ceturtdiena, 2010. gada 15. aprīlis

viena diena ceturtdienā

Ah, nedēļas nogale nebeidzas!
Vai tu re, satikts sen nesatikts paziņa. Bezgala forši turēt sev apkārt cilvēkus, kuri ir patīkami. Ko tik šodien.. biju Šūplādē (ok, pa ceļam mani gandrīz (10 cm jautājums) notrieca balts Audi, uz gājēju pārejas (atcerēšos to zīmējumu uz kapota vēl labu laiku), kad man bija zaļā gaisma, tas tā.. mutes sausumam. man šķiet, ka rokas palika aukstas un notirpa), biju Pankūkās uz pankūkām, tālāk uz, amm, aizmirsu to folkloras ūķi (piedodiet), labs gaišais Brengulītis, labs, pasaulīt mīļā, cik labs. Protams, daudz jaunas informācijas, filmas, kuras jānoskatās. Nu, rezumē- informācijas un palīdzības apmaiņa ir ellīgi laba lieta! Sarakstā lietas, kuras jāpadala, lietas, kuras jāaizņemas. Feini! Beigās vēl izvadāja pa Vecrīgu ekskursijā. Kas tik tur nav, vajag tikai paskatīties uz augšu, pa labi, pa kreisi un šo to zināt par vēsturi.
Nu, bet.. mēģināja mani pierunāt palikt te. Iet uz vēsturniekiem. Visu pirmā kursa vielu bezmazvai teiks priekšā, eksāmenu atbildes, papildstundas. Eh. Nedomāju, ka kaut kas var mainu izvēli vairs mainīt. Es tā izdomāju.

Tagad bez spēka, ņemt tos Zālītes dzejoļus un grupēt pašizdomātās tēmās patiesībā nemaz neprasās. Varētu tagad iekrist gultā un aizmigt, līdz rītam.

Āāā, un šodieniņ atkal pierādījās paradokss- kad esi aizņemts- visiem vajag, visiem gribas satikt. Un tā vienmēr. Mērfij, tas esi tu no mākoņa maliņas, kas tur smejies?

Pozitīvas emocijas ir visapkārt, tikai ņem un ķer, ņem un ķer. Smaids.

trešdiena, 2010. gada 14. aprīlis

1/4

Šodien pagāja pirmā daļa eksāmenam, patiesībā ļoti dīvaini, jo man ļoti patika! Varbūt tas ir īpatnēji, bet es patiesi labi jūtos runājot tajā angļu valodā. Tā bija 1/4, pārējais sestdien, deviņos no rīta. Svētdien toties solās būt darbīga diena, tāpat kā visa nākamā nedēļa. Bet neskriesim tik tālu, āi, āi.
Pēc eksāmena bija baigi laba sajūta, aizdevos uz Jāni Rozi Čaka ielā, jo tas bija pa ceļam, tur jauks lietoto grāmatu stends. Pēc tam Otrā elpa- sen nebija būts un priecīgi. Tur daudzas angļu grāmatas par 0,40 ls. Mājās braucot manā somā bija piecām grāmatām vairāk. Sasodīti feini. Dabūju prieku, kā teikt.
Score!

pirmdiena, 2010. gada 12. aprīlis

vienā elpā

Brīvdienas bija pilnas pozitīvisma, pāru pārēm. Šitik labas izdarības var novest pie nopietnas pozitīvisma atkaības.
Tikko atgriezos mājās no pirmdienas matemātikas. Dīvaini tas, ka šodien divas reizes biju galvaspilsētā. Nu tā, lūk, interesanti vai ne pārāk, bet man ir ļoti maz spēka, lai izklāstītu jelko no tā, ko iedomājos.

Visas maliņas sāp. Bet tā jauki, vai ne.

piektdiena, 2010. gada 9. aprīlis

I saw saw

Baigi gribētos tādu mierīgu, tumši lillā kostīmiņu, apakšā mazu pelēku vestīti un baltu blūzi ar krāšņu apkakli un kārtīgi, kārtīgi saķemmētus matus. Tādus īsus, nogrieztus mazliet zem ausīm. Iztaisnotus. Vēl ļoti apburošu pulksteni, iespējams brūnu. Imitētas ādas, labas kvalitātes, varbūt Šveices. Garas, tumšas, biezas skropstas, vieglas aveņkrāsas lūpukrāsu. Nesamērīgi dārgus auskarus, melnus un apaļus. Cik vien lielus var atļauties, lai tikai neliktos nepieklajīgi un piederētos klāt. Klasiska piegriezuma svārkus, tādā pat tumši lillā krāsā, līdz celim. Īpaši smalkas zeķubikses, kas pēc izskata neatšķiras no visparastākajām, taču atšķirību var sajust uz ādas. Melnas kurpes, vidēju papēdi, ērtas un mežonīgi elegantas. Viegli zīdainu šallīti gaišās krāsās, tumši zaļu mētelīti. Iespējams arī harmonijas zīmi uz manas ādas, kas paliks mūžam.

Ai, sapņi, sapņi.
Pēc četriem ar pusi gadiem redzēs, kas no tā iznāks. Būšu garlaicīgs cilvēks? Ikdienišķs?

Interesanti vispār, nespēju vairs izteikties garākos tekstos, jo varbūt nav ko teikt.

Iet feini; bite your fucking toungue, ir dažas atziņas.
Mani spēj satracināt lēnīgi cilvēki. Lēni domājoši, lēni daroši vai vispār nedaroši un kūtri. Nē, tiešām. Tas ir neizturami, sakari ar tādiem. Un tad, protams, nāk neizlēmīgie, nerunājot par tādiem liekuļiem un riebekļiem vispār.
Pietiks nelabu domu un burtu, jau stipri ar daudz.

Šodien tomēr nevajadzēja ēst tos ķīnas ābolus tajā aizdomīgajā šķidrumā.

Pēdējās divas dienas guļu pievakarēs. Tas ir feini patiesībā. Un vēl sauļojos uz balkona. Forši, citiem ziemas mēteļi, man peldkostīms. Baigi silts.


Būs jau muldēts gana, turpinu koncentrēt uzmanību uz SAW piekto no sešām sērijām. Drīz būs visas cauri izskatītas, bagāžā daudz iekšu un citu atziņu.

otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

sv. 5h

Lieliska bija svētdiena. Patīkama. Daudz labu sarunu. Ja tās varētu nosvērt, tad būtu kādi 9 kilogrami. Kādam laikam pietiks, ko.
Tagad sākas diezgan intensīvs mācīšanās maratons. Nē, nu nopietni. Šim un tam. Un IELTS`am arīdzan. Nezinu, kā to var savienot. Jā mēģina, ko. Kāds jāmēģina- jādara.

komercionāli

Čau.

Ir ieguldīts mazliet, mazliet darbiņš.
Un manus pašgatavotos nieciņus no šī brīža var aplūkot sekojošā vietnē:

http://buttonwars.blogspot.com/


Priekā.

sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis

Pārmaiņas.

Kas ir pārmaiņas? Ko nozīmē `mainīties`?
Var aizbraukt uz Keniju, pārvākties tur dzīvot un neko nemainīt. Kā? Vienkārši. Iekšēji nekas nemainās. Cilvēks var ticēt, ka viņš mainās, bet neko nedarīt. Būtībā nemainīties. Un tiešām ticēt tam, ka notiek milzīgas pārmaiņas iekšēji. Bet tas jau ir arī tas process. Tas viss ir galvā. Maini stilu, maini augstpapēžu zābakus pret kedām, maini popu pret roku, maini kūkas pret ūdeni- tas nelīdzēs, tie visi ir tikai mazi nieciņi, kuriem ar patieso mainīšanos nav diža sakara. Vai vajag mainīties? Vai tas maz ir iespējams? Kāpēc mainīties? Domāju, ka patieso mainīšanu veic laiks, nevis ārējie faktori, nevis cilvēks iekšēji. Protams, tie ir palīgi. Tas notiek kopā, mijiedarbojoties.

Vakar ejot gulēt tā izdomāju. Nu, tas ir šorīt. Nejau tā, ka kādam interesētu. Vairāk pašai, lai neaizmirstos. Tāpat nenāk vārdi nepieciešamie galvā. (Vāu, tikko man bija deja vu, interesanti)

piektdiena, 2010. gada 2. aprīlis

priekšvasaris


Tāds nu te pavasaris.
Tā tam ir jābūt.

ceturtdiena, 2010. gada 1. aprīlis

lietus vampīrs

Izdomāju, ka vajadzētu kādu fotogrāfijas projektu. Nebūtu slikti. Jāizdomā tik. Un mazliet arī jāapstrādā ideja. Vai arī mazliet jāpagaida.

Jēziņ, 14. datumā jau būs runāšanas daļa eksāmenam. Divas nedēļas. Jāmēģina pie katras izdevības. Jārunā, sasodīts. Tas laiks ātri paiet!

He, šodien bija fotosesija. Dikti feina, tikai lija lietus. Un atmiņas karte sadusmojās un izdzēsa pēdējās 150 fotogrāfijas. Nu, nav jauki. Domāju, ka derētu iepirkt jaunu.
Nē, nekāds sneak peak nebūs.