tarba

Pamostos- sausa sejas āda, zili acu kaktiņi. Pat maisiņus es neesmu spējīga kārtīgi uzaudzēt pa vienu nakti. Salabotais elektronikas gabals (pārsteigums, pārsteigums!) patiesībā nemaz nav salabots. Neturpinot šo burvīgo tēmu "KāpēcVissVienmērSaietGrīstēĪsiPirmsIzbraukšanas?", es pievērsīšu šīs lapas skatienu uz ko pozitīvāku. Ak, pareizi, uz ko gan es gribēju..?
Skan simts astoņdesmito hiti, tā toreiz gan bija mūzika. Pasaulīt, kam gan tu tik ātri pagriez citu vaigu? Lūk, viņa ir laukā no Tv. ielas. Tas ir tik priecīgi. Šovakar varbūt taisīsim balli ("Kas sagaida jauno gadu smuks,tas visu gadu tāds paliek" (to es tikko pati izdomāju)) ar smukām drēbēm, smukām kurpēm un tā vispār pa šiko, haha. Divatā, vai es jau pieminēju? Nē? Nu, taisīsim balli divatā. Varbūt arī viņas māsa būs mājās. Varbūt māte. Tad jau vesela banda, ko, ne? Baigi smieklīgi, bet dažreiz nemaz nevajag pilnu loku puspazīstamu paziņu un pilnu māju ar pudelēm, ko sanesuši cilvēki, kurus tu redzi pirmo reizi un ceri, ka tā arī paliks vienīgā reize, kad liecies gultā ar izskatīgu, tikai manāmi appīpējušos vīriešu kārtas pārstāvi, kurš, neskatoties uz jaukumu, ir tikai puisēns, mazs un .. Bļin, aizgāja netēmā. Doma tāda: maz draugu nemaz nav slikti. (Vēl mazāk draugu gan jau ir sāpīgi piektdienu un sestdienu vakaros, ai!)
Es taču nomiršu, ja būs jābrauc tie kilomerti līdz Austrijai (un pēc tam pieskaitam vēl septiņas naktis tur (un arī dienas tikpat),un vēl atpakaļceļu!) bez mūzikas ausīs. Es nomiršu. Nu, ja nu man izdotos izdzīvot, man noteikti būtu trauma, kas ilgi nepārietu. Kādus mēnešus trīs līdz četrus.
Ak, jā, vakar Šerloku Holmsu skatīju sejā uz lielā ekrāna. Baigi interesantie cilvēki vakar, pilna Rīga. Un filma- naudiņa tīri labi ieguldīta. Sajūta kā vecajos, labajos laikos, pirmoreiz skatoties Bezgalīgo Stāstu. Īstenībā viņi klaji melo- stāsts taču beidzas pēc aptuveni divām stundām (ja neieskaita reklāmu dāsnās, uzspiestās acu atpūtas pauzes).
Jūtu, ka aizkavējos šeit ar pilnīgām muļķībām- jāiet turpināt meklēt pazudušās lietas, lai krāmētu tālāk somu. Adios for now (man kauns, es pat nezinu, kapēc tā muldu).

dūja zaļa pie manas sirds.

Paldies, pasta balodi no Liepājas, tu man atnesi zaļu miera dūju! Es to mīlu, jau tagad zinu. Jāķer līdzi, ceļa somā iekšā, pirmais lidojums tai kalnos būs.
Glābju azotē visas labās lietas. Pretvējš ir tikai ilūzija, skūpsti patiesībā tajā lido. Akmeni nemet pat tad, ja zini, ka daudzi piedod. Guli mierīgi, rīt jauna diena un tai sekos nebeidzamas nākamās. Patība un esība tagadnē- nav neka svarīgāka.
Šķēršļu nav, patiesībā pilnīgi viss ir prātā. Esošais un neesošais arīdzan. Ārā līst? Tas ir prāts, kas pilina lejup lāses. Padomā, ko viņš ar to tev grib teikt- rīt būs labāka diena? Drīz būs saule? Lasi grāmatu, ir tam laiks? Aizdedz sveci? Atceries draugu? Domā, tiec tam līdzi, tiec līdzi savam līdzsvaram.

tas nekas!

Jā. Džozefs Mērfijs mājās šodien, ceļā šodien. Feins onkulis, lasās ērti, patīkami. Jū nōu.
Iesildīta sezona Milzkalnē, baigi forši, liels prieks tika smelts. Un fiziska enerģija atdota, taču pieņemta garīgā.
Tagad esot gaidāms jaunais gads. Gribas to ieturēt ar viņu, bēniņos.
Man liekas, ka alfabēta pirmās puses burtu īpašnieki ir vairāk par otrās puses pārstāvjiem. Vai vismaz man zināmo cilvēku saraksts.

Kurš atklāja zvaigzni? Kurš? Visi smaida, visiem kājas siltas.

sapnis, vakarnaktī

Tu biji manā sapnī. Es negribēju pamosties, neparko. Jo nomoda pasaulē tas nenotiek. Tu nestrādā manos bēniņos. Nedrīskt pieskarties taviem matiem. Un neļauj man apgulties blakus. Es neatceros, vai sapnī sajutu, bet tur noteikti bija jābūt vienai sajūtai- siltumam. Un tev pateicu tās lietas, kādas tās ir. Dīvaini, jo es domāju par tieši tevi pirms iemigšanas. Haha, mazs smiekliņš, patīkami.

pārvērtību virkne

Man nav spēka.







+++

Lieli, mazi un vidēji augoši zari vijas ap rokām, ap vidukli. Daži apvijuši kājas. Tie līgani šūpo līdzi vējam.
Uz bruģa nokrīt lāse rasas no trešā stāva palodzes puķu poda. Mazi, apaļi gredzentiņi sakrituši notekcaurulēs. Priecīgi dungo garāmgājējs tikko dzirdēto bāra letes glāžu celšanas un likšanas melodiju. Dzied līdzi arī bruģis. Garāmgājējs apstājas un kļūst par blakusstāvētāju. Viņš pietupjas un pieliek ausi pie bruģa. Viņš noguļas, neatlaidis ausi no zemes. Blakusstāvētājs pārvēršas par pie-kājām-gulētāju un dzied kopā ar bruģi. Un notrauš ik pa laikam no sevis pelnus.
Kalēju ielas bruģis dzied.

purr purr

Tāpat- vienā gabalā- jau diena nespēj paiet.
Šodien iepriecināju sevi ar dāvanu. Teiksim, ka Ziemassvētkos. Esmu iemīlējusies tajās kurpēs. Jau tagad.
Šodiena atzīmējama kā sekmīgi ritoša. Un mazliet arī produktīva. Palīdzēju ar foto jautājumu, neko daudz, bet tomēr. Tīri interesanta sajūta.
Lai nu kā. Enchanted bunny. (Haha.)
Āā- lieliski- šodien netiku uz HH Gada balvu. Ellē nē, neviens nebija spējīgs doties.

Soft kitty,
warm kitty,
little ball of fur,
happy kitty,
sleepy kitty,
purr, purr, purr.

(The Big Bang Theory, visu pēc kārtas, atkal un atkal)

Ā. Vakar noskatījos Paranormal Activity. Šausmīgi tāpēc, ka iespējams patiesi, tā stāsta Holivuda.

nedēļa

Vedīšu danci ar prieku ar koku. Ja veiksies.
Bet kam tad veicas? Un kamdēļ gan uzdot jautājumu.
Jāorganizē savs laiks ar grāmatām. Varbūt pat rītdien. Jāstrādā ar zaļo grāmatiņu. Burtnīcu arī jāpamodina. Sen nav kustināta. Pēdējā laikā tikai dada mazliet iekāpusi tās lappusēs.
Amerikāņi, neskatoties uz savas nācijas satriecošo jaunību (varbūt pat esamību autiņos) un izcelsmi, ir diezgan daudz paveikuši. Kopumā. Vismaz populārajās jomās, kuras ir saistītas ar jelkāda veida krāsu, burtu, bildīšu (kustīgu vai nekustīgu). Tā es domāju. Bet vēl neesmu izdomājusi līdz galam, lai nu kā.
Kārtējā glāze kōlas un Paranormal Activity turpina slīdināt kadrus manā monitorā. Gribas dūmu, gribas dūmu, sasodīti gribas dūmu.
(Šodien vairs nav svētku sajūtas, nē-ē.)

Vēl atlikusi Nedēļa (!) līdz dodamies uz Balto Paradīzi (Badgašteina). Ellē, jā!

pēcpusdiena

sen nav bijis, tad lai iet viens

+++

vakar, divos pēcpusdienā sākās pēcpusdiena. pati savu sākumu meklēdāma, tā staigāja pa vecrīgas ielām ar salmu cepuri galvā un atdzisušu rīta kafijas krūzi rokās. kafijai bija sākums- kafijas pupiņa. krūzei- māls. bet kur bija pēcpusdienas sākums? pēc-rīts? pēc-dienasvidus? pēc-kas?
pēcdusdiena pulkstens septiņpadsimtos padevās, jo sākās pievakare.

es Par

Jāapņemas sakārtot savi darbi. Vienreiz un par visām reizēm. Lai nemētājas apkārt mapju mapēs. Katra savā mājas klimata joslā.
Bet būs baigais darbs. Jāizdomā tik- līdz datumam 01.01. vai pēc 10.01., jā.