top 19 Esse

Pēc dušas. Galīgi nav spēka. Vēl ir jāveic šādas tādas mahinācijas un tad jau būs jādodas uz žetonu dalīšanu Vanšu tilta galā. Nē, man dos nākamnedēļ.
Ziniet ko, mani mīļie draugi, man ir ļoti bail no vecuma. Jā. Rītdien ir mana vecumdiena. To es apsolos sagaidīt varen braši, līdzīgi kā pagājušo sestdien-svētdien. Bet! Man ir bail. Jo katru gadu nāk pa vienam ciparam klāt, skaitlis paliek lielāks. Un es atceros mazāk, aizmirstu ātrāk, kavējos atmiņās bezgala lielus laika tilpumus, gaidu, ko gan nākotne man nesīs, sēzot krēslā, ietinusies segā, ar lielu tējas krūzi rokās un grāmatu klēpī. Vecīt, vai tā ir dzīve? Jā, labi, dažas nedēļas nogales un arī darbadienas ir mazliet aizraujošas, es jūtu dzīves elpu savā vaigā. Bet tas ir par maz. Man ir ļoti bail pazaudēt jaunību. Es zinu, ka tā nebūs, taču man ir bail. Tas taču ir pavisam parasts un dabīgs process- baidīties. Nē, es tik tiešām nespēju izteikt savu domu, jo visu laiku pinos. Esmu jau par vecu rakstīšanai pat! (nē, nē, tas tik tāds joks vien varbūt ir. gluži jau mirt nost netaisos vēl)
.. turpinājumā pēc milzīgās atkāpes jāpiebilst, ka pēc svinīgās daļas meiteņu divatā-vakars. Varēsiet sastapt mūs Ļeņingradā pie Brenguļa kausiem. Vienu, divus vai varbūt trīs ir doma iemalkot. Tā sacīt- lai tas jaunas gads nāk klāt tik ražīgi lustīgs, kā mēs, to sagaidot. Tālāk plāni miglaini, jāskatās, ko pilsēta piedāvās. Vēlams, bezmaksas. Hm, nu jā. Kauns jau teikt, bet gan jau, ka atkal iesim turpat. Nav je nemaz tik slikti. Veco dziesmu zāle vienkārši apbur. (nē, esmu tiešām veca!)Haha. Visu viegli.

Daudz laimes jums šovakarā un arīdzan rītdienā. Izdzeriet krūzi tējas vai kādu glāzi par manu veselību. Uzsauciet tostu. Miers.

zip

Sasodīts, cik karsts!
Nē, tam nevar ļaut vienkārši nenotikt.
Nejaukas lietas darīt ir labi. Un slikti arī ir jāmāk darīt labi, jā.

57 g

kur vēl tik garšīgas sausās brokastis ar pienu kā šorīt! pasaulīt mīļā, cik labs miegs, veselas divpadsmit stundas. lieliski, tādi interesanti sapņi arī. pāris mazi, dikti mīlīgi, ojā. un vienā sapnī es izdzīvoju the Shining, tas bija deizgan baisi, tomēr interesanti. nē, tas bija vairāk kā vienā sapnī. varbūt mazāk jāskatās filmas un seriāli, kas itin viegli ietekmē psihi.
šobrīd suns guļ pie kājām. viņš nekad neguļ pie datora. interesanti.
šodien tikai pašai sev, nevienam citam. pārmaiņas, tā vajag. kā var laiku neveltīt sev. tas ir obligāti.
ak, jā, vakardienas matemātikas eksāmens bija neizmērojami grūts, gan fiziski un morāli. tās stundas bija par garu- bez pārtraukuma, bez atelpas. traki.
žēl, ka ir nejauki un ļauni cilvēki. cik reizes dienā viņi var vienu jauku cilvēku nosaukt krāsainos vārdos. un mums ir vienalga tik ilgi, cik mūs pašus tas neskar. saprātīgi ar to egoisma dozēšanu. hei!

viena diena ir ļoti daudz laika, lai ko paveiktu, to der ne tikai atcerēties, bet arī izmantot!

efektī_s

Tāds nogurums. Sparanda sāp- uz diviem spilveniem gulēt nav prātīgi. Un dīvainā kārtā arī kājas mazliet. Trakums.
Mā atstājusi divus Raffaello, ņam, to vairs nav, haha.
Šodien uzrakstīju latviešu valodu un literatūru. Nebija traki. Bet! es nezināju, ka ir tādi divi vārdi- efektīvs un efektīgs, kuri pēc nozīmes atšķiras. Jāieguglē. Un vispār- man liekas ka tāgad vārda "efektīgs" nemaz latviešu valodā nav. Mistiski. Nē, bet tā jau bija labi. Tagad tikai neliels stresiņš pirms matemātikas eksāmena. Bet es domāju, ka tāpat noslinkošu un iešu uz labu laimi. Ā, formulu lapa, pareizi.
Vakar tā arī kādas kopumā piecas stundas rotojām ar misteru Uguntiņu, kas patiesībā ir neviens cits kā Anete, kamīna pavēlniece.
Laiks caur salmiņu uzsūkt enerģiju no kolas glēzes.
Skolotāja aicināja iesniegt darbus šī gada literārajam konkursam pilsētā. Varbūt rīt.

SAVĀDcitādi

inspektors uguntiņš. spēlē uz klavierēm colorblind. beautiful un tādas citas. trakas lietas; šodiena citādāka. bet jauki. bēniņu istabā top rotas, daudz, īstenībā stundām jau tur, laiks skrien. visādas lietas aprunātas. šodien pasta balodis atnesa zaļu aploksni; man! trakums, kā gribas ēst. makaroni kaut kādi vārās. uz bodi. es atkārtojos. pēc piena uz bodi tur, siegos. visāda mana mūzikas izklausīšana. nu nav jau tā, ka tā būtu mana mūzika, bet to es tā saucu. dēvēju. nu, vienalga. nē, nav vis. pati sevi gribēju tik tikko apmuļķot. bet patiesībā ne. nost no kātiem, gribas ēst, jāiet.

es smaidu

TIK TRAKI, tik laba sestdienas otra un svētdienas pirmā puse. kolosāli, jaunas, ļoti spilgtas atmiņas. sen nebija šitā bijis un pat neapjautu, cik ļoti pietrūka kas tāds. bija vajadzīgs. trīs dažādas kultūras vienā ieskrējienā. tumša, ak, tumša āda, tik tumša, ka... tālāk ne vārda vispār vairs.
ar ļoti lielām cerībām, ka neitrona dzimšanas dienā atkārtosies kas tikpat dulls.

Ellē jā, mēs esam jauni vienreiz. Un tad vēl vienu, ja paši neapzināmies, ka pirmā jau ir cauri.

Caur un caur pozitīvas, trakas, bet pozitīvas emocijas, ojā. Neizbalēs vēl labu laiciņu; smaids! Nezinu, vai tuvākajā laikā notiks kas tāds, kas šo varētu aizēnot. Ha, izaicinu likteni un sevi. Smaids

tip tap

Tad tik viegli, tad tik smagi.

Smiekli - centimetru centimetriem.

Tad jau redzēs, kā krekli, kā fīlings, kā ess. Jautri, kamēr vēl esi jauns, vēl vari staigāt un pārvietoties. Kur un kā, kāpēc un cik ilgi pašam gribas.

Sit pieci! Vārds noskan.

Viss kļūst īsāks. Raksti. Laiks. Lietas. Nu, viss, es jau teicu.

jā

Nu kādēļ šitā. Gandrīz visu labo, kas iespaidā- čus- un prom. Nav labi izdarīties nejauki.

Time is running out.
To es sapratu vakardien, pusnaktī ejot cauri Kauguru sniegotām ielām. Un kādēļ ne.

uzzināt

Skatoties skolotāju bildes kādā nejauši uzietā mājaslapā atskārtu to, ka tikai tie cilvēki, kas tev kaut ko iemāca, paliek labā atmiņā. Tā un ne savādāk.