī ir. hei, es nezinu kādēļ kopš vakardienas (vai varbūt jau no aizvakardienas!) tik laba oma. ne no šā, ne no tā. kas notiek, drīz būs kaut kāda nežēlīgi gigantiska nelaime? gals kam? ha, bet kam tad vairs. mazliet proapokaliptiska sajūta. dīvaini patīkami.