zzz

Paldies visiem.

rīts ar pārāk vāju šokolādes dzērienu

Guļot nosapņoju, ka sapnī nosapņoju dzejolim ideju. Diezgan interesanti. Patiesībā tas sapņa sapnis vienu brīdi bija īstenība. Toties tagad kaut ko tik mazliet, mazliet un miglaini atceros. Nezinu, vai izdosies šo dzejoli celt augšā no miega.
Nevienu tas neinteresē, mani pašu arī ne. Taču skruļļaino neesmu satikusi jau kādu mēnesi, iespējams, vēl vairāk.
Mazāk jātup šeit, šajā vidē un pie filmām- vairāk jāsēž augšā un jāturpina Mēness projekta turpinājums. Tieši šodien nekas nav jādara. Visa diena tukšā, labāk gan skan- brīva. Jā, tā nu ir gadījies. aiz loga gaudo sirēna. Tā lielā, trauksmes. Nu, vairs jau ne. Ko var izmēģināt katru sezonu.
Vakar, ejot gulēt, uznāca smagas domas. Arī par to sabiedrisko iestādi. Traki.
Ak, jā- šokolādes dzērienam pielikusi esmu pārāk maz šokolādes pulvera, tāds švaks. Bet pats par sevi tas ir baigi labais- šokolāde ar piparmētrām. Ak, es mīlu piparmētru šokolādi. Es domāju, ka vēl joprojām.

haski kucēni šeit nav pieminēti. tieši

Kaut kur pa ceļam izbrīnos. Tas patiesībā ir labi, ka kaut kas vēl spēj izbrīnīt mani. Nav brīnums. Ha, tikko apstrīdēju pati sevi. Smieklīgi, patiesībā. Smejos un raudu vai vienkārši raudu, vai arī vienkārši smejos. Vai tad es daru vēl ko? Ā, jā, šad un tad atceros par elpošanu un staigāšanu. Nē, patiesībā šis te raksts man pārāk nepadodas. Kaut es būtu pateikusi.. pagaidi, pateikusi ko? Vai maz es zinu pati? Praktiskā zinātne. Jā, fizika eksistē, tā man saka debesis un kosmoss. Haha, un karma mani sūc iekšā šķērsielās, lai aprunātos, kad es eju satikties ar tevi, mistērija.

dzinn

Izveidoju, pabeidzu. 50 darbi ir. Mēness projekts sekmīgi izpildīts. Tagad doma turpināt līdz noteiktajam datumam, varbūt aizvilks līdz tam simtiņam ar`.

Svētdiena, sasodīts. Sestdiena pazuda vispār, aizskrēja. Par mani smējās debesis. Īpaši vakarā. Nodūmoju tikai vienu. Pa visu dienu- tikai vienu! Ojā.

Kultūrmīlošā svētdienas ieskaņa ar Zombijzemi, lai turpinātos tā ar Missa in tempore incento. Haha.

daži grami

Jauna ziņa, jauna diena, sestdiena. Es sēžu un domāju par miegu (piektdienas, sesdienas un svētdienas miegs mēdz būt īpaši interesants). Un miega blakusefektiem.
Mazs pārmetums sev par mācībām. (šim es tiešām neveltīšu vairāk par vienu teikumu.)
Jūtos kā svētdienā. Bet nav, nav svinīgais koru klausīšanās pasākums. Bums, bums. Pa trepēm lejā bez strīda nolido plīša lācis. Bet kāpēc plīša? Lai iet plastmasas. Tas vairāk atbilst.
Apcere par dažu sekunžu sāpēm, kas vēlāk transformējas.
Patiesība ir tāda gluma dēle. Sāp, sūc, slīd no rokām, bet vienmēr kaut kur dūņās ir atrodama.

diena pieci

Tā lūk.
Drīz mēness projekts pabeigts taps. Pirms noteiktā laika.

Varavīksne. Viss tinas varavīksnē, šovakar.

atlicis

Šodienas un vakardienas projekts (vispār man nesimpatizē vārds "projekts"- jāizdomā kas jauns)-
"Bezgalība ir.. ". Tapa tāds, varbūt vēl tiks piestrādāts, apslīpēts pirms ierakstīšanas Burtnīcā.
Ak, jā, pareizi, vakar redzēju savu sapņu kladi. Latvijā ražota, no pārstrādāta papīra. Nevarēšu mierīgi gulēt, kamēr tā nebūs manās rokās.

Skatos (vairumā) Hausa jauno sezonu. Laba. Mazliet pietrūkst līdz "traki laba". Man patīk atmosfēra un sāpīgi trāpīgi deļošā ironija. Patīkami. No tā mana pasaule kļūst gaišāka. Nudien.

Paēdu Raušu darbnīcā (vai kaut kā līdzīgi) atkal šodien. Gardi.

P.S.

1121 d 19 h 49 min

pārdomu stūrītis

Šodien tad arī tika noskatīta "lielbudžeta grāvējfilma" (vai kaut kā tā cilvēki to dēvē) filma "2012". Traka! Tik traka. Domājams, ka iešu skatīties vēl vienu reizi, šajā ceturtdienā, lēti tomēr, ūtētē.

A kas vispār ir cilvēki? Kā viņus pareizi iedalīt?
Mikriņā izdomāju savu varitantu, savu ģeniālo variantu.
Tātad. Ir daži labi cilvēki. Ir daži slikti cilvēki. Ir tādi radījumi, kas, kaut arī izskatās pēc cilvēkiem, tādi nemaz nav. Tur iekšā skaitās ēzeļi, kuces, strausi, aitas un varbūt arī vēl pāris. Tie .. ir tādi kā želatīns cepurēs- ne ļoti patīkami kontaktā.
Neko daudz vēl neesmu savu teoriju apstrādājusi, bet nu.. vēl ir tam laiks.

miegs un nīče

Pinas laiks un miegā tas vispār pazūd. Tas peld, varbūt, bet noteikti nerit normālajā ritumā. Tam nav normāles (perpendikula). Kāds ausīs čukst, ka apjukums. Bet es tomēr pietutos pie tā, ka nekas nav apjucis. Tas, kas bija, ir sajucis, izjucis, tas nozīmē iziris. Un tā nu tas ir.
Vakar izlasīju vienu labu Nīčes citātu. Protams, manai galvai nevar uzticēties- aizmirsu. Klau, atradu "Pienāk brīdis, kad liksies, ka viss beidzies. Tas būs sākums." /F.Nīče/
Večuks labi izdomājis. Man šķiet, ka bija tomēr viņam kaut kas smadzeņpodā, kas nešķaidījās pret malām. Tik žēl, ka uz nāves gultas sasaistījās ar kristietību, citādi būtu bijusi jāņem cepure nost.
Te jau vēl varētu parunāties ar sevi, bet brokastīs jāšļūc. Un tad labot, turpināt labot darbus no Mēness projekta. Tur pagaidām tikts līdz #020 darbam. Ir doma arī varbūt sarakstīt iekš tās kompjūterkastes un mēģināt saņemties iesūtīt priekš KD. Kaut kad, vēlīnāk. Tad jau manīs.