Neiet.

+++

Burti necirkulē. Laikam būšu gulējusi nakti kopā ar kaktusu vai diviem zem palaga, mans ķermenis pēdējā laikā nesaņem pietiekami daudz rūpes. Es atvainojos. (atgriezeniski, jā, jā)

Apmeklēju latviešu filmu, populāro to, jā. Žēl izmestās naudas. Paliku līdz beigām tikai tādēļ, ka bija cieņa pret izsviestajām kapeiciņām. Un krēsls bija ērts nelielai pēcpusdienas snaudai.
Nekā un nekā.

jājā

+++

trīs un divpadsmit
jau kuro stundu sit
nepamani
zili zili zvani



aizmirsu, aizmirsu, jā. ko nu darīt. bet kaut ko vajag darīt, laika daudz. laiks ir daudz. visi sadodas rokās, apņemam blakus stāvošos ap vidukli un ceļam gaisā. metam visas lamas un klapatas maisā, vienā vienā maisā. tieši tā, ir sācies vienkāršības laikmets. aiziet laiki, atnāk laiki, un patiesība noveco.

dienas dūmi

zogu vārdus no runātām rindām
no tiem kuri labāk par mani prātu izrunā
skauž - tas vārds man nepatīk
cik eleganti skaita
prieks rodies rodies nu
būdams klausītājs
iesūcu visas vibrācijas un apēdu
pozitīvas
ir


+++

Protams, domas savērptas kā cigarešu dūmi (kas šodien zagti, jo pietrūkuši). Kāpēc ne?- aiziet!- nedēļas uzdevums būs darīt un domāt (tātad dzīvot) visu cik vienkārši vien var. Tik vienkārši, ka nemaz nebūs jādomā līdz cik.

+++

Gājējs man prasa, kas mans līdzgājējs, vai tas nav garāmgājējs?

ko

Visādi teikumi galvā maisās un plosās liels vējš. Bums, bums, dauzās logu slēģi; logi tukši, tumši. Es neviļus paskatos pulkstenī. Nekad neesmu bijusi labi droša un tagad arī neesmu, noteikti ne.

Pacietība nav mana stiprā puse, runāšana arī ne, runāšana par lietu ne tik. Nezinu kā iesākt, nezinu ko vispār iesākt. Atgriežos divus gadus atpakaļ, pagriežos atpakaļ 90 grādu leņķī. Sēžu un stāvu reizē. Kā muļķe, neko nesaku, neko nedaru. Gremdēju sevi atmiņās līdz kaklam, līdz sāk smelties vecie mēsli mutē. Kur tas laiks, kur tas laiks, locītavas ne tikai iesīkstējušas, bet jau sarūsējušas un plīst pušu, netur vairs.

Televizors nerāda skaidru attēlu, migliņa, skaņas piegādes traucējumi.

Lūdzu, palīdzi man, dari to vieglāku. Dari to pats, palīdzi man.

+++

Melnā maisa rāvējslēdzējs.
Es esmu skaņas, trasformējos burtos, iesūcos papīra loksnēs kā tinte un tālāk tieku ieeplots caur nāsīm.

+++

Ugunis piebraucamajā ceļā. Slēdzenes atmūķētas tiktāl, lai varētu noraut un mest stūrī pie malkas strēķa, vārti vaļā tagad.

gabaliņš liktens

Nav pasaules mazas,
nav pasaules lielas

Veikalā ausīs dungo melodiju. Nav pasaules vispār.
Kas ko tādu ir izdomājis. Ir tikai esamības, ko uzskatām par lietām un parādībām. Pieņemam tādas, kādas tās nāk. Neliekam roku, kāju priekšā. Neietekmējam. Kāds to dēvē par likteni, vārdā sauc. Jāsmejas nav, jāraud arī. Katrs redz, ko grib redzēt; karts dzīvo, ko grib dzīvot. Zilzaļzeltītas pilis vai mēslu bedres- viss viens; viss no viena avota nāk. Nekas vairāk par mūsu pašu interpretējumu.

+++

Sensācija. Daudzkrāsainais pārvēršas par vienu uz manas galvas. Mati pakļaujas manām vēlmēm, lido, dejo, sasienas un augšā slienas.
dungo, dungo svešu melodiju nesaprazdams vārdus, nezinādams valodu pareizo izvēlēties.
Ilgas piepilda; ilgas piepildās?
Debesis nāk tuvāk ar katru dienu, lai tas tiek nodarīts.

Brīvība nav brīva.

Ziņa.

Plaukti tukši. Izskatījos atmiņas, vasaras skūpstus un lielas, uzkrītoši aklinošas brilles. Nopūta, bet ne smagnēja. Varbūt tikai mazliet. Es joprojām m... (jā, nespēju izteikt) tevi, tas nepāries tik viegli un ātri.

Jā, pirmais sniegs, skat, skat, tieši šodien. Daudzi esot cietuši, bet mēs gleznojam un ejam uz veikalu divas reizes, stabili. Tas biedē.

Laiks atpūtai, laiks darbam. Šonakt mans laiks darbam. Sparta-ks.

sērijveida vējš

Apmulsusi lapa kaudzē meklē māsu. Nav un nav. Turas pie vienīgās cerības- vēja. Sals plosa dzeltenās un sarkanās dvēseles, bet zaļās saudzē šoruden.
Diena rit viena pēc otras.
Rokas tinas, tinas un sasienas mezglā. Pilna bļoda rūtainu kreklu, labi gludināti. Mazs vējš, liels sals. Deguns piesalst pie loga, kur tiek dūmots dienu no dienas.
Saruna ar vējlodziņu, kas nes aukstumu sejā; sārtums. Vēja elpas apskāviens. Beigu mūzika, sērija beidzas. Monotona balss, sērija pēc sērijas. Bērni aug un naktīs neguļ, jo smaida.

+++

Es nespēju uzrakstīt ne teikuma, tik un tā cenšos. Laimīgi, tāpēc nevaru.

pirmais

Pirmais. Skaists laiks!

+++

Man liekas, tavs kaķis ir izbēdzis. Būsi atstājis durvīs pārāk lielu spraugu. Vai logu vaļā.
Paspēju pirms laika. Trīs un sešas, trīs un divdesmit divas.
Sejā sitas saltums, cik patīkami apzināties, ka tu esi dzīvs. Cik patīkami redzēt ceļu. Patīkami baudīt garām slīdošos skatus.
Balts, sasalis, tas atņem visas spējas rakstīt. Zāļu spilventiņš.